Einārs Graudiņš savā blogā portālā Diena.lv atsaucas uz tiesas spriedumu, kurš atļāva Uldim Freimanim organizēt 1. jūlijā piketu, izsakot bažas, vai es gadījumā neatbalstu nacisma idejas. Saku skaidri un nepārprotami – nacisma idejas man ir pilnībā nepieņemamas. Taču es vienmēr iestāšos par pulcēšanās brīvību kā demokrātiskas sabiedrības vērtību un tiesisku valsti.
Otrdien Maskavas namā tiks atklāta fotodokumentāla izstāde Nacisma apsūdzētie, ko atbalsta arī Kremlim pietuvinātais fonds Vēsturiskā atmiņa. Tā ģenerāldirektors Aleksandrs Djukovs jau Latvijā kļuvis skandalozi slavens ar saviem izteikumiem, ka filma _Padomju stāsts _viņam raisījusi vēlmi nogalināt tās režisoru. Kā izstādes autoru organizatori min Vladu Bogovu, kas jau publicējis rakstus par nacismu, publiski pieejams arī viņa raksts Kā mēs izvēlējāmies PSRS.
“Iedomājieties, ka 1940.gadā Hitlers un Staļins savā starpā sadala Lielbritāniju. Abas okupācijas varas uzvedas pretīgi, lai gan katra savā veidā. Pēc viltus vēlēšanām Skotija tiek pasludināta par Padomju Savienības daļu. Staļins ievieš vienpartijas valsts iekārtu un plānveida ekonomiku ar šausminošu drošības policijas aparātu.
Simona Vīzentāla centra Jeruzālemes biroja direktors Efraims Zurofs neatbalsta ieceri pasludināt vienu datumu gan par nacisma, gan komunisma upuru piemiņas dienu.