Straujuma piedalīsies piemiņas pasākumā Elzasā
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pēc Francijas prezidenta ielūguma šodien Francijā, Elzasā piedalīsies piemiņas pasākumā Nacveilera un Struthofa koncentrācijas nometnē.
Otrais pasaules karš
Otrā pasaules kara beigas Polijā pieminēs 11 valstu prezidenti
11 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu prezidenti apstiprinājuši, ka kopā ar Polijas valsts galvu Broņislavu Komorovski 7.maijā un 8.maijā Gdaņskā piedalīsies piemiņas pasākumos par godu 70.gadskārtai kopš Otrā pasaules kara beigām.
Grieķija atkal pieprasa kompensācijas no Vācijas par okupāciju karā
Grieķijas jaunā valdība šonedēļ vēlreiz pārmetusi Vācijai, ka tā nav pilnībā kompensējusi Otrā pasaules kara laika okupācijā nodarītos zaudējumus. Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, uzstājoties valsts parlamentā, teicis, ka Vācijas valdība pēdējās desmitgadēs uz Grieķijas prasībām atbildējusi "ar klusumu, juridiskiem trikiem un novilcināšanu", vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Vešņakovs: Šobrīd ir iespēja pārvarēt melno joslu
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē paver "jaunu iespēju logu", šobrīd ir iespējams pārvarēt Krievijas un Eiropas attiecību "melno joslu", otrdien preses konferencē skaidroja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Krievijas Valsts domē rosina pieprasīt Vācijai samaksāt par uzbrukumu PSRS
Krievijas Valsts domes deputāti ierosinājuši pieprasīt Vācijai kompensāciju par uzbrukumu PSRS, ziņo laikraksts Izvestija.Reparāciju summu noteiks īpaši šim nolūkam izveidota darba grupa."Faktiski Vācija nav maksājusi PSRS nekādas reparācijas par postījumiem un zvērībām Lielā Tēvijas kara laikā. Ar Vācijas Demokrātisko republiku pēc kara tika noslēgta vienošanās par reparāciju iekasēšanas pārtraukšanu, ar Vācijas Federatīvo republiku, vēl mazāk, ar apvienoto Vāciju - šāda vienošanās nav bijusi, tātad jautājums ir atvērts," norādījis Krievijas Valsts domes deputāts no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas Mihails Degtjarevs.
Mītiem apvīta britu spiedze izrādās latviešu izcelsmes dzīvnieku aizstāve
Gandrīz 70 gadus nostāsti par neparasti skaistu un valdzinošu britu spiedzi ar segvārdu Fifi tika "norakstīti" kā leģendas un stāstītāju fantāzijas augļi. Tomēr nupat atslepenotie Lielbritānijas Nacionālā arhīva dokumenti apstiprina Fifi esamību, turklāt leģendām apvītā spiedze, par kuras uzdevumiem bija informēti vien trīs britu izlūkdienesta darbinieki, izrādās, ir latviešu izcelsmes dzīvnieku tiesību aizstāve Marija Kristīne Čilvere, vēsta The Daily Telegraph.
Gotlandē pieminēs baltiešu bēgļu ierašanos
Sestdien, 13.septembrī, Gotlandē pieminēs 70.gadadienu, kopš tur Otrā pasaules kara izskaņā ieradās laivas ar bēgļiem no Baltijas valstīm, portālu Diena.lv informēja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā.Ceremonijā Slītes ostā piedalīsies Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis, igauņu kopienas un vēstniecības pārstāvji un Gotlandes amatpersonas, tostarp gubernatore Sesilija Šelīna Seidegorde.
Miris pēdējais cilvēks, kurš piedalījās atombumbas nomešanā uz Hirosimu
Pirmdien, 28.jūlijā, 93 gadu vecumā miris Teodors van Kirks, kurš bija pēdējais dzīvais bumbvedēja Enola Gay apkalpes loceklis, kas piedalījās atombumbas nomešanā uz Hirosimu Japānā Otrā pasaules kara laikā. Postošais uzbrukums nonāvēja aptuveni 140 tūkstošus cilvēku, vēsta ārvalstu mediji.Teodors van Kirks, zināms arī ar iesauku Holandietis, vēsturiskās misijas laikā bija tikai 24 gadus vecs.
Vēsturnieki: Latvijas iedzīvotāji bija Otrā pasaules kara ķīlnieki, Krievija to tagad izmanto
Jāturpina darbs, lai demonstrētu vienlīdz lielu ne tikai nacisma, bet arī komunisma izvērtējumu un nosodījumu. Jāsekmē atgriešanās no uzvaras svinībām pie kritušo piemiņas karavīru un sabiedrības vēsturiskās samierināšanās ietvarā, uzsvēra Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, uzstājoties seminārā Padomju Savienības tēls Baltijā Otrā pasaules kara laikā, kas 8. maijā norisinājās Latvijas Okupācijas muzejā.
Valsts prezidenta vēstījums Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā
Cilvēces vēstures drūmākās lappuses saistās ar kariem, kuros ir gājuši bojā desmitiem miljoni cilvēku, prettiesiski mainītas valstu robežas un mērķtiecīgi nīcinātas pat veselas tautas. Otrais pasaules karš bija šaušalīgākais no slaktiņiem, kas izcēlās no absurdas ideoloģijas un pārtapa vadonisma apsēstības laikmetā.
Honkongā neitralizē lielāko Otrā pasaules kara bumbu
Honkongas policija piektdien veiksmīgi neitralizējusi lielāko pilsētas teritorijā atrasto Otrā pasaules kara bumbu, pirms tam evakuējot 2260 cilvēku.Teju tonnu smago ASV karaflotes bumbu ANM66 celtnieki atrada netālu no slavenās pilsētas centrā esošās sacīkšu trases."Tā bija jebkad lielākā Honkongā atrastā bumba," sacīja policija preses pārstāve.
Staļinam pa pēdām uz Potsdamu
Nezinu, vai tā izpaužas latvieša mazohisms vai vienkārši interese par vēsturi, bet pirms pāris gadiem, kad viesojos Krimā, tikpat saistoša kā izslavētās pludmales un vīna darītavas man šķita bēdīgi slavenās Jaltas konferences norises vieta. 1945.gada februārī PSRS vadonis Josifs Staļins sarunās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu un Lielbritānijas premjeru Vinstonu Čērčilu vienojās par gaidāmo spēku sadalījumu pēckara Eiropā, faktiski panākot rietumvalstu akceptu Austrumeiropas pārvēršanai Maskavas kontrolētā ietekmes zonā.