Līdzināties, mierā!
Kur viņi paliek? Lauzu galvu katru reizi, kad dzirdu uztrauktas balsis, kas atkārto vēl un vēlreiz: trūkst cilvēku
Vilnis Vējš
Bez kora
Uz Eirovīziju pagaidām ar kori nevar braukt, bet tā, protams, nav latviešu, bet visas Eiropas bēda!
Nav miera zem olīvkokiem. Pārdomas par LNMM skatāmo Birutas Delles retrospekciju Gleznot katru dienu
Gleznotājas Birutas Delles mākslu nosacīti var sadalīt divos virzienos – ārējās un iekšējās dabas studijās, kas laiku pa laikam saplūst kopā tematiskās kompozīcijās
Papīri, papīri
Uh, sarakstīju "papīrus", tagad ir drusku laika pievērsties radošajam darbam! Gribat stāstiņu, kā es kļuvu par amatpersonu? Tiesa, tikai uz dažām dienām, bet es pats to uzzināju tikai tad, kad man sāka zvanīt no VID
Ko novēlēt?
Vienmēr brīdi vilcinos, pirms rakstu novēlējumu kartītē. Jaunajā gadā, dzimšanas dienā, kādam pensijā aizejot… Sasodīts, ko lai otram saka? Izņemot "Visu to labāko!", kas aizdomīgi izklausās pēc "Visu labu!"
Mazais novadiņš
Nedēļā starp valsts svētku dienām vajadzētu pateikt ko pacilājošu. Šajā laikā kultūra pēkšņi visiem ir vajadzīga, jo valsts – tas nozīmē tautu, tauta – valodu, valoda – kultūru, un tā tālāk
Par baltu velti
Cik sirsnīgi! – nodomāju, pamanījis, ka sabiedriskā doma iesaistījusies diskusijās par to, vai māksliniekiem pienākas garantēta darbavieta vai ne. Cik tipiski! – domāju tālāk, konstatējot, ka diskusijas aptver tikai tās mākslas jomas, kurās šādas darbavietas vispār ir, – teātra un mūzikas nozari
Vairāk malkas
Ieraudzījis cirka arēnā tik daudz malkas, es jutos pacilāts un aizkustināts. Laikam manī pamodās latviešu kolektīvā bezapziņa, kas signalizē – malka rudenī nozīmē, ka kaut kā izdosies pārziemot
Tukšas runas
Politiskiem komentāriem it kā nebūtu vietas kultūras medija slejā, bet neslēpsim, ka līdz šim domē valdījusī "pārmaiņu koalīcija" baudījusi lielu atbalstu tieši radošajās aprindās
Paredzēts nojaukšanai
Dārgie arhitektūras draugi! Ja kāds jums atkal mēģina iestāstīt, ka "Bilbao efekts" mūsdienās vairs nedarbojas, neticiet!
Klusā sensācija
Pēc apdullinoši skaļās hokeja slavas nedēļas varētu būt pagrūti atcerēties, ka pagājušo piektdien daudz klusāka sensācija risinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja diskrētajā atmosfērā
Negribas kratīties
Neesmu bara cilvēks, tāpēc neapmeklēju piketus un mūžā neesmu parakstījis nevienu kolektīvu vēstuli. Ja man ir kas sakāms, rakstu to šeit, tikai savā vārdā