Par Latvijas Zinātnes padomes vadītāju izraudzīts Daugavpils Universitātes (DU) Tehnoloģiju departamenta vadītājs Edmunds Tamanis, informēja Valsts kanceleja.
Piektā daļa sabiedrības ir ieinteresēta zinātnē un zinātniekos, bet tikpat liela daļa apšauba un nezina par šo jomu neko, sarunā ar Aismu Orupi atklāj Vidzemes Augstskolas rektors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.
"Mūsdienās zinātne vairs nav tikai viena cilvēka rokās, kā tas bija pirms gadiem simts. Tagad kopā sanāk milzums speciālistu, katrs ar savu skatījumu un prasmēm, iemaņām, un viņi kopā veido zinātni. Tā tas ir arī ar Covid-19 vakcīnu izstrādi. Patiesībā Covid-19 ir izmainījis zinātni, parādot, ka sadarbība starp institūcijām, universitātēm un kompānijām, iesaistot visus šos resursus, palīdz ātrāk tikt pie risinājuma, jo zinātnē mēs nerunājam par viedokļiem vai ticībām, mēs runājam par faktiem. Mēs dzīvojam laikā, kad pasaulē zinātnieku skaits ir lielāks nekā visā līdzšinējā zinātnes vēsturē kopā, tas ir vēsturisks brīdis," saka zinātnieks Kristaps Kļaviņš.
Zinātne ir vienīgā metode, ar kuras palīdzību varam noskaidrot patiesību, intervijā ar Aismu Orupi uzsver Jauno zinātnieku apvienības vadītājs Kristaps Jaudzems.
Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus, ziņo portāls db.lv.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.
Cilvēces atmiņā 2020. gads, visticamāk, paliks kā pandēmijas un pārvietošanās ierobežojumu periods, savukārt zinātnes vēsturē tas varētu tikt ierakstīts kā pirmais, kurā Nobela balvu zinātnē saņēma divas sievietes bez vīriešu kārtas kolēģu līdzdalības.
Latvija ir viena no tām valstīm, kur no Covid-19 slimniekiem iegūtie analīžu dati tiek arī pētīti un zinātnieki laboratorijās lūko, kā tad vīrusa genoms Latvijā mainās. Tiesa, šobrīd vēl nav izpētīts pietiekams skaits paraugu, lai izdarītu droši ticamus secinājumus, taču nešaubīgi – arī līdz tiem nonāksim.
