Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Agnese Margēviča

Ārpolitikas debatēs apiet iekšpolitiku neizdosies

Militārais saspīlējums reģionā, kā arī Krievijas ģeopolitiskās spēles ar energoresursiem, visticamāk, ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem piešķirs būtisku lomu gaidāmajā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Ceturtdien parlamentā notikušās ikgadējās debates parādīja, ka partijas tam īsti nav gatavas, jo par šīm tēmām spēj jēgpilni debatēt ierobežots politiķu loks.

Bordāns apmaldījies starp viltu un patiesību

Lai gan huligānisma pants Krimināllikumā, kas ļauj sodīt līdz pat brīvības atņemšanai, jau šobrīd tiek piemērots arī pret viltus ziņu izplatītājiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šomēnes Saeimā ir iesniedzis jaunus grozījumus, rosinot specifiski nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu kriminalizēt jaunā speciālā Krimināllikuma pantā.

Ilze Znotiņa: man ir skaidra programma, ko es gribu sasniegt

Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu iztaujā Agnese Margēviča.

VID rotācijās jāvadās no veselā saprāta

Par vērienīgo un pretrunīgo amatpersonu rotāciju ieceri Valsts ieņēmumu dienestā finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Zāļu valsts aģentūra tiek politizēta

Laiks, kad kovidiepirkumos praktiski bez kritiska izvērtējuma tiek tērēti miljoni un tiek pieņemti nepopulāri lēmumi, kuru veiksme pandēmijas apkarošanā lielā mērā balstās sabiedrības uzticībā atbildīgajām institūcijām.

SAB direktora izvēle kā atvieglojums

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Egila Zviedra izvirzīšanu SAB direktora amatam var dēvēt par valstij necerēti veiksmīgu, ja salīdzina ar scenārijiem, kādi teju divus mēnešus tika iztirzāti politikas aizkulisēs.

Vēlēšanu gads pandēmijas laikā

Pandēmijas polarizētā gaisotne ir sliktākais iespējamais laiks, kad notikt Saeimas vēlēšanām, bet tieši tādā situācijā mūsu sabiedrība nenovēršami ir nonākusi.

Armands Ruks: rotācijas nenozīmē, ka ir kādas aizdomas

Kas slēpjas aiz nesenajām augstu Valsts policijas (VP) amatpersonu rotācijām un lēmuma Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieku Pēteri Bausku tomēr nesūtīt izdienas pensijā – Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā Agnesei Margēvičai.

Gads, ar kura sekām sadzīvosim ilgi

Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.

Dans Titavs: pēcvēlēšanu valdību veidos A/P, JV un ZZS

Par to, kā vēlētāju balsis spēs sadalīt A/P un Jaunā Vienotība un kam ir lielākas izredzes iegūt protesta balsis – Aldim Gobzemam, Aināram Šleseram vai ZZS –, ar polittehnologu Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.

Rīgas domē atklāta pilotkukuļu sezona

Bez jebkāda mājiena par pamatotām aizdomām par izdomātu vai caurcaurēm nepatiesu stāstu tomēr būsim godīgi – Rīgas domes valdošās Progresīvie/Par! frakcijas līdera Mārtiņa Kossoviča un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa trešdienas paziņojums par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājuma atraidīšanu ir viena no dīvainākajām un aizdomīgākajām aizejošā politiskā gada performancēm.

Pret omikronu – trešo vakcīnas devu

Vai jaunais Covid-19 paveids omikrons sabojās Ziemassvētkus vai arī kļūs par lūzuma punktu, vīrusam pārvēršoties par ikdienišķu, ne tik agresīvu un bīstamu, Agnesei Margēvičai skaidro RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Aigars Reinis.

Skandāls beidzies, mieles palikušas

Ceturtdien Saeima lielā vienprātībā ar cienījamu 71 balsi par Satversmes tiesas tiesneses amatā apstiprināja ilggadējo Tieslietu ministrijas augsti stāvošo ierēdni, bet pēdējā laikā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci Irēnu Kucinu.

NA kongresā dominē neatbildēti jautājumi

Atbilde, kā Nacionālā apvienība (NA) gaidāmajā priekšvēlēšanu kampaņā tiks galā ar izaicinājumiem, ko rada plašās opozicionāru-populistu frontes dzīvošanās pa tēmām, kuras tuvas arī konservatīvajiem, šķiet, bija interesantākais, ko sagaidīt no šīs valdības partijas kongresa sestdien. Neteiksim, ka atbildes netika dotas, bet tās nācās drusku pa druskai lasīt no vairāku politiķu runām.

Paštestu projekts – visas valdības atbildība

Valdības lēmums paštestus pretēji iepriekš plānotajam no nākamās pirmdienas, 6. decembra, neieviest kā obligātus, bet ļaut brīvprātīgu to izmantošanu, nekādā ziņā nav vērtējama kā atpakaļgaita un ieklausīšanās ekspertu un sabiedrības kritikā.

Spēles ap SAB direktora amatu

Atlika otrdien publiski izskanēt piecu slepus apspriesto Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu uzvārdiem, lai politiķi, kuri vēl pirms dažām dienām mānījās, ka tādu apspriešana nenotiek, kļūtu spiesti par šo procesu runāt jau pilnīgi citiem vārdiem. Visvairāk paguva sarunāt opozicionāro zaļzemnieku pārstāvis, vienlaikus ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un līdz ar to arī SAB virzītājas – Nacionālās drošības padomes (NDP) – loceklis Māris Kučinskis.

Korupcijas pazīmju buķete Pavļuta iepirkumos

Ekspertu atzīta nelietderība, iepirkuma politizācija, steiga, atvieglota iepirkuma procedūra, aizdomīgi uzvarētāji – pilna buķete ar korupcijas pazīmēm. Zem kovidlaika revolucionārajiem lozungiem, ka "dzimtene liesmās", caur A/P pārraudzīto Veselības un Aizsardzības ministriju aparātiem jau gadu tempā tiek bīdīti tādi miljonu iepirkumi, kādi miera laikos nebūtu iedomājami.

Polijai ir liela loma mūsu drošībā

Par Latvijas gatavību nosargāt robežas un politiķu spēju vienoties par SAB direktoru bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) sarunā ar Agnesi Margēviču.

Deputātu ierobežošana var apdraudēt nākamās Saeimas darbu

Ierobežojumi nevakcinētajiem deputātiem rada riskus nākamās Saeimas darbam, kas var izraisīt konstitucionālu krīzi, jo daļa vēlētāju balsu būs izmesta vējā, sarunā ar Agnesi Margēviču brīdina Tiesību zinātņu institūta vadītājs Ringolds Balodis.

Kārtējā Saeimas garām palaistā iespēja

Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie likuma grozījumi, kas no aiznākamā gada būtiski palielinās dažu valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, vairāk izskatās pēc neizmantotas iespējas kvalitatīvi argumentēt šī soļa nepieciešamību un kvalitatīvā likumdošanas procesā panākt patiesi tādu atalgojuma pieaugumu, kas risinātu Latvijas vēl aizvien būtiskāko problēmu – korupciju. Tai pretim noliekot tikai un vienīgi valsts pārvaldes algu nespēju konkurēt ar privāto sektoru

Levits un Bordāns pārāk steidzas

Lāčplēša dienas agrā rītā saņemtā ziņa par Jāņa Maizīša pāragro aiziešanu mūžībā ir reize, kad cilvēciska traģēdija atbalsojas politiskajā dzīvē un tādēļ nav atstājama ārpus publiskas iztirzāšanas. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, ņemot vērā kaut tikai vienu no šī valsts galvenā specdienesta funkcijām – attiecībā uz pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu, ir kā minimums viens no ietekmīgākajiem amatiem valstī. Bet SAB reālā ietekme uz politiskajiem un sociālekonomiskajiem procesiem ir neizmērojami lielāka.

Roberts Fūrmanis: partijas apmainījās sveicieniem caur LĀB

Cik patiesībai atbilst veselības ministra apgalvojumi, ka panākts izlīgums ar Latvijas Ārstu biedrības valdi, kas iedragāja LĀB autoritāti, kā arī, kuras partijas to ierāva politiskajās spēlēs, LĀB bijušais viceprezidents ārsts anesteziologs Roberts Fūrmanis intervijā Agnesei Margēvičai.

Nenotikušā lokdauna pāragrais gals

Tieši pēc nedēļas, 15. novembrī, valdība, vismaz spriežot pēc pagaidām uzņemtā kursa, ir nolēmusi, par spīti mediķu un ekspertu iebildēm, sabiedrību laist tā dēvētajā zaļajā režīmā, tomēr saglabājot daļējus ierobežojumus. Līdz ar to šobrīd sabiedrības saprātīgā daļa ir spīlēs starp valdības nesaprātīgumu un pietiekoši lielas sabiedrības daļas neprātu mirt, toties izglābties no uzspiestās vakcīnas.

Sapinies partitūrā

Tēze, ka "Daniela Pavļuta vietā viens premjers jau reiz ir demisionējis" kļuva par centrālo nesenajā valdības krīzē, kas gandrīz noveda pie veselības ministra demisijas un teju vai pie visas Krišjāņa Kariņa valdības krišanas, bet tā arī ļoti spilgti raksturo šo politiķi. SestDiena mēģina ašifrēt Pavļuta partitūru un labāk saprast politiķi, kura izglītību un kvalitātes vienbalsīgi slavē gan viņa kolēģi, gan kritiķi, bet kura atsevišķas rakstura īpašības pēc dažu domām aizšķērsos ceļu uz tālāko politisko karjeru.

Atlikta demisija, dalīta atbildība

Visās garajās Saeimas debatēs ar iepriekšparedzamo iznākumu par veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) demisiju zīmīgākais bija, ka viņu neaizstāvēja neviens koalīcijas partneris – ne no Jaunās Vienotības, ne Nacionālās apvienības, ne Jaunās konservatīvās partijas. Pat ne no paša Pavļuta partnera Latvijas attīstībai, par premjeru Krišjāni Kariņu nemaz nerunājot. Tikai uzticamās partijas biedres Inese Voika un Vita Tērauda kāpa tribīnē, lai pateiktu, ka veselības ministram jāturpina strādāt.

To nevar saukt par līderu komandu, kas ved mūs ārā no krīzes

Kopš epidemioloģiskās krīzes sākuma valdībai ar lēmumiem gājis kā pa celmiem, tagad no tās norobežojušies eksperti. Kas pie vainas sliktajā krīzes vadībā – Krīzes vadības nodaļas vadītāju Kasparu Druvaskalnu intervē Agnese Margēviča.

Politiskās kalkulācijas izglābj Pavļutu

Pēc veselības ministra piektdienas izlīguma (kā viņš pats to vismaz pasniedz) ar mediķu arodbiedrībām, kuras bija pieprasījušas Daniela Pavļuta (A/P) demisiju, valdība palikusi aizšautā stāvoklī, kad šķietams krīzes atrisinājums patiesībā nozīmē arī visai problemātisku šīs situācijas iekapsulēšanu, nevis atrisinājumu. Bet tas savukārt nesola valdības rīcībspējas palielināšanos.