Vakar aizvadītās Šanhajas
Sadarbības organizācijas
(ŠSO) līderu virtuālās sanāksmes laikā tika oficiāli paziņots
par Irānas pilntiesīgu pievienošanos šai vienai no divām
galvenajām nerietumu valstu organizācijām.
Šā gada 23. un 24. jūnijā Krievijā risinājās notikumi, kuri vēsturē paliks kā Prigožina
dumpis jeb Prigožina puča mēģinājums. Privātās militārās kompānijas Vagner
dibinātājs un vadītājs Jevgeņijs Prigožins deva pavēli sākt "taisnīguma maršu" uz
Maskavu, prasot Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un ģenerālštāba
priekšnieka Valerija Gerasimova atstādināšanu. Kādi bija šā 40 stundu ilgušā puča
mēģinājuma cēloņi, norise un kādas var būt iespējamās sekas?
Pagājušajā nedēļā notikusī Indijas
premjerministra Narendras Modi
valsts vizīte ASV, neraugoties uz
visiem amerikāņu amatpersonu
centieniem pārliecināt viņu
pievienoties demokrātijas nometnei, tā arī nedeva cerētos rezultātus.
Būtībā par galveno ieguvēju no
algotņu kompānijas Vagner
dibinātāja un vadītāja Jevgeņija
Prigožina Krievijā sarīkotā
"taisnīguma marša" no okupētās
Ukrainas daļas uz Maskavu jeb
dumpja ir kļuvis Baltkrievijas prezidents
Aleksandrs Lukašenko.
Lai arī agresijas Ukrainā dēļ no starptautiskās olimpiskās
kustības būtībā izslēgtā Krievija nav gluži nākusi klajā ar
konkrētiem plāniem par alternatīvu sporta pasākumu
rīkošanu, iespēja, ka tādi varētu parādīties, netiek
izslēgta. Kādas olimpiādes mēroga "alternatīvas" iepriekš
notikušas, un kā ģeopolitiskā konfrontācija var atsaukties
uz starptautiskā sporta pasauli?
Noslēgusies divas dienas ilgā
ASV valsts sekretāra Entonija
Blinkena vizīte Ķīnā, kas bija
paredzēta vēl šā gada februārī,
taču tika atlikta uz nenoteiktu
laiku pēc ažiotāžas, kāda
izcēlās pēc Ķīnas gaisa balona – tā kā meteoroloģiskās, tā kā izlūkošanas zondes – lidojuma virs ASV teritorijas un tā vēlākas notriekšanas.
Šā gada 12. jūnijā Milānā aizsaulē 86 gadu vecumā
aizgāja Itālijas ekspremjers, multimiljardieris
Silvio Berluskoni. Pēdējās desmitgadēs viņam
nešaubīgi piederēja Eiropas odiozākā un
pretrunīgākā politiķa slava, tomēr tai pašā laikā
Berluskoni bija arī viens no vesela Eiropas vēstures
posma galvenajiem simboliem.
Irānas un Persijas līča arābu valstu
diplomātisko attiecību normalizēšana,
kā arī vairāki liela mēroga ģeopolitiski
projekti liecina par Teherānas nozīmīguma pieaugumu kā reģionālā, tā
globālā mērogā – Irāna kļūst par būtisku tā dēvētās pasaules bez Rietumiem daļu.
Amerikas Savienoto Valstu
izdevumā The National
Interest (NI) publicēts Globālās nākotnes institūta vadītāja
Čandrana Naira raksts Rietumiem jāgatavojas ilgai atlikto
parādu atmaksai (The West Must Prepare for
a Long Overdue Reckoning), kurā uzskaitītas
arī visas tās problēmas, kas, kā uzskata Nairs,
novedīs pie postrietumu daudzpolāras
pasaules kārtības izveidošanās.
Pagājušajā nedēļā oficiālā vizītē Krievijas galvaspilsētā Maskavā ieradās Āfrikas valsts Eritrejas prezidents Isajass Afvorki. Tas, ka Maskavu regulāri apmeklē dažādu Āfrikas valstu vadītāji, nav pārsteigums, tomēr Eritrejas autoritārā līdera vēlmei veidot labas attiecības gan ar Ķīnu, gan Krieviju var izrādīties tālejošas sekas, un vispirms jau šīs nelielās valsts ļoti nozīmīgā stratēģiskā stāvokļa dēļ
Augustā Johannesburgā Dienvidāfrikā paredzētā BRICS valstu vadītāju samita laikā ar lielu ticamības pakāpi tiks pieņemti lēmumi, kas to īstenošanas gadījumā atstās ievērojamu ietekmi uz globālo ģeopolitisko situāciju.
Kembridžas Universitāte ir izslēgusi no savas programmas apgalvojumus par anglosakšiem kā atsevišķu etnisko grupu, pamatojot šo lēmumu ar nevēlēšanos veicināt "mītu par nacionālismu" izplatību, kā arī ar cīņu pret rasismu, vēsta britu laikraksts The Telegraph.
Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums – vērienīga Ukrainas spēku ofensīva ar mērķi atgūt vismaz daļu Krievijas okupēto teritoriju, ar kuru gan Kijiva, gan to atbalstošās rietumvalstis saista lielas cerības. Sākotnēji tas tika gaidīts aizvadītās ziemas otrajā pusē, pēc tam aprīļa beigās vai maija sākumā, bet joprojām īsti nav sācies. Kādēļ šāda kavēšanās, un kādas ir Kijivas cerības uz tai veiksmīgu iznākumu?
Pēdējās dienās ir ievērojami pieaugusi spriedze uz Irānas un Afganistānas robežas. Ir izcēlušās vairākas sadursmes starp Irānas bruņotajiem spēkiem un kustības Taleban kaujiniekiem, abās pusēs ir kritušie un ievainotie, un abas puses pievelk pie robežas papildspēkus.
Turcijas prezidenta Redžepa
Tajipa Erdogana uzvara valsts
prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā
bija prognozējama, tomēr nav
pārliecības, ka viņam izdosies
saglabāt šo posteni līdz pilnvaru
termiņa beigām.
Turcijai pievērstās uzmanības dēļ bez īpašas ievērības palika citas 14. maijā notikušas vēlēšanas – parlamenta vēlēšanas Taizemē, par kuru uzvarētājām kļuva divas opozīcijas kreisā spārna partijas. Taču Taizemes (senākā pagātnē zināmas kā Siāmas) politikas īpatnību dēļ vairāk nekā puse vietu valsts parlamenta apakšpalātā vēl negarantē, ka šīs partijas tiešām iegūs arī reālu varu un spēs to saglabāt ilgtermiņā.
Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana nesenais paziņojums, ka viņš ir gatavs piekrist Azerbaidžānas kontroles atjaunošanai pār Arcahu jeb Kalnu Karabahu, ja Baku spēs garantēt Arcahas armēņu tiesību ievērošanu, ir vienlaikus kā prognozējams, tā ārkārtīgi pretrunīgs.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānā
notika G7 valstu (sākotnēji grupa
izveidojās kā pasaules lielāko naftas
importētāju apvienība, kura jau vēlāk
lielā mērā pati sāka sevi dēvēt par Lielo
septiņnieku) līderu samits, kas pat daļā
G7 valstu vadošo mediju izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.
Eiropas Savienības valstis Krievijas iebrukuma Ukrainā un kopējās globālās ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ ne tikai palielina aizsardzības izdevumus, bet arī spriež par ieguldījumiem militārajā rūpniecībā. Taču, kamēr izdevumu paaugstināšana ir būtībā jau izlemts jautājums, Eiropas militārās rūpniecības nākotne nebūt vēl nav tik skaidra.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijā tika aizvadītas daudzu ekspertu par 2023. gada svarīgākajām vēlēšanām pasaulē uzskatītās šīs valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
Turcijā 14. maijā paredzētajām Valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām jau pievērsta visas pasaules uzmanība, jo no to iznākuma lielā mērā būs atkarīgs arī Ankaras turpmākais ģeopolitiskais kurss. Galvenie pretendenti uz prezidenta amatu ir jau 20 gadu pie varas esošais valsts līderis Redžeps Tajips Erdogans un apvienotās opozīcijas (sešu partiju izveidotās Tautas alianses) kandidāts un Ataturka savulaik dibinātās Republikāņu tautas partijas pārstāvis Kemals Kiličdaroglu. Abu izredzes tiek vērtētas līdzīgi .
Iepriekšējās nedēļas beigās Arābu līgas
(AL) – pašas ietekmīgākās arābu valstu
organizācijas – ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts vienprātīgs lēmums
par Sīrijas dalības atjaunošanu organizācijā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika Gagauzijas autonomijas (oficiālais nosaukums – Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība) galvas jeb baškana vēlēšanu pirmā kārta. Tā uzskatāmi parādīja virkni Moldovas problēmu, kuras jau pavisam drīzā nākotnē var saasināties vēl ievērojami vairāk.
Lai gan Latvijā tikpat kā nemanāma, pasaulē joprojām turpinās cīņa ar Covid-19. Tāpat ne vienā vien valstī tiek meklētas atbildes, kādēļ pandēmijas uzliesmojuma laikā pieņemti tie vai citi lēmumi, kas vēlāk izrādījušies šaubīgi un ar aizdomām par korupciju. Savukārt ģeopolitiskā līmenī ASV un Ķīna cenšas uzvelt viena otrai atbildību par Covid-19 pandēmijas izraisīšanu.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pēkšņās veselības problēmas ir padarījušas vēl neskaidrāku situāciju pirms 14. maijā gaidāmajām valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām.
Turpina pieaugt to pasaules
valstu skaits, kuras paziņojušas
par vēlmi vai gatavību samazināt ASV dolāra lomu to starptautiskajos norēķinos, bet
kompānijas Eurizon aplēses
liecina, ka dolāra daļa citu valstu valūtas
rezervēs, kas šā gadu tūkstoša sākumā
pārsniedza 70%, pērn noslīdējusi līdz 47%.