Vēsturnieks, aktrise un skatuve
Februārī Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā izrādītā Dāvja Sīmaņa filma Marijas klusums ir skatāma vietējos kinoteātros.
Dārta Ceriņa
Amerikas nejēdzību puncītī
Nevaru noslēpt savu prieku par filmas Jaukais austrumkrasts/The Sweet East (2023) nonākšanu kinorepertuāros – šī nekautrā, skabargainā subkultūru satīra ir trāpīga variācija par Alisi Brīnumamerikā un mūslaiku radikalizāciju. Jauko austrumkrastu var salīdzināt ar bezgalīgu sociālo tīklu lentes skrollēšanu – izrādās, tu sadzīvo kopā ar nacismam simpatizējošajiem un nadzīgiem troļļiem, mākslas aktīvistiem un pseidointelektuāļiem, bet savus tuvākos neesi redzējis, jo nedz foto, nedz ierakstu ar viedokli viņi nav publicējuši.
Kas sargā patiesību?
Ukraiņu režisors Romans Bondarčuks (42) par medijiem un joprojām aktuālo korupciju mūsdienu Ukrainā, zudušā atjaunošanu un dokumentēšanu un Krievijas ietekmes garo roku nozarē.
Kaut kas Oskara dzīvē ir sakustējies
96. Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšana notiks 10. martā. Pērnais kino gads iezīmējis visnotaļ spraigas kultūrkaru aprises, un to teicami parāda arī Oskara pretendentu saraksts, kuru pavadījis ne mazums disputu, kritikas un polarizācijas
Ar izkārtu mēli cauri laikam
Es neticu pasaulei, kurā cilvēku var samīdīt līdz nāvei košļenes dēļ, saka aktieris Kārlis Arnolds Avots (27) un stāsta gan par svarīgo aktiera profesijā, gan iejušanos nepiedzīvotā vēsturē.
Citāda jaukā lēdija
Nav īsti skaidrs, no kuras puses sākt stāstīt par Jorga Lantima provokāciju Nabaga radības/ Poor Things (2023), jo iespēju, kā aprakstīt šo filmu, ir neskaitāmi daudz.
Viss būs labi
Sajūgt vienā nelielā rakstā Latvijas 2023. gada kino procesus, tendences un Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nomināciju algoritmus nebūt nav viegls uzdevums.
Gleznot tuvību. Baltijas aplis
Apliecinot reģionālo spēku, uz Latvijas kinoekrāniem nonākusi Annas Hintsas par dokumentālo terapiju sauktā filma Melnās pirts māsība. Šis darbs ir ne tikai viens no šā gada lielākajiem notikumiem Baltijas kino, bet arī iezīmē patlaban tik aktuālo "sievietes balsi" reģiona kinodarbos.
Klusie politikas dārznieki
Gruzīnu dokumentālā kino režisore Salome Džaši (42) par to, kā ir veidot filmu, kuru dzimtenē neizrāda, iestāšanos par kopējo labumu un to, kā vērtēt atsevišķus soļus attiecībās ar Krieviju.
Nevēlos būt kāda cita
Esmu daudzas kultūras un valstis vienlaikus, saka aktrise Patrīcija
Klārksone (63), kuras dzīslās rit arī lietuviešu asinis. Šogad viņa vadīja
Karlovi Varu kinofestivāla žūriju, bet stāsta arī par sievietes lomu, sevis
apzināšanos un pārmaiņām Holivudā.
Pie galda ar lielajiem cilvēkiem
Jaunā kino producente un festivāla RojaL organizatore Dārta Krāsone (22) par
uzaugšanu filmēšanas laukumā, kino kā uzskatu paušanas vietu un vēlmi izdzīvot visu.
Stoiķis neizvēlas laikmetu
Aktieris un režisors Džons Malkovičs (69)
par saviem tēliem, darbu un korupciju, ar
kuru neizbēgami sastopamies.
Vai viegli būt Latvijas filmai?
Pēc rudens "filmu sastrēguma" 5. decembrī izziņots nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nominantu saraksts 25 kategorijās. Tas raisa pārdomas par Latvijas kino gadu griezumā un to, kas nominācijās pamanīts un nepamanīts.
Mazliet redzīgāki
Režisore un producente Antra Cilinska (59) par Jura Podnieka urdošā gara
mantiniekiem šodienas apstākļos, laikmeta prasībām pret sabiedrību un
indivīdu, kā arī vēsturiskās un kino patiesības sadursmi.
Man nav tavas acukrāsas
Kinorežisore Linda Olte (44) par "sistēmas bērnu" un adopcijas politiku
Latvijā, pietuvošanos dzīvēm, kas nav tik viegli aizsniedzamas, un savu debiju
pilnmetrāžas kino.
Cits kino maratons
Sagaidot Latvijas kino vēsturē nebijušu jaunu darbu birumu, Nacionālā kino centra vadītāja un kinokritiķe Dita Rietuma (55) stāsta par sarežģīto mūsdienu skatītāja (ne)sasniedzamību un ierasto formulu maiņu kino nozarē.
Hamlets vairs nešaubās
"Es esmu Hamlets, jo esmu sieviete. Es
esmu Hamlets, jo uzdrošinos kritizēt
sabiedrību, kurā dzīvoju. Es esmu
Hamlets, jo esmu dzīvs," šie vārdi pieder
par aktieriem padarītajiem ukraiņiem,
kuri kļuvuši vienlaikus par izrādes un arī
dokumentālās filmas Hamleta sindroms
varoņiem. No 5. līdz 11. septembrim filma
skatāma Baltijas jūras dokumentālo filmu
foruma seansos Jēkabpilī, Rēzeknē, Rīgā,
Smiltenē un Talsos.
VIKTORAM. In memoriam
Viktors Freibergs (1955–2022) ir nolaupīts. Aizsaukts
skatīties, domāt un runāt pie citiem ekrāniem. Tā teiktu
viņa vietumis citētā kultūrkritiķe Sūzena Sontāga, kura
paudusi, ka kino nolaupa skatītāju. Daudzām paaudzēm –
kino paviršajiem un rūpīgajiem, intereses atmodinātajiem
un līdzgaitniekiem – Viktors bija viens no svarīgākajiem
kino skatītājiem, liekot interesēties par citu realitātēm,
dzīvēm un likteņiem caur kino.
Dekolonizēt prātu
Cilvēks, kurš ir pieredzējis karu, nevar no tā vienkārši atbrīvoties, uzsver ukraiņu
kinorežisors un scenārists Maksims Nakonečnijs (31). Savā jaunākajā filmā viņš
stāsta par kara šausmām un atzīst, ka vēlas to personificēt, lai atgādinātu par
mūs visus vienojošajām vērtībām.
Vairs nav nekā maza. Intervija ar ukraiņu režisori Katerinu Gornostaju
Šobrīd ir kliedzieni, šāvieni, sprādzieni un skumjas – saka ukraiņu režisore Katerina Gornostaja (33). Viņa vairs nespēj domāt par kino veidošanu un "mazās lietas", kas viņu dokumentālajā kino saistīja iepriekš, sev apkārt vairs neredz. "Ja vēlaties palīdzēt Ukrainai, lūdzu, klausieties ukraiņos un šīs valsts iedzīvotājos, nevis "labajā opozīcijā" no Krievijas," režisore vēl uzsver.
Kurš no mums ir iesācējs? Saruna ar režisoru Armandu Zvirbuli
Deviņdesmitie bija vienlaikus brīnišķīgi un briesmīgi, saka režisors Armands Zvirbulis
(49). Viņš uzņēmis detektīvseriālu par šiem gadiem, atzīstot: kino kontekstā tas ir trakoti
saistošs laiks, kad uz spēles ir iespaidīgas likmes un var veidoties arī lielas kaislības. Taču
šī ir tikai viena no versijām – cerams, taps vēl citas.
Meitene, kas iemīlēja jēriņu
Pērn ekrānos nonākušās filmas Jērs zvaigzne un iepriekš kā meitene ar pūķa tetovējumu jau iepazītā zviedru aktrise Nūmi Rapasa (42) stāsta gan par savas karjeras svarīgākajiem punktiem, gan islandiešu humora atšķirībām un sadzīvošanu ar visu mitoloģisko, kas tepat līdzās.
Rosellīni ģimenes portrets
Amerikā dzimušais Alesandro Rosellīni (57) par sava slavenā vectēva – ievērojamā itāļu kinorežisora Roberto Rosellīni – personības ietekmi uz viņa dzīvi un ģimeni, uzvārda "lāstu" un terapeitisku pieredzi, mēģinot saprast savu vietu starp radiniekiem.
Griba dzīvot un griba mirt
Kad tiekos ar Fransuā Ozonu (53) šī gada Kannu kinofestivālā, režisors ir iznesīgs un nenogurdināmi runātīgs. Jūlija tveicē, kad Rivjēras saule mūs burtiski cepina, runājam par nāvi. Un par viņa jaunāko filmu Viss noritēja labi/Tout s’est bien passé (2021) – eksistenciālu dramēdiju par meitas izvēli palīdzēt smagi sirgstošajam tēvam nomirt. Tobrīd filma nule bija pirmizrādīta Kannu galvenajā konkursā, bet pavisam drīz tā nonāks uz ekrāniem Latvijā – vispirms festivāla Baltijas pērle programmā 24. un 26. septembrī, bet oktobrī arī kinoteātru repertuāros.
Ir tik dabiski būt cūcīgiem
Krievu režisors Viktors Kosakovskis (60) par vainas sajūtu, iebraucot Latvijā, mātes sirdi plosošo skatienu, dabas un cilvēku attiecībām un DNS testu nozīmi.
Starp svēto un trako: Žanu Polu Belmondo pieminot
Trakais, trakais Pjēro, kuru zinām kā Ferdinandu Grifonu. Parīzes nihilistiskais Mišels. Rio nokļuvušais pilots Adriēns. Arī mīklains franču leģionārs no bondiādes pirmsākumiem Casino Royale (1967). Minētās ir tikai dažas no Žana Pola Belmondo (1933–2021) vairāk nekā 70 kinolomām. Pirms pāris dienām viens no būtiskākajiem aktieriem Francijas un pasaules kinematogrāfā 88 gadu vecumā devies mūžībā.
Bafija, vampīri un citi elki
Režisore Marta Elīna Martinsone (35) par mēģinājumu atkal iejusties tīņa ādā, līderu nozīmi un to, kāpēc no sievietēm vienmēr gaida vairāk.
Svētceļojums uz Bergmana salu
Pirms pāris dienām Kannu kinofestivāla galvenā konkursa skatē pirmizrādi piedzīvojusi filma Bergmana sala, kas oktobrī būs skatāma Latvijā. Sarunā aktieris Tims Rots, kurš filmā atveido režisoru, dalās ar savām domām par Ingmaru Bergmanu, darbu ar Kventinu Tarantīno un aktieriskajām manipulācijām.
Viss ir labi. Kamēr tas mūs neskar
Ego Media dibinātāja Gunta Trektera (52) producētās filmas šogad saņēmušas 23 Lielā Kristapa balvu nominācijas. Kā viens no Latvijas pieredzējušākajiem producentiem skaidro savas kinostāstu veiksmes, ko kovidlaiks mainījis nozarē, un vai "mazie ekrāni" kādreiz aizstās lielos?
Tarkovsku kustīgās svētbildes
Dzīve ar viņu bija izaicinoša, saka Andrejs A. Tarkovskis (50), stāstot par savu tēvu – leģendāro kinorežisoru. Tagad Tarkovskis juniors ne tikai sargā un kopj viņa atstāto mantojumu – filmas, kas jau sen guvušas kulta statusu –, bet arī pats tomēr ķēries pie režisora darba. Lai pasaulei nodotu sarunu ar savu tēvu.