Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Dārta Ceriņa

Tomātu, zvaigžņu un īkšķu monopols(2)

Digitālās evolūcijas un iecirtīgākos tirgus apstākļos kinokritika ir mainījusi savu formu. Tēze, ka skatītājs ar savu biļeti atbalsta noteikta žanra vai filmu veida tapšanu, šodien visai precīzi raksturo industriju, un lielā mērā to ir veicinājis pašreiz pasaulē populārais kino, seriālu un televīzijas pārraižu kritikas apkopotājs Rotten Tomatoes. Tieši šī Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā saite ievērojami deformējusi kino izvērtēšanu, saplūdinot to ne tikai ar skatītāju gaumi, bet arī mārketingu.

Vidusmēra angļa ģimenes portrets interjerā(6)

Savādi, ka politiķi neklausās, saka fotogrāfs, režisors Ričards Bilingems. Kļuvis pazīstams ar saviem skarbajiem un ļoti personiskajiem ģimenes fotoattēliem, viņš tagad uzņēmis arī filmu – par to, kāda paveras industriālas pilsētas guļamrajona ikdienas dzīve bērna acīm.

Latviešu seriālu mežā(4)

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijā nu jau tapuši vairāk nekā 40 dažādi seriāli, sākot ar Lai tev labi klājas (1994) un beidzot ar simtgades seriālu Sarkanais mežs (2019). To kontekstā arvien no jauna gribas uzdot jautājumus gan par kvalitāti, gan mediju politiku un oriģinālsatura radīšanu televīzijā.

Māja, kas vēl jāuzceļ. Saruna ar režisoru Larsu fon Trīru(6)

Mūsu dzīve ir kā seriāls – ir skaidra secība tam, kā jādzīvo, uzsver pasaulē pazīstamais režisors, kino provokators Larss fon Trīrs (62). Viņš kino salīdzina ar dārzniecību, uzsver provokācijas un humora nozīmi un nebaidās runāt ne par Staļinu, ne nacismu, ne ļaunumu katrā cilvēkā.

Labākā Oskara ceļvedis

91. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā labākās filmas Oskaru ieguva Ceļvedis. Vai mēs šo filmu skatīsimies arī pēc pieciem gadiem?

Ozons un klusējošie zēni(2)

Uz pāris dienām Berlīne ir pārtapusi par sievieti. To spēcina gan 69. Berlīnes kinofestivāla konkursa programma, kurā dominē sievietes skatiens un sieviešu varones (nedaudz plašāk – šī paša SestDienas numura Kino rubrikā), gan arī žūrijas priekšsēdētājas Žiljetas Binošas klātbūtne un viņas replikas par dzimumu sadalījumu nozarē. Tāpat te jāmin pēcseansu čalas ar domubiedriem, dodoties pakaļ kafijai pa agorai līdzīgo Potsdamer Platz, un nejauši dzirdētās sarunas allaž darbīgajā preses centrā Grand Hyatt viesnīcā. Taču patiesībā uzmanību saasina tās filmas, kuras formāli neiekļaujas visaptverošajā feminisma kopkorī, un viena no tām ir Fransuā Ozona jaunākais darbs Dieva žēlastībā/By The Grace of God.

Cits latviešu stāsts(5)

Jaunā Rīga teātra (JRT) aktrise Elita Kļaviņa pabeigusi režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā, un nule kā uz ekrāniem nonākusi - viņas dokumentālā filma Zorjana Horobraja (2019). Viņas izpētes objekts – mūsdienu cilvēks un dzīve. Līdzību ar savu domubiedru – JRT aktieru ansambļa un Alvja Hermaņa – attīstīto latviešu dzīvesstāstu žanru režisore nenoliedz un apzinās, ka sekos salīdzinājumi un paralēļu vilkšana, tomēr, uzlūkojot Horobraju jeb Drosmīgo ģimeni, neapzināti šī metode bijusi klātesoša. "Man tā ir absolūtā definīcija: rūpīga izpēte, lai iznāktu no sterilās vides, teātra un pašas galvas, dodoties pie cilvēkiem," viņa saka.

Pačaloties čūskuvārdos(3)

Par mūsdienu igauņu literatūras klasiķi dēvētā Andrusa Kivirehka (48) darbos par joku plēsējiem pārtop čūskuvārdos šņācošas odzes, dievs ar mazo burtu un nacionālisma saknenis Ivans Vāvere. Tomēr, pēc rakstnieka domām, humoru analizēt nevajag.

Vispirms uztaisīju studentiem bāru. Intervija ar producentu Niku Pauelu

Tu esi tieši tik labs, cik tava pēdējā filma, grāmata vai ieraksts, ir pārliecināts producents Niks Pauels (68). Savulaik viņš veidojis biznesu kopā ar slaveno Ričardu Brensonu un reanimējis prestižu kino skolu, bet tagad, komentējot politiskās aktualitātes, uzsver – Brexit ir britu šāviens sev tieši sirdī.

Animācija kā filozofija

Labi zināmi un atzīti pasaulē, latviešu animatori pašu mājās nereti jūtas līdz galam nenovērtēti. Bet kas īsti mūsdienās ir vērtība zīmētās filmas pasaulē un ko tā stāsta par Latvijas māksliniekiem? uz to atbild trīs Latvijas animācijas meistari – Roze Stiebra, Vladimirs Ļeščovs un Signe Baumane.

Aukstais un siltais. Saruna ar leģendāro norvēģu aktrisi Līvu Ulmani

"Varbūt tieši tāpēc Ingmars ir tik labs režisors – viņš ir godīgs," leģendārā aktrise un režisore Līva Ulmane (79) atminas zviedru kino meistaru, savu draugu Ingmaru Bergmanu, viņa simtgadē un stāsta par attiecībām ar pasauli, filmām un cilvēkiem.

Serebreņņikova arests. Neatkarīga prāta bīstamība(7)

Šā gada 11. septembris, Maskava. "Jūsu godība, cilvēkam, kurš nav pastrādājis noziegumu, nebūtu jāatrodas mājas arestā. Tas ir acīmredzami," apsūdzētais Maskavas pilsētas tiesas zālē – 49 gadus vecais teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs – atgādināja, ka nu jau vairāk nekā gadu atrodas savā dzīvoklī. Viņa paša vārdiem sakot – lielākais sods, ko Krievijas tiesu vara var piespriest, ir atņemt iespēju viņam strādāt.

Ar vienu kreklu(17)

Fakts, ka Lidija Lasmane-Doroņina (93) izvirzīta Nobela Miera prēmijai, atgādina par stājas nozīmi cilvēka dzīvē jeb, citiem vārdiem sakot, morālo mugurkaulu. Padomju varas opozicionāre un bijusī politieslodzītā ir viena no 320 izvirzītajiem kandidātiem šim apbalvojumam, kura laureāts tiks paziņots 5. oktobrī. Par viņu uzņemtā filma līdz mēneša beigām pieejama portālā filmas.lv.

Kā remdēt filmslāpes Venēcijā

Pasaules vecākā kinofestivāla dienaskārtībā ir tikai filmas. Turklāt darbi, kas nebaidās ne no "vecā" pārrakstīšanas un izcelšanas saulītē, ne nākotnes, pie kuras vēl tikai pierodam.

Lūdzu, biļete uz pārsteigumu!

Kopš vidusskolas gadiem atminos majestātiskā kinoteātra Splendid Palace apmeklējuma rituālu, un viena no neatņemamām tā sastāvdaļām ir arī biļešu pārbaude. Šodien biļešu kontrolieri ne tikai kinoteātros, bet arī sabiedriskajā transportā, lidostās un citviet pamazām kļūst par izzūdošu profesiju, to vietu ieņemot ieejas karšu lasītājiem, skeneriem vai mobiliem kabatas mākslīgajiem intelektiem.

Provokāciju tīklos noķertie(3)

Tautas baidīšana ar indīgiem zirnekļiem, gaviles par meteorīta piezemēšanos vai beigti ķermeņi formalīnā. Dažādas mākslas un reklāmas akcijas mūsdienu pasaulē jau sen pārtrumpojušas ticību lidojošiem briežiem Ziemassvētkos vai zobu fejai. Bet kur ir robeža un vai radošajās akcijās pastāv arī sarkanās līnijas, kuras pārkāpt tomēr nebūtu vēlams?

Bada un apetītes stāvokļi(3)

Katrai desmitgadei ir savi tēli. Vēl gluži nesen 90. gadu sajūtu ar tad tik ierasto amatpersonu un kriminālo aprindu pārstāvju rēķinu kārtošanu, sīkmanīgu pelēko bandītismu un reketu atmiņā atsauca notikumi tepat Rīgā. Vienlaikus nejauši un naivi šajā juceklīgajā brutalitātē ierakstās Oskara Rupenheita nupat izrādītais Kriminālās ekselences fonds (2018) kā 70. gadu vizualitātes un 90. gadu kriminālās vides kariķējuma sajaukums.

Filmas mūžs, cilvēka gadi

Dokumentālais kino kā dzīve pēc nāves jeb vecmeistaru atstātie tilti uz zudušu laiku un mūžīgiem jautājumiem. tā varētu raksturot dokumentālo filmu Laika tilti. Režisore Kristīne Briede (48) to kopā ar kolēģiem veidojusi no Baltijas valstu režijas lielmeistaru arhīvu materiāliem.

Cēzars piejūras klimatā(9)

Savulaik noliegtā atzīšana – Rolanda Kalniņa filma Četri balti krekli izrādīta 71. Kannu kinofestivāla programmā.

Gudram cilvēkam nekad nav labi(5)

Ja cilvēks vēlas, viņš var pretoties ideoloģijai, uzsver kinorežisors Aleksejs Germans jaunākais (41). Pašreizējo situāciju Krievijā viņš komentē izvairīgi, taču savā jaunākajā filmā Dovlatovs runā gan par cenzūru, gan emigrāciju un citiem jutīgiem jautājumiem.

Televūcijas straumēs

Kopš striktu TV un kinoteātru programmu ar noteiktiem seriālu un filmu izrādīšanas laikiem aizstāj interneta iespējas, arvien biežāk jautājums: "Ko skatīties?" sevī ietver arī to, kā skatīties. Turklāt piedāvājums straumēšanas platformās kļūst arvien plašāks.

Augstākās izglītības ceļi Baltijā

Visā pasaulē augstskolās mācās ap 140 miljoniem studentu. No tiem aptuveni 181 100 studē Baltijas valstīs. Statistika un studējošo pieredzes stāsti par to, kā atšķiras augstākās izglītības iegūšanas ceļš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Māris Martinsons stāstīšanas situācijā(1)

Tikko skatītājiem nodevis savu Japānas triloģijas trešo filmu, režisors Māris Martinsons stāsta par austrumu kultūras vizualitāti, vietējā kino naudas aprites pārkarēm un Ušakova cilvēciskošanu.

Spēlmaņu nakts: Jauno kritiķu skats(2)

Nule kā izsvērta Latvijas teātra 2016./2017. gada sezona un sadalītas balvas labākajiem skatuves māksliniekiem pieredzējušu teātra zinātāju vērtējumā. Taču ko par Spēlmaņu nakts balvu sadalījumu šogad domā jaunie teātra kritiķi un apskatnieki?

Pieputeņotā kļūdu vēsture(6)

Nenoliedzami kinorežisoram Dzintaram Dreibergam ir uzticēts sarežģīts uzdevums – viena no latviešu literatūras un vēstures stūrakmeņiem, Aleksandra Grīna romāna Dvēseļu putenis, ekranizācija. Gaidāms, ka filma uz ekrāniem nonāks 2019. gada novembrī. Tieši tad Dzintaram būs 38 gadi – tikpat, cik tolaik Grīnam, kad viņš pabeidza autobiogrāfisko strēlnieku gaitu darba pirmo daļu

Vai iesākumā bija ēka?(2)

Izdzirdot vārdu "teātris", mūsu intuīcija un priekšzināšanas vienādo teātri ar kādu ēku vai telpu, ar kuru saistās mūsu atmiņas. Angļu režisora Pītera Bruka fundamentālajā darbā Tukšā telpa (1968) ietvertā tēze, ka jebkurā tukšā telpā var notikt kaut kas un, ja tas kas, piemēram, cilvēka gaita, tiek vērots, tad var notikt teātris, ir kļuvusi par šodienas teātra premisu. Latvijas teātris vēsturiskā likumsakarībā ir "ietelpots", bet, formējoties jaunai teātra valodas gramatikai, mainās gan attiecības ar skatītāju, gan ar telpu. Šis ir mēģinājums ļaut runāt pašām ēkām, kuras apdzīvo teātris. Un ēku biogrāfijas ir tikpat atšķirīgas kā tajos šobrīd esošo teātru repertuārs – pirms teātra patiesībām te ražotas Elitas cigaretes, pulcējušies remontstrādnieki un bābeliskā garā tirgojušies.