Laika ziņas
Šodien
Migla

Gatis Madžiņš

Kleckins: Ja sāk pārmaiņas, vispirms jābūt skaidrībai, ko grib sasniegt(23)

Ulmanis uztaisīja apvērsumu. Ko vajadzēja ar viņu darīt? Sodīt! Bet kas notika? Visa Latvija par viņu priecājās, jo ir beidzot viens cilvēks, kas visu izdarīs visu vietā. Tāda pie mums domāšana, saprotiet? – intervijā Gatim Madžiņam un Romānam Meļņikam saka ebreju izcelsmes latviešu žurnālists, LU pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedriskais darbinieks Ābrams Kleckins.

Čekas maisu simbolisms(17)

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pagājušajā nedēļā paustais atbalsts čekas maisu publiskošanai ir priekšvēlēšanu laikā nepelnīti bez ievērības palicis Latvijas politiskās dzīves notikums. Jo īpaši tādēļ, ka Valsts prezidents skaidru, nepārprotamu atbalstu maisu publiskošanai līdz šim nebija paudis un izdarīja to nedēļu pirms 4. oktobrī gaidāmās Saeimas sēdes, kad plānots par to lemt.

Būs vien līdzdalība, nevis cīņa par augstām vietām(2)

Par nodokļu reformas radītajām dramatiskajām sekām sabiedriskā labuma organizācijām, tostarp sportā, un iespējamiem šīs problēmas risinājumiem ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski sarunājas Gatis Madžiņš un Romāns Meļņiks.

Kurš atbildēs: Vērtīgs katrs cilvēks(10)

Stāsts par nesen mūžībā aizgājušo britu zinātnieku Stīvenu Hokingu, kurš, spītējot smagai slimībai, kas laika gaitā bija viņu pilnībā paralizējusi, aizvadījis ārkārtīgi ražīgu darba mūžu un bijis pasaulē atzīts gan ar saviem zinātniskajiem pētījumiem, gan ieguldījumu zinātnes popularizēšanā, mudināja pievērst uzmanību tam, kā Latvijā dzīvo cilvēki ar līdzīgu diagnozi. Trešdien Dienā publicētās intervijas ar ārsti un šo slimnieku intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas vadītāju atklāja baisu ainu. Izrādās, valsts nav spējīga parūpēties pat par pavisam nelielu cilvēku skaitu – 25 līdz 30 personām –, kas, būdami bez attiecīga tehniskā aprīkojuma, dzīvi beidz vienkārši bada nāvē vai nosmokot.

Kurš atbildēs: Kā Dziesmusvētki, tā kāpj uz grābekļa(12)

Kurš ir atbildīgs par to, ka konkursā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību izvēlēta kompānija, kas nav ņēmusi vērā iepriekšējo pieredzi un nav novērsusi (vai nespējusi novērst) nepilnības biļešu iegādes tehniskajā procedūrā? Vai prasībai par to, ka biļešu pārdošanas sistēmai jādarbojas nevainojami, netika pievērsta pienācīga uzmanība konkursā? Tagad liela ažiotāža par biļešu spekulantiem. Vai ar to netiek novērsta uzmanība no tirgotāja neizdarītā?

Smagos noziegumos apsūdzētā Latvija(88)

Viss ar ABLV Bank notikušais izskatās pēc ļauna murga. Un šis nav stāsts par "tiem tur no bankas" un mums pārējiem. Šis ir stāsts par visiem mums, par Latviju. Par to, kur šobrīd atrodamies, kādi politiķi mūs pārstāv, par mūsu interesēm, sabiedrotajiem, sadarbību ar tiem. Par to, kā mūs uztver un kā mēs ļaujam sevi uztvert. Pārāk uzskatāmi hrestomātiski simboliski piemēri ar skaudrām reālijām.

Kurš atbildēs: Bez Eiropas naudas ceļus labosim?(12)

Ceļinieki ir satraukušies (un domāju, ka pamatoti) par to, kā valsts spēs finansēt ceļu uzturēšanas darbus pēc tam, kad būs izžuvušas Eiropas naudas bagātīgās upes. Šobrīd, lielā mērā pateicoties tām, varam runāt par strauju valsts ekonomisko attīstību, taču šis ir arī laiks, kad jābūt skaidrībai par to, kā dzīvosim tālāk, kā ilgtermiņā pašu spēkiem tiksim galā ar visām vajadzībām.

Kurš atbildēs: Problēma sistēmā, nevis vienā vadītājā(24)

Atklājies, ka bērni psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži piedzīvojuši fizisko un emocionālo vardarbību – par nepaklausību sieti pie gultas, sodīti ar potēm u. tml. Iestādes vadītāja uz pārbaudes laiku atstādināta. Par situāciju šāda veida ārstniecības (vai drīzāk – slimnieku ilgstošas uzturēšanās) iestādēs spriež Saeimas deputāti. No vienas puses, varam teikt – ir labi, ka tas ārprāts slimnīcas personāla uzvedībā vismaz tur būs apturēts, bet, no otras puses, māc bažas, vai tas ir uz ilgu laiku.

Kurš atbildēs: Privātīpašums uz privātīpašuma(26)

Absurdu situāciju likumdevējs savulaik pieļāvis, atjaunojot īpašuma tiesības zemes platībām, uz kurām padomju laikos sabūvētas daudzdzīvokļu ēkas. Un ne tikai atjaunot, bet arī tirgot tālāk tiem, kuri piespiedu nomas situācijā saskatījuši lielisku biznesa iespēju, – nekas nav jādara, vien izsūti rēķinus piecstāvenē dzīvojošajiem, un nauda, kā saka, ripo makā kā pa reni...

Kurš atbildēs: Apdzisušās krāsnīs pamestās iespējas(15)

Liepājas metalurgs tikšot izpārdots pa daļām. Gluži kā ūtrupē – kurš sola vairāk par priekšnieka krēslu, kurš – par galdu, kurš – martena krāsni vai ēkām? Pārspīlēti teikts? Nē. Jo skaidrs, ka no kādreizējā rūpniecības uzņēmuma nekas pāri nebūs palicis. Vismaz ne iepriekšējos apjomos ražojošs. Kurš atbildīgs? Vai maksātnespējas administratori un konsultanti? Diez vai.

Kurš atbildēs: Amatpersonām nav "slikto" jautājumu(33)

Ikkatram, kurš saņem kaut vienu centu no nodokļu maksātāju naudas – politiķis tas vai kāda cita līmeņa valsts algotnis, nav iespējams uzdot "sliktu", "nepareizu" vai "tendenciozu" jautājumu. Jāatbild konkrēti. Diemžēl bieži redzam nevēlēšanos to darīt.

Kurš atbildēs: Vai E-veselība draud kļūt par NĒ-veselību?(32)

Gada pirmā darba diena atnesa plānotu valsts mēroga skandālu. Proti, ilgi tapusī e-veselības sistēma jau pašā pirmajā tās lietošanas dienā radīja haosu un zināmā mērā pat darba paralīzi gan ārstiem, gan farmaceitiem – neskaitāmo sistēmas kļūdu dēļ daudzviet nebija iespējams sagatavot elektroniski ne receptes zāļu iegādei, ne noformēt darbnespējas lapas.

Kurš atbildēs: Cīņā ar vēzi paša spēkiem?

Ziedojumu vācēji neslēpj, ka pēdējos gados arvien vairāk onkoloģijas pacientu lūdz arī sabiedrības palīdzību, jo paša spēkiem un ar valsts piedāvāto nespēj tikt galā. Lai gan Latvijā ir pieejamas vairākas modernas zāles vēža ārstēšanai, turklāt oficiāli reģistrētas Eiropas Savienībā, tikai divus no šiem medikamentiem kompensē valsts.

Kurš atbildēs: OIK skandāls - pērn vien maksājumā 237 miljoni eiro(48)

Ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saistītais skandāls uzskatāms par vienu no skaļākajiem atjaunotajā Latvijā. OIK tieši un nepastarpināti ietekmē ikviena elektroenerģijas patērētāja, tātad faktiski ikviena Latvijas iedzīvotāja maciņu. Ekonomikas ministrijas paspārnē ilgstošā laika periodā ir radīta klajas nelikumības piesedzoša sistēma, kas konkrētiem īpaši izredzētiem uzņēmumiem ļauj pelnīt milzu summas uz visu Latvijas iedzīvotāju rēķina. Tikai 2016. gadā vien OIK maksājums sasniedzis 237 miljonus eiro.

Revolūcijas nebūs(9)

Pēc Dienas pasūtījuma novembrī tapa pētījumu centra SKDS aptauja, kurā skaidrojām Latvijas politisko partiju līderu un augstāko amatpersonu popularitāti. Aptaujas pamatmērķis bija līderības temperatūras mērīšana, mazliet provokatīvi parādot iedzīvotāju favorītus ārpus to politiskās piederības fona.

Par "PVNšiku" apkarošanu(34)

Jau vairāk nekā pirms gada Diena rakstu sērijā izpētīja, ka t. s. PVN shēmas nodara valstij katru gadu vismaz 800 miljoniem eiro lielus zaudējumus (neiekasēto nodokļu veidā), un šīs PVN shēmas ir potenciāls cēlonis aplokšņu algām, koruptīviem darījumiem un citiem noziegumiem. Vienkāršojot – tā ir nauda, kuras tik ļoti pietrūkst izglītībā, veselības aprūpē vai ceļiem.

Politiskā reklāma(6)

Uzmanību! Šī ir absolūti bezkaislīga politiskā reklāma. Šis ir aicinājums domāt par savu, savas ģimenes nākotni un lemt par to vēlēšanu iecirknī. Šī ir nekaunīga un absolūti tieša politiskā aģitācija nepalikt malā un neļaut citiem izlemt Tavā vietā.

Vai ir dzīve pēc vēlēšanām?(6)

Pašvaldību vēlēšanu kampaņas maratons strauji finišē. Vēl nedēļa, un būs lielās un mazās atbildes. Pēdējās dienās strauji pavērsieni mazticami, jo tik momentāls rezonējums uz politiķu reitingiem ir neiespējams, un, ja pāris vārdos būtu jāraksturo priekšvēlēšanu laikā notiekošais nozīmīgākajās Latvijas pašvaldībās (ar atsevišķiem izņēmumiem), jāsaka – garlaicīgi, paredzami un nolemti. Skumji, bet fakts.

Izvēle starp esošo un jauno(14)

Sākusies pašvaldību vēlēšanu sarakstu iesniegšana, kas faktiski nozīmē priekšvēlēšanu maratona nonākšanu finiša taisnē. Pavisam drīz 119 Latvijas pašvaldībās būsim no jauna deleģējuši vairāk nekā 1800 vietējo tautas kalpu. Vai tas mainīs "lielo bildi" valstī kopumā?

Rāmais reformators vairākās frontēs(15)

Sasniegts tas kritiskais brīdis reformu procesā, kad nav vairs atpakaļceļa, – atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis sarunā ar laikraksta Diena galveno redaktoru Gati Madžiņu un komentētāju Romānu Meļņiku.

Gāzi grīdā?(4)

Dzirdot kāda apgalvojumu, ka sports nav politika, ziniet – šis cilvēks runā puspatiesībās un sev vien zināmu iemeslu dēļ neveikli lavierē, nevēloties attiecīgajā situācijā runāt tieši. Sports ir nacionālās krāsas, sports ir vērtību nesējs, sports ir nacionālā pašapziņa. Ikviens sportists, kurš uzvelk sarkanbaltsarkanās krāsas, definē piederību šai teritorijai un lojalitāti vērtībām, kultūrai.

Laimes lācim mutē skatoties(8)

Pretstatā līdzšinēji murrājoši pašatražojošajai komunikācijai piektdien ar negaidīti asu publisko iznācienu pārsteidza Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, veltot skarbus vārdus līdzšinējai neprognozējamībai nodokļu politikas jomā. Nepārprotama, tieša kritika visupirms tika pašreizējās finanšu ministres virzienā, kurai piekritīs ikviens saprātīgi domājošs indivīds. Citējot Rimšēviču: "Nodokļu politikai beidzot ir jāliek miers."

Neizmainīties sīknaudā(12)

Novembris ir sarkanbaltsarkans. Valsts svētku laiku baudu, un prieks, ka gadu no gada par patriotismu runājam daudz dziļāk un jēgpilnāk.

Dzintara pamācītāji(111)

Kosmētikas ražotāja Dzintars biznesa nedienas to sabiedrības daļu, kam nepārprotami šķiet, ka par visu ir jābūt viedoklim, ir polarizējusi.

Madžiņš: Dīvāna ekspertīze un realitāte(21)

Riodežaneiro olimpiskās spēles ir pirmās vasaras spēles pēc neatkarības atjaunošanas, kurās Latvijas sportisti nav izcīnījuši medaļas. Šis laiks ir bijis emocijām un pārdzīvojumiem pilns ne vien sportistiem un viņu ģimenēm, bet arī līdzjutējiem. Emocijas un kritika dažkārt ir bijušas vietā, bet, atzīšu, uzkrītoši bieži mēdza būt tie jocīgie brīži, kad bija kauns citu cilvēku vietā.

Madžiņš: Par savējiem. Klusējot(24)

Kas man ir Latvija, kāpēc tā ir svarīga? Kāpēc man ir eksistenciāli svarīgi šeit būt? Visupirms ģimene, tuvinieki, draugi, domubiedri. Savējie. Tradīcijas un atmiņas. Nākotne un ieceres. Jā, arī pašlepnums. Gribat, sauciet to par latvieša spītu. Vēlme mainīties un vēlme mainīt. Visu to beznosacījuma vērtību kopums, kas rezultējas vēlmē būt šeit un nekur citur. Un nemaz nevēlos to mēģināt saprast, jo tā tas vienkārši ir. Dzīvot tieši šeit, kur kādam ziema šķitīs pa garu vai vasarā būs pārāk daudz lietainu dienu.