Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Pirmdiena, 26. februāris
Mētra, Evelīna, Aurēlija

Gatis Madžiņš

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Nevaru izslēgt nevienu turpmākās attīstības scenāriju

Par to, ka jebkurā valdību veidojošo spēku kombinācijā būtiski ir un būs ārējā un iekšējā drošība un kā saņemties ekonomiskā izrāviena jomā ar konkrētu plānu, ne tikai lozungu līmenī, intervijā Dienas galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un Mārim Ķirsonam (Dienas Bizness) pauž jaunievēlētais Valsts prezidents, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kurš un kāpēc grib nomelnot Dienu?

Pērnā gada nogalē piesaistījām stratēģisko investoru, ar kuru kopā kaļam nākotnes plānus. Galvenais mērķis – darbošanās atbilstoši tirgum, digitālo produktu attīstība un kopīgs skats nākotnē. Uzlocītas piedurknes jaunajos apstākļos, veco putekļu neatgriezeniska noslaucīšana un jauns, citāds darba cēliens.

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie nodokļu maksājumi.

Diena: "būvnieku karteļa" lietā jāizslēdz manipulācijas

Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par Dienas veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts Diena vēlas izslēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.

Balts ir jāsauc par baltu un melns par melnu

Gatis Madžiņs un Rolands Pētersons sarunā ar interneta laikraksta Ukrainska Pravda galveno redaktori Sevgilu Musajevu, kura šogad iekļuva žurnāla Time 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Citādas spēles

Piektdien Tokijā tiks atklātas Covid pandēmijas dēļ par gadu pārceltās 32. vasaras olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs 33 sportisti. Lai gan katrs atlēts uz Japānu dodas ar saviem individuāliem mērķiem, vairums no mums klusībā cer arī uz Latvijas vārda parādīšanos valstu medaļu kopvērtējuma tabulā. Un pamatoti.

Amerika un mēs. Restarts?

Nupat notikušās ASV prezidenta vēlēšanas norībināja visu pasauli kā nekad. Patiesībā turpina rībināt. Un Latvija nav izņēmums. Latvijai ASV ir galvenais stratēģiskais partneris, un notikumi aiz okeāna agri vai vēlu, tieši vai netieši atbalsosies arī pie mums. Tieši tāpēc ir būtiski vēlēšanas neuztvert kā šovu primitīvās "patīk", "nepatīk" kategorijās, bet gan tieši un nekautrējoties runāt par to, kas Latvijai ir izdevīgs vai – gluži otrādi – neizdevīgs pie tā vai cita scenārija.

Atmiņas ūdeni Viņķelei un Co

Lai potenciālajam sarunas biedram un sev aiztaupītu laiku un nervus, pirms jebkuras komunikācijas par pēdējā mēneša notikumiem Latvijā saistībā ar Covid-19 par nepieciešamu uzskatu gan sniegt par sevi pavisam īsas ziņas, gan gūt par sarunas biedru pāris izzinošu atbilžu.

Jādefinē, ko gribam, un tad uz to jāiet. Saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu(81)

Mazas sabiedrības priekšrocība modernizācijas procesā ir, ka iespējams ļoti ātri pieņemt lēmumus un risināt problēmas, kas lielās valstīs būtu daudz grūtāk. Pie modernās valsts idejas piederas, ka mums vajag izmantot tās priekšrocības, kas mums ir – saka Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikraksta Diena galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un komentētājam Romānam Meļņikam.

Beidzot jāliek punkts(28)

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums Latvijas politikā bijis aktuāls vairākkārt dažādos politiskos salikumos. Bijuši vairāki mēģinājumi to aktualizēt, taču nekad politiskā konjuktūra un konteksts nav bijis tāds, lai šis jautājums gūtu politisku atbalstu.

Uzticības avanss(20)

Egils Levits Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja pārliecinoši, saņēma Latvijai netipiski lielu politiskās uzticības avansu. Runājot sporta terminoloģijā, ātri izvirzījās vadībā un visu distanci pārliecinoši noturēja vadību, neatstājot konkurentiem ne mazākās izredzes pietuvoties.

Bordāna "nevainīgā" vēstule(32)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) dažas dienas pēc kļūšanas par ministru vēstulē ārvalstu vēstniecībām apšaubīja Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un piesauca prokuratūras organizētu politisku izrēķināšanos ar viņa partijas biedru Juri Jurašu. Vēstules gan esot rakstījis un sūtījis nevis ministrs Bordāns, bet gan partijas priekšsēdētājs Bordāns – tā viņš skaidrojās Saeimas pieprasījumu komisijā. Diskusija komisijā, spriežot pēc atreferētā, vairāk bija virspusēja spekulācija par to, kas tieši Bordāns ir – ministrs vai partijas priekšsēdētājs, deputātu runas vairāk bija moralizējošs atgādinājums ministram, ka šobrīd nav divu Bordānu, bet viens – Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Visnotaļ virspusējs problēmas skatījums un attiecīgi pretargumenti.

Pēdējās kaujas toņos(9)

Atšķirīgi uzskati un viedokļu pretrunas ir pašsaprotami un loģiski politiskajam procesam. Tāpat kā sadarbība kopēja labuma vārdā, lai cik tas abstrakti un vispārīgi arī neskanētu. Konflikta un sadarbības fenomens ir politiku raksturojošs elements. Tas nav ne labi vai slikti. Tā tas vienkārši ir. Atšķirīgi mērķi, vērtības neizslēdz spēju sarunāties un kopīgi strādāt. Tā darbojas demokrātija. Vēlmei konfliktēt (lasi: runāt par savām vērtībām, vajadzībām un ambīcijām) un sadarboties ir jābūt samērīgai un saistītai ar realitāti. Politika ir kompromisu māksla.

Kleckins: Ja sāk pārmaiņas, vispirms jābūt skaidrībai, ko grib sasniegt(25)

Ulmanis uztaisīja apvērsumu. Ko vajadzēja ar viņu darīt? Sodīt! Bet kas notika? Visa Latvija par viņu priecājās, jo ir beidzot viens cilvēks, kas visu izdarīs visu vietā. Tāda pie mums domāšana, saprotiet? – intervijā Gatim Madžiņam un Romānam Meļņikam saka ebreju izcelsmes latviešu žurnālists, LU pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedriskais darbinieks Ābrams Kleckins.

Čekas maisu simbolisms(17)

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pagājušajā nedēļā paustais atbalsts čekas maisu publiskošanai ir priekšvēlēšanu laikā nepelnīti bez ievērības palicis Latvijas politiskās dzīves notikums. Jo īpaši tādēļ, ka Valsts prezidents skaidru, nepārprotamu atbalstu maisu publiskošanai līdz šim nebija paudis un izdarīja to nedēļu pirms 4. oktobrī gaidāmās Saeimas sēdes, kad plānots par to lemt.

Būs vien līdzdalība, nevis cīņa par augstām vietām(2)

Par nodokļu reformas radītajām dramatiskajām sekām sabiedriskā labuma organizācijām, tostarp sportā, un iespējamiem šīs problēmas risinājumiem ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski sarunājas Gatis Madžiņš un Romāns Meļņiks.

Kurš atbildēs: Vērtīgs katrs cilvēks(10)

Stāsts par nesen mūžībā aizgājušo britu zinātnieku Stīvenu Hokingu, kurš, spītējot smagai slimībai, kas laika gaitā bija viņu pilnībā paralizējusi, aizvadījis ārkārtīgi ražīgu darba mūžu un bijis pasaulē atzīts gan ar saviem zinātniskajiem pētījumiem, gan ieguldījumu zinātnes popularizēšanā, mudināja pievērst uzmanību tam, kā Latvijā dzīvo cilvēki ar līdzīgu diagnozi. Trešdien Dienā publicētās intervijas ar ārsti un šo slimnieku intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas vadītāju atklāja baisu ainu. Izrādās, valsts nav spējīga parūpēties pat par pavisam nelielu cilvēku skaitu – 25 līdz 30 personām –, kas, būdami bez attiecīga tehniskā aprīkojuma, dzīvi beidz vienkārši bada nāvē vai nosmokot.

Kurš atbildēs: Kā Dziesmusvētki, tā kāpj uz grābekļa(12)

Kurš ir atbildīgs par to, ka konkursā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību izvēlēta kompānija, kas nav ņēmusi vērā iepriekšējo pieredzi un nav novērsusi (vai nespējusi novērst) nepilnības biļešu iegādes tehniskajā procedūrā? Vai prasībai par to, ka biļešu pārdošanas sistēmai jādarbojas nevainojami, netika pievērsta pienācīga uzmanība konkursā? Tagad liela ažiotāža par biļešu spekulantiem. Vai ar to netiek novērsta uzmanība no tirgotāja neizdarītā?

Smagos noziegumos apsūdzētā Latvija(88)

Viss ar ABLV Bank notikušais izskatās pēc ļauna murga. Un šis nav stāsts par "tiem tur no bankas" un mums pārējiem. Šis ir stāsts par visiem mums, par Latviju. Par to, kur šobrīd atrodamies, kādi politiķi mūs pārstāv, par mūsu interesēm, sabiedrotajiem, sadarbību ar tiem. Par to, kā mūs uztver un kā mēs ļaujam sevi uztvert. Pārāk uzskatāmi hrestomātiski simboliski piemēri ar skaudrām reālijām.

Kurš atbildēs: Bez Eiropas naudas ceļus labosim?(12)

Ceļinieki ir satraukušies (un domāju, ka pamatoti) par to, kā valsts spēs finansēt ceļu uzturēšanas darbus pēc tam, kad būs izžuvušas Eiropas naudas bagātīgās upes. Šobrīd, lielā mērā pateicoties tām, varam runāt par strauju valsts ekonomisko attīstību, taču šis ir arī laiks, kad jābūt skaidrībai par to, kā dzīvosim tālāk, kā ilgtermiņā pašu spēkiem tiksim galā ar visām vajadzībām.

Kurš atbildēs: Problēma sistēmā, nevis vienā vadītājā(24)

Atklājies, ka bērni psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži piedzīvojuši fizisko un emocionālo vardarbību – par nepaklausību sieti pie gultas, sodīti ar potēm u. tml. Iestādes vadītāja uz pārbaudes laiku atstādināta. Par situāciju šāda veida ārstniecības (vai drīzāk – slimnieku ilgstošas uzturēšanās) iestādēs spriež Saeimas deputāti. No vienas puses, varam teikt – ir labi, ka tas ārprāts slimnīcas personāla uzvedībā vismaz tur būs apturēts, bet, no otras puses, māc bažas, vai tas ir uz ilgu laiku.

Kurš atbildēs: Privātīpašums uz privātīpašuma(26)

Absurdu situāciju likumdevējs savulaik pieļāvis, atjaunojot īpašuma tiesības zemes platībām, uz kurām padomju laikos sabūvētas daudzdzīvokļu ēkas. Un ne tikai atjaunot, bet arī tirgot tālāk tiem, kuri piespiedu nomas situācijā saskatījuši lielisku biznesa iespēju, – nekas nav jādara, vien izsūti rēķinus piecstāvenē dzīvojošajiem, un nauda, kā saka, ripo makā kā pa reni...

Kurš atbildēs: Apdzisušās krāsnīs pamestās iespējas(15)

Liepājas metalurgs tikšot izpārdots pa daļām. Gluži kā ūtrupē – kurš sola vairāk par priekšnieka krēslu, kurš – par galdu, kurš – martena krāsni vai ēkām? Pārspīlēti teikts? Nē. Jo skaidrs, ka no kādreizējā rūpniecības uzņēmuma nekas pāri nebūs palicis. Vismaz ne iepriekšējos apjomos ražojošs. Kurš atbildīgs? Vai maksātnespējas administratori un konsultanti? Diez vai.

Kurš atbildēs: Amatpersonām nav "slikto" jautājumu(33)

Ikkatram, kurš saņem kaut vienu centu no nodokļu maksātāju naudas – politiķis tas vai kāda cita līmeņa valsts algotnis, nav iespējams uzdot "sliktu", "nepareizu" vai "tendenciozu" jautājumu. Jāatbild konkrēti. Diemžēl bieži redzam nevēlēšanos to darīt.

Kurš atbildēs: Vai E-veselība draud kļūt par NĒ-veselību?(32)

Gada pirmā darba diena atnesa plānotu valsts mēroga skandālu. Proti, ilgi tapusī e-veselības sistēma jau pašā pirmajā tās lietošanas dienā radīja haosu un zināmā mērā pat darba paralīzi gan ārstiem, gan farmaceitiem – neskaitāmo sistēmas kļūdu dēļ daudzviet nebija iespējams sagatavot elektroniski ne receptes zāļu iegādei, ne noformēt darbnespējas lapas.

Kurš atbildēs: Cīņā ar vēzi paša spēkiem?

Ziedojumu vācēji neslēpj, ka pēdējos gados arvien vairāk onkoloģijas pacientu lūdz arī sabiedrības palīdzību, jo paša spēkiem un ar valsts piedāvāto nespēj tikt galā. Lai gan Latvijā ir pieejamas vairākas modernas zāles vēža ārstēšanai, turklāt oficiāli reģistrētas Eiropas Savienībā, tikai divus no šiem medikamentiem kompensē valsts.