Martā apritēs gads kopš Zvērinātu advokātu padomei (LZAP) nomainījusies vadība, LZAP priekšsēdētāja krēslā sēžoties zvērinātam advokātam Saulvedim Vārpiņam. Iepriekšējais LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs padomi vadīja astoņus gadus. J. Rozenberga laiks vērtējams kā salīdzinoši mierīgs, bez skaļiem skandāliem, kas ļāva viņam pērn rudenī kļūt par Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatoru. Salīdzinot ar J. Rozenberga astoņiem gadiem, S. Vārpiņam pirmais gads amatā bijis salīdzinoši vētrains, sākot ietekmēt advokatūras reputāciju. Atgādinām, ka S. Vārpiņš cīņā par LZAP priekšsēdētāja krēslu izkonkurēja zvērinātu advokātu Aldi Liepiņu. Gada laikā jaunā LZAP ir iekūlusies vairākos skandālos. Tai tiek pārmesti nopietni un ilgstoši likuma pārkāpumi, neizslēdzot no advokātu rindām iepriekš krimināli sodītos advokātus. Situācija ir aizgājusi tiktāl, ka pārbaudi par LZAP iespējamo likuma neievērošanu ir bijusi spiesta sākt pat prokuratūra, kas ir vērtējams kā bezprecedenta gadījums, prokuratūrai vērtējot advokātu profesionālās organizācijas darbību.
Pārmet Advokatūras likuma neievērošanu
Patiesi skandaloza izvērtās 2025. gada 9. decembra Saeimas Juridiskās komisijas sēde, uz kuru pēc komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina iniciatīvas bija aicināti LZAP pārstāvji, lai sniegtu informāciju un skaidrojumu par iespējamiem Latvijas Republikas Advokatūras likuma normu pārkāpumiem. A. Judins sēdes ievadā norādīja, ka viņa rīcībā nonākusi trauksmes cēlēja informācija par ilgstošiem LZAP likuma pārkāpumiem un prasību neievērošanu attiecībā uz Advokatūras likuma 16.pantā noteikto pienākumu izslēgt no advokātu rindām tos advokātus, kuri sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Pēc A. Judina norādītā, viņš ir pieprasījis un saņēmis ziņas no Iekšlietu ministrijas informācijas centra par vairāk nekā 30 iepriekš krimināli sodītiem advokātiem, kuri, iespējams, atbilst Advokatūras likuma 16.pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem.
Sēdē LZAP bija pārstāvēta ar diviem padomes locekļiem – S. Vārpiņu un Daigu Siliņu. S. Vārpiņš, tiekot pie vārda, ķērās pie pārmetumiem A. Judinam par to, ka LZAP neesot to institūciju lokā, kuras Saeimas Juridiskajai komisijai ir tiesības aicināt uz komisijas sēdi paskaidrojumu sniegšanai, un izteica aicinājumu pašam A. Judinam skaidrot, uz kāda pamata LZAP vispār ir uzaicināta, un to vai paskaidrojumi no LZAP puses jāsniedz personīgi A. Judinam vai visai juridiskajai komisijai.
Savā tālākajā skaidrojumā, pievēršoties tomēr jautājumam pēc būtības,S. Vārpiņš noliedza, ka būtu pieļauti A. Judina minētie Advokatūras likuma pārkāpumi, un, turpinot iesākto polemiku, norādīja uz advokatūras reputācijas graušanu, ko izraisot A. Judina apgalvojumi par likuma neievērošanu.
A. Judins, atbildot uz veltītajiem pārmetumiem, bija spiests atgādināt, ka likumu prasību izpilde ir saistoša ikvienam, tajā skaitā advokātu padomei, kurā, starp citu, S. Vārpiņš darbojas jau ilgstoši, jo bija ievēlēts kā padomes loceklis arī iepriekšējā padomes sasaukumā. Arī S. Vārpiņa kolēģe Daiga Siliņa savu sakāmo galvenokārt veltīja nevis apspriežamajam tematam un argumentiem, kāpēc A. Judinam nav taisnība (ja tāda ir LZAP pozīcija), bet gan asu, emocionālu pārmetumu izteikšanai A. Judinam par viņa tiesību un pilnvaru pārkāpumiem un par nepieļaujamu iejaukšanos advokātu neatkarībā un tās apdraudējumu, par ko advokātu padomei “varbūt būtu jāvēršas Eiropas Komisijā un jāziņo par šo faktu”. Arī D. Siliņa, līdzīgi kā S. Vārpiņš, apgalvoja, ka LZAP ir pildījusi likumu un ir pieņēmusi likumam atbilstošus lēmumus.
Šādā haotiskā un pārmetumiem bagātā atmosfērā notikusī S. Vārpiņa un D. Siliņas uzstāšanās, vēršoties pret komisijas priekšsēdētāju A. Judinu, gan tā arī neviesa skaidrību un pārliecību par likuma prasību ievērošanu LZAP pusē. Pie darba, lai veiktu situācijas pārbaudi, līdz ar to solīja ķerties gan prokuratūra, gan Tieslietu padome.
Tieslietu padome veidos darba grupu, prokuratūra veic pārbaudi
Jautājuma skatīšana ne mazāk saspringtā atmosfērā tika turpināta arī šī gada 23. janvāra Tieslietu padomes sēdē, kuru vadīja Augstākās tiesas un vienlaikus Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Klātesot gan A. Judinam, gan S. Vārpiņam, gan citiem Tieslietu padomes locekļiem (tostarp tiesu, prokuratūras, Tieslietu ministrijas pārstāvjiem) diskusija izvērsās patiesi spraiga.
Sēdes vidusdaļā A. Strupišs sāka uzskaitīt vairākas problēmas, kuras pēdējā laikā novērotas tiesu un Tieslietu padomes sadarbībā ar advokatūru. Runa esot gan par nepietiekamu advokātu skaitu, jo sevišķi attālākos reģionos, kas kavējot tiesu procesus, gan par to, ka vismaz 30% advokātu 2025. gada laikā vispār nav piedalījušies nevienā tiesas sēdē, kas vēl jo vairāk palēnina tiesu procesus. Arī advokātu darba kvalitāte raisot jautājumus.
Atsevišķu sadaļu savā sakāmajā A. Strupišs veltīja arī LZAP jaunās vadības izvēlētajai komunikācijas taktikai. A. Strupišs klāstīja, ka uz Tieslietu padomes iesniegumiem ar lūgumu sniegt informāciju, kas saistīta ar advokatūras un LZAP darbību, LZAP neatbildot pēc būtības, bet tā vietā ar kritiku vēršas pret jautājuma uzdevēju A. Strupišu, savās atbildēs izsakot pārmetumus par “iejaukšanos advokatūras kā neatkarīgas institūcijas darbībā”. Šis A. Strupiša komentārs par LZAP atbildēm uz iesniegumiem atbilst tam, kas bija novērojams jau minētajā 2025. gada 9. decembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kur LZAP pārstāvji S. Vārpiņš un D. Siliņa centās nevis atbildēt vai vismaz diskutēt par uzdoto jautājumu pēc būtības, bet gan fokusējās uz pārmetumu izteikšanu jautājumu uzdevējam, komisijas priekšsēdētājam A. Judinam.
A. Strupišs šajā saistībā piebilda, ka “bijis šokēts” par šādu LZAP pārstāvju komunikācijas stilu: “Ja deputātiem pasaka, tev nav tiesības nevienu jautājumu uzdot, piedodiet, kaut kas tur nav kārtībā,” piebilda A. Strupišs un, līdzīgi kā A. Judins, atgādināja par to, ka likumi ir saistoši arī advokātiem, un advokatūras neatkarība un autonomija nav aplūkojama atrauti no atbildības par funkciju veikšanu.
Taču ar to viss nebeidzās – vārds tika dots arī A. Judinam, kurš lūdza S. Vārpiņam atbildēt, vai atbilst patiesībai informācija, ka arī starp LZAP locekļiem ir persona, kas iepriekš ir notiesāta par kriminālnoziegumu un būtu jāizslēdz no advokātu skaita. Taču S. Vārpiņš, turpinot ierasto komunikācijas stilu, izvairījās no skaidras atbildes uz uzdoto jautājumu, tā vietā izvēršot garu monologu par Tieslietu padomes sēdē iepriekš apspriestu jautājumu par konvencijas advokāta profesijas aizsardzībai ratificēšanu, kas, pēc S. Vārpiņa domām, tiekot nepamatoti sasaistīts ar A. Judina uzdoto jautājumu par LZAP pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Tam sekoja kārtējie S. Vārpiņa pārmetumi par advokatūras prestiža graušanu un it kā nepamatotu apgalvojumu izteikšanu par likuma prasību neievērošanu. Uz S. Vārpiņa teikto ar zināmu ironijas devu reaģēja A. Judins, sakot, ka viņš nevarot piespiest LZAP priekšsēdētājam sniegt konkrētu atbildi uz konkrētu jautājumu, bet varbūt tad jautājuma risināšanā jāiesaista prokuratūra, kas varētu panākt to, lai likums no advokātu padomes puses tiktu ievērots.
Tikai pēc šīs A. Judina replikas S. Vārpiņš atbildēja uz jautājumu, norādot, ka šobrīd advokatūras rindās neesot personu, kuras būtu jāizslēdz un ka tiekot pārbaudītas advokātu biogrāfijas, sākot jau no tiesājamības padomju laikā. Jāteic gan, ka šī atbilde nonāk pretrunā paša S. Vārpiņa vēlāk, jau nākamajā Tieslietu padomes sēdē paustajam un arī publiskajā telpā pieejamajai informācijai par to, ka vairāku advokātu izslēgšana no advokatūras ir notikusi jau pēc Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja A.Judina izrādītās intereses par konkrēto jautājumu.
Minētajā Tieslietu padomes sēdē tika izteikts un konceptuāli atbalstīts ierosinājums par darba grupas izveidi, kas varētu risināt aktualizējušos, A. Strupiša uzskaitītos advokatūras un tiesu mijiedarbības jautājumus. Darba grupas sastāvā tika iekļauti Tieslietu padomes, tiesu, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un advokatūras pārstāvji – LZAP priekšsēdētājs S. Vārpiņš un Disciplinārlietu komisijas pārstāvis Lauris Liepa. Atsevišķu pārbaudi par iespējamiem likuma pārkāpumiem LZAP darbībā, neizslēdzot no advokātu skaita par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesātos advokātus, uzsākusi arī prokuratūra.
Siliņa piedraud Dienai ar saukšanu pie atbildības
Vislielākās neskaidrības šobrīd raisa jautājums par pašas LZAP sastāvu, proti, Tieslietu padomes sēdē izskanējušo informāciju, ka arī kāds no LZAP locekļiem iepriekš, iespējams, ir ticis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, taču nav izslēgts no advokātu rindām. To, ka šāda persona varētu atrasties LZAP locekļu vidū, 2026. gada 1. februāra raidījumam Nekā personīga apstiprināja pats S. Vārpiņš, norādot, ka runa ir par 20. gadsimta 80. gados kāda LZAP locekļa izdarītu noziedzīgu nodarījumu, bet neminot konkrēto LZAP locekli vārdā. Tomēr lūgts atklāt, kurš ir attiecīgais no advokatūras neizslēgtais, iepriekš kriminālnoziegumu izdarījušais LZAP loceklis, un vai tiek paredzēta tā izslēgšana no advokatūras rindām, S. Vārpiņš Dienai jau noliedza šāda advokāta esamību LZAP locekļu vidū, norādot, ka LZAP rindās “neatrodas neviens advokāts, kurš agrāk būtu notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu.”
Pēc S. Vārpiņa skaidrotā, pret vienu no padomes locekļiem, viņam esot nepilngadīgam, deviņdesmitajos gados bija uzsākta krimināllieta, kas pēc gada izbeigta. “Advokātu padomes veiktās pārbaudes gaitā netika iegūti kādi pierādījumi tam, kas radītu pamatu uzskatīt, ka attiecīgais advokāts neatbilst tām prasībām, kādas advokātiem izvirza Advokatūras likums,” norādīja S. Vārpiņš. Jāsecina, ka S. Vārpiņa skaidrojumi, kas sniegti raidījumam Nekā Personīga, Tieslietu padomes sēdē un atbildēs laikrakstam Diena, ir bijuši visai pretrunīgi, un nerada pilnīgu skaidrību par LZAP pašreizējā sastāva atbilstību Advokatūras likuma prasībām.
Diena ir izpētījusi, ka D. Siliņa līdz ar zvērinātu advokātu Rinaldu Bušu ir vienīgie jaunpienācēji no 2025. gadā ievēlētā LZAP sastāva, kas loģiski liktu domāt, ka pārējie padomes locekļi jau ir iepriekš (pirms iepriekšējām ievēlēšanām LZAP sastāvā) “pārbaudīti” attiecība uz iespējamiem pagātnē izdarītiem kriminālnoziegumiem. Tādēļ Diena šajā saistībā vērsās ar jautājumiem pie paša R. Buša un D. Siliņas, lūdzot atklāt, vai kāds no viņiem ir LZAP loceklis, kurš pagātnē ir izdarījis kriminālnoziegumu.
R. Bušs uz Dienas uzdotajiem jautājumiem līdz raksta sagatavošanai atbildes nav sniedzis. Savukārt D. Siliņai jautājumi uzdoti gan saistībā ar minēto Saeimas Juridiskajā komisijā skatīto jautājumu par advokātu iepriekšēju sodāmību, gan arī ņemot vērā Dienas rīcībā nonākušo un publiski pieejamu informāciju par D. Siliņas iespējamu aktīvu sadarbību ar klientiem no ārvalstīm, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā varētu raisīt ne tikai sabiedrības, bet arī valsts drošības iestāžu jautājumus.
Likums paredz, ka advokāti drīkst nesniegt nekādas liecības par juridisko palīdzību klientiem – šādā ziņā advokāta statuss ir vērtīgs un “sargā” pret iespējamām nelabvēlīgām sekām pašam advokātam, ja, piemēram, kāda izmeklēšanas iestāde vēlētos nopratināt D. Siliņu par iespējamu sadarbību ar noteiktiem klientiem. Taču, ja personu izslēdz no advokātu rindām, tad šādas procesuālas privilēģijas pēc izslēgšanas vairs nevar baudīt. Ņemot vērā D. Siliņas izteikti asos iebildumus pret A. Judina rosinātajiem jautājumiem par noziegumus izdarījušo advokātu izslēgšanu no advokātu rindām, Diena lūdza pašai D. Siliņai atbildēt, vai D. Siliņa ir tā LZAP locekle, kura iepriekš izdarījusi kriminālnoziegumu un vai saistībā ar D. Siliņas darbību VDD ir izrādījis interesi.
D. Siliņa arī uz Dienas žurnālista jautājumiem reaģēja tādā pašā uzbrūkošā stilā, kā iepriekš uz A. Judina jautājumiem Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, lielāko daļu atbildes veltot tam, lai nevis sniegtu atbildi pēc būtības, bet vērstos pretjautājuma uzdevēju – šajā gadījumā Dienas žurnālistu –, pārmetot “advokatūras nomelnošanu” un “pagrīdes apmelošanas kampaņu”, turklāt piedraudot žurnālistam ar “ziņu avotu izgaismošanu” un saukšanu pie atbildības. D. Siliņa arī konkrētu atbilžu vietā norādījusi: “Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā sociālajos tīklos ar zināmu regularitāti tiek publicēti advokatūru nomelnojoši raksti, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir vērsusies Valsts drošības dienestā ar lūgumu izvērtēt šo rakstu saturu, kā arī, vai personu rīcībā, kas izplata šādas viltus ziņas, nav saskatāmas pazīmes, kas liecina par pret Latvijas Republiku un tiesu sistēmu vērstām darbībām (...). Ievērojot arī pret mani vērstos nepatiesos un apkaunojošos izdomājumus, esmu vērsusies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par noziedzīga nodarījuma faktu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā.”
Saņemot D. Siliņas atbildi, Diena vērsās ar jautājumiem arī pie paša S. Vārpiņa, lūdzot komentēt, kā S. Vārpiņš pats vērtē LZAP un atsevišķu tās locekļu komunikāciju ar žurnālistiem, sabiedrību un valsts institūcijām un vai uzskata to par korektu un advokatūras vadošajai institūcijai atbilstošu.
Atbildot uz Dienas jautājumiem par LZAP publisko komunikāciju, S. Vārpiņš norādīja: “Kā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs esmu vairākkārt uzsvēris dialoga nozīmību gan attiecībā pret sabiedrību, gan valsts institūcijām, un arī pats aktīvi pie tā strādāju. Dialoga formas un dažreiz arī toņi var atšķirties, atkarībā no situācijas, bet, kamēr tie ir vērsti uz risinājuma atrašanu un saglabājas cieņpilna dialoga ietvarā, tas uzskatāms par korektu.” Pēc S. Vārpiņa teiktā, tā kā neviens iesniegums advokātu padomē par iespējami neatbilstošu LZAP jaunajā sastāvā ietilpstošo advokātu komunikāciju nav saņemts, tad neesot pamata uzskatīt, ka šī komunikācija būtu bijusi neatbilstoša. No tā konstatējama pašapmierinātības pozīcija, kurā iegrimis S. Vārpiņš, plānojot reaģēt tikai uz sūdzībām nevis kolēģu un institūcijas acīmredzamu aroganci. “Ja runājam par LZAP locekļiem – viņi tāpēc arī ir ievēlēti, lai iestātos un stāvētu gan par savu korporāciju, gan tiesisku sistēmu un taisnīgu rezultātu,” piebilda S. Vārpiņš.
Savdabīgs komunikācijas stils
Lai lasītāji gūtu pilnīgu priekšstatu par advokatūru reprezentējošās institūcijas atsevišķu locekļu komunikācijas stilu ar žurnālistiem, un varētu izvērtēt, vai D. Siliņas atbildes uz jautājumiem atbilst S. Vārpiņa deklarētajam cieņpilnam dialogam, Diena publicē gan uzdotos jautājumus, gan D. Siliņas Dienai sniegto rakstveida atbildi pilnā apmērā, nerediģētā veidā.
Dienas jautājumi:
- Vai Jūs esat tā advokātu padomes locekle, kura iepriekš izdarījusi kriminālnoziegumu un tāpēc būtu izslēdzama no advokātu skaita atbilstoši Advokatūras likuma 16. pantam?
- Ja jā, kad Jūs plānojat atkāpties no advokātu padomes locekļa amata?
- Dienai no tiesu sistēmas locekļiem ir kļuvis zināms, ka Jūs veicinot sadarbību un pati aktīvi sadarbojoties ar advokātiem un klientiem no Krievijas. Ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju, vai Valsts drošības dienests ir izrādījis interesi par Jūsu minētajām aktivitātēm, kuras ļauj uzskatīt, ka Jums ir cieši kontakti ar personām Krievijā un Jums interesē sadarbība ar Krieviju?
D. Siliņas atbilde:
“Labdien!
Esmu saņēmusi Jūsu e-pastu ar jautājumiem un daru zināmu sekojošo.
Es neesmu “tā advokātu padomes locekle, kura iepriekš izdarījusi kriminālnoziegumu”, un neesmu veicinājusi sadarbību un / vai sadarbojusies “ar advokātiem un klientiem no Krievijas”. Jautājumos izteiktie apgalvojumi ir izdomājumi, kas neatbilst patiesībai.
Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā sociālajos tīklos ar zināmu regularitāti tiek publicēti advokatūru nomelnojoši raksti, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir vērsusies Valsts drošības dienestā ar lūgumu izvērtēt šo rakstu saturu, kā arī, vai personu rīcībā, kas izplata šādas viltus ziņas, nav saskatāmas pazīmes, kas liecina par pret Latvijas Republiku un tiesu sistēmu vērstām darbībām, un veikt atbilstošas darbības, lai nepieļautu Latvijas Republikas normatīvo aktu, tajā skaitā Satversmes pārkāpumus, noskaidrot vainīgās personas un tās saukt pie likumā noteiktās atbildības.
Ievērojot arī pret mani vērstos nepatiesos un apkaunojošos izdomājumus, esmu vērsusies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par noziedzīga nodarījuma faktu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā, tas ir, par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), masu saziņas līdzeklī.
Par minēto ir uzsākta resoriskā pārbaude, arī Jūsu norādītā informācija par ziņu saņemšanu “no tiesu sistēmas locekļiem” tiks nodota tiesībsargājošām iestādēm, lai šāda veida “pagrīdes apmelošanas kampaņa” tiktu izgaismota un “ziņu avoti” tiktu saukti pie atbildības.
Papildus vēršu Jūsu uzmanību, ka advokātus ir aizliegts identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 7. pants). Tiesiskā valstī katram ir tiesības uz Satversmē nostiprinātām tiesībām, t.sk. uz aizstāvību, kā arī valstij ir pienākums aizsargāt cilvēka godu un cieņu.
Saistībā ar “aktuālo un plaši apspriesto tematu, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome pretlikumīgi neizslēdz no advokātu skaita advokātus, kuri ir izdarījuši kriminālnoziegumus”, aicinu iepazīties ar Tieslietu padomes š.g. 6. februāra sēdes apspriestajiem jautājumiem un LZAP priekšsēdētāja Saulveža Vārpiņa ziņojumu (sk. https://www.youtube.com/watch?v=qNRdHm09cXA).”
Pretrunīga informācija
Lai arī gan 2025. gada 9. decembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, gan šī gada 23. janvāra Tieslietu padomes sēdē S. Vārpiņš kategoriski noliedza, ka LZAP būtu pārkāpusi Advokatūras likuma prasības un norādīja, ka advokatūras rindās šobrīd neesot personu, kuras būtu jāizslēdz publiski pieejamā informācija tomēr liecina par pretējo. Tikai pēc tam, kad Saeimas Juridiskajā komisijā aktualizēts attiecīgais jautājums, no zvērinātu advokātu skaita ar 2025. gada 15. decembri atbilstoši Advokatūras likuma 16.pantā noteiktajam tika izslēgti zvērināti advokāti Gints Laiviņš-Laivenieks, Aivars Blūmiņš un Edgars Lazdāns, savukārt vēl vēlāk, 2026. gada janvārī, no advokātu rindām tika izslēgta zvērināta advokāte Zita Kriškalne.
S. Vārpiņš Dienai skaidro, ka sabiedrības rezonansi par šo jautājumu raisījis nevis temats, bet gan “manipulēšana ar faktiem jo vienā maisā tika salikta skaitliskā informācija ne tikai par dažiem tiešām izslēdzamiem advokātiem, bet arī par advokātiem, kuri atstādināmi sakarā ar notiekošajām izmeklēšanām, gan tie, kam krimināllietas bijušas, bet izbeigtas, vai kuri attaisnoti, pie kam – tas viss par periodu, sākot no 1984. gada.”
Tāpat S. Vārpiņš uzsvēra, ka “šeit nav runa par to, ka advokātu rindās būtu kāda persona, kas būtu notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu. Runa ir par krimināllietu izbeigšanas pamata noskaidrošanu, kam var būt nozīme attiecīgā jautājuma izvērtēšanā,” piebilstot, ka pārbaude pašas advokatūras rindās joprojām turpinās. Pārbaudi turpina arī prokuratūra, kuras izvērtējums varētu sniegt atbildi uz jautājumu, vai runa ir par manipulēšanu ar faktiem, kā to norāda LZAP priekšsēdētājs, vai par ilgstošu Advokatūras likuma nepildīšanu LZAP darbībā, ko savukārt advokatūrai pārmet A. Judins.
Viena no S. Vārpiņa apņemšanām, ko viņš pauda intervijā Dienai neilgi pirms ievēlēšanas LZAP priekšsēdētāja amatā, bija advokāta institūta lomas un vietas stiprināšana sabiedrībā, advokātu neaizsargātības mazināšana.
Realitātē, kā to norāda vairāki Dienas aptaujātie advokāti, kuri vēlējās saglabāt anonimitāti, attiecības starp advokatūru un citām tieslietu jomas institūcijām kopš jaunā LZAP sasaukuma darba uzsākšanas ir kļuvušas izteikti saspringtas. LZAP sastāvu jau mazāk kā pēc gada ilga darba pametis kolēģu ievēlētais zvērināts advokāts Jānis Lapsa. Šobrīd lielākie LZAP izaicinājumi ir advokatūras lomas stiprināšana un prestiža celšanu, un korekta interešu aizstāvība nevis konfliktēšana ar citām tieslietu jomas institūcijām un tiesām.