Valstij vajadzētu vairāk atbalstīt inovatīvos veidus un risinājumus, kā izmantot jūras resursus, jo šie resursi nav tikai zivis cilvēku vai dzīvnieku uzturā, uzskata Dr. biol., Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece.
"Tauta pastāv tik ilgi, kamēr zina savu vēsturi," uzskata Lauris Kalējs, kurš 2010. gadā izveidojis biedrību Meklēšanas vienība Zvaigzne, lai meklētu XX gadsimta karos bezvēsts pazudušos un viņu mirstīgās atliekas nonāktu dzimtajā zemē, dzimtas kapos, kur tuviniekiem uzkavēties, nolikt svecīti un atgūt sirdsmieru.
Latvijā ik gadu gandrīz 10 tūkstošus cilvēku piemeklē insults, katru dienu mirst vidēji septiņi cilvēki. Tāpēc oktobra nogalē Latvijas speciālisti – pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Insulta biedrību, aicināja pievērst īpašu vērību šīs saslimšanas riskiem.
Sirds mazspēja ir nopietna slimība, taču mūsdienās, pateicoties pētījumiem un medicīnas tehnoloģiju attīstībai, ir pieejama plaša informācija gan par sirds mazspējas attīstību, gan tās ārstēšanas iespējām. Ir pieejami vairāki efektīvi medikamenti, kā arī speciālas implantējamas ierīces. Tāpat nozīmīga loma ārstēšanas procesā ir tuviniekiem un draugiem, kas ar savu atbalstu var būtiski uzlabot pacienta pašsajūtu, veicināt vispārējā stāvokļa uzlabošanos.
"Ne vienmēr nepieciešami lieli, gigantisku projektu līdzekļi, lai uzlabotu infrastruktūru. Arī ar mazākiem ieguldījumiem var daudz paveikt, ja vēlas," uzskata Mazsalacas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Valdis Kampuss. Viņš īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka Salacas ieleja – teritorijā jau vairāk nekā 15 gadu rūpējas par Mazsalacas pusē tūristu kājāmgājēju iecienītāko maršrutu – Skaņākalna parku.
Skolotājs ar lielo burtu. Skolotājs, kurš savus audzēkņus nekad neredzēs iestājamies labās augstskolās, kļūstam bagātus un veiksmīgus. Apbrīnojami pacietīgs, dziļš un mierīgs. Tāds, kurš ilgus gadus dara savu darbu klusumā, pretī negaidot neko. Tā talsnieku gleznotāju Andri Biezbārdi pieteikumā Latvijas lepnumam 2016 raksturo Ina Strazdiņa, kura pati nāk no Kurzemes.
Vecāks un prātīgāks? Tomēr, kā liecina Kaspersky Lab un
B2B International jaunākais pētījums, uz drošības
aspektiem, datorā lietojot internetu, šis pieņēmums neattiecas.
Kaspersky Lab ir starptautisks kiberdrošības uzņēmums, kas
dibināts 1997. gadā. Uzņēmuma jaunākais pētījums Vecāki un
prātīgāki? Skats uz apdraudējumiem, ar ko tiešsaistē saskaras tie,
kam pāri 55 liecina, ka šīs vecuma grupas pārstāvji var
riskanti uzvesties internetā un bieži kļūst par krāpšanas
upuriem.
"Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas," uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
«Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No
savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot
tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli
iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas
skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara
savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam
novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka
ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas,» uzskata Saulkrastu novada
domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
Ieaust, ieadīt, ietamborēt - košas pļavu puķes, Daugavas loku
gleznaino skaistumu, mīlestību pret savu zemi, pret Likteņupi
Daugavu. Uz to arī seniorus aicina Naujenes Novadpētniecības
muzejs, kurš 2011. gadā Starptautiskās akcijas Muzeju
nakts laikā uzsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu.
Šīs idejas autore ir Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore
Evita Kusiņa-Koļesņika, bet musturdeķa veidošanas mērķis ir vairāku
gadu garumā izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu
nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, ko Latvijā
pazīst kā vienu no desmit zaļajām pērlēm - Daugavas vārtos pie
Slutišķiem.
"Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar ierobežojumiem nav daudz," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.Neparedzamais līmenis
«Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no
šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar
ierobežojumiem nav daudz,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes
(DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides
inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi
apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz
leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka
ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.
"Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi," saka Vija Tīruma, izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža zāļu izgudrotāju Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.
Starp visām Baltijas valstīm Latvijas senioriem ir lielākais
uzņēmējdarbības potenciāls - teju katrs ceturtais varētu uzsākt
biznesu, norāda Amway jaunākais globālais uzņēmējdarbības
pētījums AGER.
«Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās
ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi,» saka Vija Tīruma,
izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus
gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža
zāļu izgudrotāju A. Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko
pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds
siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.
Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu karengravas, Sproģu gravas.
Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās
krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas
ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu
simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu
apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas
kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un
tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar
Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu
karengravas, Sproģu gravas.
Smeldzīgi skaistā septembra atvasarā apceļojot Daugavas lokus, lauku ainava nav iedomājama bez darbīgiem ļaudīm krietni gados saimniekojam savā zemītē. Netālu no Slutišķiem, līkumaina grantsceļa malā, sēžot uz laikazobu izturējuša soliņa zem kupla smiltsērkšķa, sastopam Jefrasiniju (73) un Bronislavu (80). Abas kundzes priecīgi smaida, kad tiek uzrunātas - kāda ir pensionēta cilvēka dzīve Latgales laukos, dzīvojot viensētā?
Smeldzīgi skaistā septembra atvasarā apceļojot Daugavas lokus,
lauku ainava nav iedomājama bez darbīgiem ļaudīm krietni gados
saimniekojam savā zemītē. Netālu no Slutišķiem, līkumaina
grantsceļa malā, sēžot uz laikazobu izturējuša soliņa zem kupla
smiltsērkšķa, sastopam Jefrasiniju (73) un Bronislavu (80). Abas
kundzes priecīgi smaida, kad tiek uzrunātas - kāda ir pensionēta
cilvēka dzīve Latgales laukos, dzīvojot viensētā?
"Uzskatu, ka, pensijā esot, valsts man nodrošina iztikas minimumu, tātad par vēderu jādomā nav. Viss pārējais ir manās rokās," uzskata vides cilvēks un tūrisma nozares aizsācējs Kurzemē Andris Maisiņš, kurš nupat devies pensijā.
Kas gan ir ballīte bez labas mūzikas? 98% korporatīvo pasākumu muzikālo fonu noskaņas radīšanai parasti nodrošina dīdžejs, savukārt profesionāla mūziķa sniegums ir kā saldais ēdiens.
«Uzskatu, ka, pensijā esot, valsts man nodrošina iztikas
minimumu, tātad par vēderu jādomā nav. Viss pārējais ir manās
rokās,» uzskata vides cilvēks un tūrisma nozares aizsācējs Kurzemē
Andris Maisiņš, kurš nupat devies pensijā. Andri apciemojam viņa
mājās Klampju ciemā pie Papes. Pirmais, kas raisa sajūsmu, ir mazs
viesu namiņš ar niedru jumtu un viršu kori uz tā. Namiņš tapis paša
rokām, sākotnēji iecerēts kā 4x6 metrus plaša pirtiņa. Andris ir
viens no pirmajiem Kurzemē, kurš pašmācības ceļā apguvis niedru
jumtu likšanas mākslu.
Telpu interjera veidošanas un dekorāciju noformēšanas nianses
korporatīvajos pasākumos nosaka ballītes tematika. Nemainīgi
pieprasīti ir radoši floristu darbi, savukārt jaunākās tendences
saistās ar LED apgaismojumu un lāzeršoviem.
Kas gan ir ballīte bez labas mūzikas? 98% korporatīvo pasākumu
muzikālo fonu noskaņas radīšanai parasti nodrošina dīdžejs,
savukārt profesionāla mūziķa sniegums ir kā saldais ēdiens. Un - kā
jau ar desertiem - te izvēli nosaka ne tikai gaume, bet arī
maksātspēja un mūziķa popularitāte uz tābrīža lielajām skatuvēm.
"Papes dabas parkā vienuviet eksistē daudz dažādu dabas ekosistēmu. Starp tām, piemēram, lagūnas tipa seklais Papes ezers un Nidas augstais purvs - vienīgais purvs Baltijas jūras reģionā, kas atrodas vistuvāk jūrai, tuvākās vietas ir 50 metri. Ap Papes ezeru ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas, slapjie melnalkšņu meži.
«Papes dabas parkā vienuviet eksistē daudz dažādu dabas
ekosistēmu. Starp tām, piemēram, lagūnas tipa seklais Papes ezers
un Nidas augstais purvs - vienīgais purvs Baltijas jūras reģionā,
kas atrodas vistuvāk jūrai, tuvākās vietas ir 50 metri. Ap Papes
ezeru ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas, slapjie melnalkšņu
meži. Unikāla teritorija, kas prasa apsaimniekošanu,» uzsver
Pasaules Dabas fonda Lauku programmas vadītājs Ints Mednis.
"Te nav būtisks novadu dalījums, jo mūs vieno viena mīlestība - Abavas senleja. Katrs atsevišķi un visi kopā ģenerējam idejas, kā šo dabas parku padarīt pievilcīgu arī viesiem," uzsver biedrības _Abavas ielejas attīstības centrs _valdes priekšsēdētāja Iveta Piese.Biedrībā, kas izveidota 2003.gadā, apvienojušies tie ļaudis, kam rūp dabas parka Abavas senleja ainavas, kā arī dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.