"Uzskatu, ka, pensijā esot, valsts man nodrošina iztikas minimumu, tātad par vēderu jādomā nav. Viss pārējais ir manās rokās," uzskata vides cilvēks un tūrisma nozares aizsācējs Kurzemē Andris Maisiņš, kurš nupat devies pensijā.
Kas gan ir ballīte bez labas mūzikas? 98% korporatīvo pasākumu muzikālo fonu noskaņas radīšanai parasti nodrošina dīdžejs, savukārt profesionāla mūziķa sniegums ir kā saldais ēdiens.
«Uzskatu, ka, pensijā esot, valsts man nodrošina iztikas
minimumu, tātad par vēderu jādomā nav. Viss pārējais ir manās
rokās,» uzskata vides cilvēks un tūrisma nozares aizsācējs Kurzemē
Andris Maisiņš, kurš nupat devies pensijā. Andri apciemojam viņa
mājās Klampju ciemā pie Papes. Pirmais, kas raisa sajūsmu, ir mazs
viesu namiņš ar niedru jumtu un viršu kori uz tā. Namiņš tapis paša
rokām, sākotnēji iecerēts kā 4x6 metrus plaša pirtiņa. Andris ir
viens no pirmajiem Kurzemē, kurš pašmācības ceļā apguvis niedru
jumtu likšanas mākslu.
Telpu interjera veidošanas un dekorāciju noformēšanas nianses
korporatīvajos pasākumos nosaka ballītes tematika. Nemainīgi
pieprasīti ir radoši floristu darbi, savukārt jaunākās tendences
saistās ar LED apgaismojumu un lāzeršoviem.
Kas gan ir ballīte bez labas mūzikas? 98% korporatīvo pasākumu
muzikālo fonu noskaņas radīšanai parasti nodrošina dīdžejs,
savukārt profesionāla mūziķa sniegums ir kā saldais ēdiens. Un - kā
jau ar desertiem - te izvēli nosaka ne tikai gaume, bet arī
maksātspēja un mūziķa popularitāte uz tābrīža lielajām skatuvēm.
"Papes dabas parkā vienuviet eksistē daudz dažādu dabas ekosistēmu. Starp tām, piemēram, lagūnas tipa seklais Papes ezers un Nidas augstais purvs - vienīgais purvs Baltijas jūras reģionā, kas atrodas vistuvāk jūrai, tuvākās vietas ir 50 metri. Ap Papes ezeru ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas, slapjie melnalkšņu meži.
«Papes dabas parkā vienuviet eksistē daudz dažādu dabas
ekosistēmu. Starp tām, piemēram, lagūnas tipa seklais Papes ezers
un Nidas augstais purvs - vienīgais purvs Baltijas jūras reģionā,
kas atrodas vistuvāk jūrai, tuvākās vietas ir 50 metri. Ap Papes
ezeru ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas, slapjie melnalkšņu
meži. Unikāla teritorija, kas prasa apsaimniekošanu,» uzsver
Pasaules Dabas fonda Lauku programmas vadītājs Ints Mednis.
"Te nav būtisks novadu dalījums, jo mūs vieno viena mīlestība - Abavas senleja. Katrs atsevišķi un visi kopā ģenerējam idejas, kā šo dabas parku padarīt pievilcīgu arī viesiem," uzsver biedrības _Abavas ielejas attīstības centrs _valdes priekšsēdētāja Iveta Piese.Biedrībā, kas izveidota 2003.gadā, apvienojušies tie ļaudis, kam rūp dabas parka Abavas senleja ainavas, kā arī dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.
«Te nav būtisks novadu dalījums, jo mūs vieno viena mīlestība -
Abavas senleja. Katrs atsevišķi un visi kopā ģenerējam idejas, kā
šo dabas parku padarīt pievilcīgu arī viesiem,» uzsver biedrības
Abavas ielejas attīstības centrs valdes priekšsēdētāja
Iveta Piese.
"Laiks ir skrējis, joņojis ļoti ātrā tempā. Beidzot sadūšojāmies un noorganizējām Jauno ērģelnieku festivālu Eņģeļu stabules. Tas izdevās - piedalījās daudzi jaunie ērģelnieki no Latvijas mūzikas skolām un turpmāk festivāls notiks katru gadu," saka Ieva Lazdāne, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvēja nominācijā Skolotājs.
«Pensijas gados daudz kas atkarīgs no ģimenes un veselības
stāvokļa,» uzskata Lietuvas seniore Nijole no Palangas. Nijole
savulaik strādājusi par skolotāju, bijusi arī skolas direktore, bet
veselības problēmu dēļ pārtraukusi aktīvās darba gaitas. Palangā
viņa bija ieradusies uz mazmeitiņas kristībām. «Nezinu, kā dzīvošu,
kad saņemšu pensiju, jo no trim Baltijas valstīm Lietuvā tā ir
vismazākā. Tomēr dzīves līmeni nosaka arī veselības stāvoklis. Ja
nav nopietnu problēmu, izdzīvot var,» uzskata Nijole.
«Laiks ir skrējis, joņojis ļoti ātrā tempā. Beidzot sadūšojāmies
un noorganizējām Jauno ērģelnieku festivālu Eņģeļu
stabules. Tas izdevās - piedalījās daudzi jaunie ērģelnieki no
Latvijas mūzikas skolām un turpmāk festivāls notiks katru gadu,»
saka Ieva Lazdāne, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvēja
nominācijā Skolotājs.
"Dabas parks Abavas senleja ir viens no lielākajiem, veidots Abavas ielejas aizsardzībai un ir pelnījis nacionālā parka statusu. No dabas viedokļa nav šaubu, ka šī teritorija ir tā vērta," uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. Visai 14 933 hektārus plašajai teritorijai piemīt izcila ainaviskā vērtība, ko Kurzemes pusē dzīvojošie cilvēki cenšas izkopt par tūristiem pievilcīgu apvidu.
«Dabas parks Abavas senleja ir viens no lielākajiem,
veidots Abavas ielejas aizsardzībai un ir pelnījis nacionālā parka
statusu. No dabas viedokļa nav šaubu, ka šī teritorija ir tā
vērta,» uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes
reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. Visai 14 933
hektārus plašajai teritorijai piemīt izcila ainaviskā vērtība, ko
Kurzemes pusē dzīvojošie cilvēki cenšas izkopt par tūristiem
pievilcīgu apvidu.
Dobele. Zaļā iela. Kad ienākam Dabas retumu krātuves vadītāja,
dižkoku pazinēja Gunta Eniņa mājās, pie durvīm ieraugām uzdrukātus
baušļus par desmit izplatītākajiem laika zaudēšanas veidiem, ko
mājas saimnieks gatavs komentēt. Piemēram, vēlēšanās visu padarīt
vienā rāvienā, novirzīšanās no galvenā vai ilgstošas sarunas.
«Vispirms gan jātiek skaidrībā par lietu izpratni, jo kādreiz
maziņais arī izrādās galvenais,» uzskata Guntis Eniņš.
Jau otro gadu pēc kārtas no 17. līdz 23. septembrim Latvijā
notiks Eiropas Sporta nedēļa (ESN). Tā ir Eiropas Komisijas
ierosināta iniciatīva, lai motivētu cilvēkus vairāk kustēties,
veicinātu fizisko aktivitāti, kā arī izpratni par kustīguma
ieguvumiem veselībai, darbaspējām, vispārējai dzīves kvalitātei.
Latvijā ESN organizē Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP).
«Mūsu mērķis ir pakāpeniski mainīt sabiedrības attieksmi un
paradumus. Aktīvam, kustīgam dzīvesveidam jākļūst par mūsu
ikdienu,» uzsver LSFP Prezidents Einars Fogelis.
Kad cilvēkam vidējos gados jautā, kad viņš pēdējo reizi pabijis Tērvetes dabas parkā, nereti tiek rēķināts laiks, kad bijuši mazi viņa nu jau pieaugušie bērni - pirms gadiem piecpadsmit. Ar perspektīvu Tērvetē atgriezties nu jau ar mazbērniem. Taču drīkst negaidīt, kamēr piedzims vai paaugsies mazbērni, jo AS Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotais dabas parks Tērvete pēdējos gados ir piedzīvojis ne tikai Rūķu pilsētiņas mūsdienīgāku versiju.
Kad cilvēkam vidējos gados jautā, kad viņš pēdējo reizi pabijis
Tērvetes dabas parkā, nereti tiek rēķināts laiks, kad bijuši mazi
viņa nu jau pieaugušie bērni - pirms gadiem piecpadsmit. Ar
perspektīvu Tērvetē atgriezties nu jau ar mazbērniem. Taču drīkst
negaidīt, kamēr piedzims vai paaugsies mazbērni, jo a/s
Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotais dabas parks
Tērvete pēdējos gados ir piedzīvojis ne tikai Rūķu
pilsētiņas mūsdienīgāku versiju.
"Kad man prasa, ar ko nodarbojos savos laukos pie Kokneses, atbildu - skaisti novecoju. Citi pasmejas, bet tik tiešām - pensiju ieskaita katru mēnesi. Ja gribas vairāk - varu kustēties vairāk, ražojot savā saimniecībā. Latvijā ir daudz nozaru, kurās var šiverēties, nekur tālu prom nav jābrauc, un kontā naudas cipars ar trim nullēm man nav vajadzīgs," uzskata bioloģiskās un vides veselības saimniecības Janavas saimniece seniore Anta Kučere.
"Ir jācīnās. Jāattīstās un jātur sava kante," saka Pēteris Augstkalns, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvējs nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Aizvadītais gads Pēterim bijis vēl darbīgāks - nu jau viņa bioloģiskajā saimniecībā ir 150 bišu saimju!
«Senioru Diena» bieži saņem vēstules, kurās vecāka gadagājuma
cilvēki sūdzas par niecīgajiem pensijas apmēriem, līdz ar to
nožēlojamām vecumdienām, bezcerības un netaisnības sajūtu. Taču
Kokneses pusē nejauši sastapu seniori, kuras dzīvessparu, apņēmību
un čaklumu apbrīno daudzi. Viņu sauc Velta Ikauniece. Seniorei no
Aizkraukles ir 62 gadi, aizbildniecībā bija septiņi, tagad ir seši
mazbērni vecumā no 10 līdz 21 gadam un pensijas apmērs - 85 eiro.
Darba stāžs 25 gadi.
«Kad man prasa, ar ko nodarbojos savos laukos pie Kokneses,
atbildu - skaisti novecoju. Citi pasmejas, bet tik tiešām - pensiju
ieskaita katru mēnesi. Ja gribas vairāk - varu kustēties vairāk,
ražojot savā saimniecībā. Latvijā ir daudz nozaru, kurās var
šiverēties, nekur tālu prom nav jābrauc, un kontā naudas cipars ar
trim nullēm man nav vajadzīgs,» uzskata bioloģiskās un vides
veselības saimniecības Janavas saimniece seniore Anta
Kučere.
«Labprāt gribētu biežāk iziet sabiedrībā - apmeklēt kādu
koncertu, aizbraukt pie draudzenes. Arī nokļūt pie ārsta un uz
veselības pārbaudēm būtu drošāk, ja būtu kāds pavadonis,» atzīst
Senioru Dienas lasītāja, vientuļā pensionāre Jadviga (86)
no Pierīgas. Kundze vaicā: kādas ir iespējas iegūt asistentu?
«Ir jācīnās. Jāattīstās un jātur sava kante,» saka Pēteris
Augstkalns, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvējs
nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Aizvadītais gads
Pēterim bijis vēl darbīgāks - nu jau viņa bioloģiskajā saimniecībā
ir 150 bišu saimju!
Lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko, nepārveidoto posmu, 1987. gadā tika izveidots dabas parks Daugavas ieleja. Viens no koptākajiem un tīrākajiem ir ielejas posms Daugavas labajā krastā Skrīveru novadā. Iespējams, tā iemesla dēļ, ka te saimnieko sava novada dedzīgi patrioti. Iedzīvotāji lielākoties apjauš, cik nozīmīgi ir saglabāt tīras un neizpostītas vides un kultūrvēsturiskās vērtības.
Lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko, nepārveidoto
posmu, 1987. gadā tika izveidots dabas parks Daugavas
ieleja. Viens no koptākajiem un tīrākajiem ir ielejas posms
Daugavas labajā krastā Skrīveru novadā. Iespējams, tā iemesla dēļ,
ka te saimnieko sava novada dedzīgi patrioti. Iedzīvotāji
lielākoties apjauš, cik nozīmīgi ir saglabāt tīras un neizpostītas
vides un kultūrvēsturiskās vērtības.
"Par vecumu es nedomāju," saka
Aleksandrs Briedis. Tā vietā cienījamais Tehniskās jaunrades nama
Annas 2 interešu izglītības skolotājs savos 76 gados Uzvaras
laukuma un Mārupītes parka trasēs organizē bērnu un jauniešu
tautas velosacensības Riteņvasara un skijoringa sacensības. Viņš
ir Bieriņu apkaimes bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitāšu
Imulrings un arī veloaktivitāšu projekta Drošais ātrritenis
vadītājs.
«Par vecumu es nedomāju,» saka Aleksandrs Briedis. Tā vietā
cienījamais Tehniskās jaunrades nama Annas 2 interešu
izglītības skolotājs savos 76 gados Uzvaras laukuma un Mārupītes
parka trasēs organizē bērnu un jauniešu tautas velosacensības
Riteņvasara un skijoringa sacensības. Viņš ir Bieriņu
apkaimes bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitāšu
Imulrings un arī veloaktivitāšu projekta Drošais
ātrritenis vadītājs.
"Rūpējoties par vides kvalitāti, Eiropas Savienībā uzsvars tiek likts uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tas, ko mēs varam darīt kā Eiropas zaļākā valsts, ir - saskatīt tajā iespējas," uzsver vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
«Rūpējoties par vides kvalitāti, Eiropas Savienībā uzsvars tiek
likts uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tas, ko mēs varam darīt
kā Eiropas zaļākā valsts, ir - saskatīt tajā iespējas,» uzsver
vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa
valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
