Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Jānis Kincis

Izrāda pretestību reformai(30)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā konsultācija pašvaldībās par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz pašvaldību skaitu valstī 2021. gadā samazināt no 119 līdz 35. Līdzšinējās sarunās gan jau izskanējis, ka šis plāns nav akmenī cirsts un tajā iespējamas dažas loģiski pamatotas un pašsaprotamas izmaiņas. Savukārt saruna Ogres novada domē ceturtdien noritēja samērā augstos toņos, par to parūpējās Ikšķiles pašvaldības deputāti ar iebildumiem pret reformas ietvaros ieplānoto Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam kopā ar Lielvārdes un Ķeguma novadu kādreizējā Ogres rajona robežās.

Talsu pusē reformai nepretojas(3)

Atsākot apspriedes ar novadu pašvaldībām par administratīvi teritoriālās reformas projektu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) trešdien viesojās Talsu novadā. Tajā piedāvāts apvienot kādreizējā Talsu rajona teritorijas, pievienojot Dundagas, Rojas un Mērsraga novadus. Lai gan Talsu novads pats par sevi atbilst reformas ietvaros kritērijiem par iedzīvotāju skaitu un darba vietām, reforma jāskata plašāka reģiona iedzīvotāju interesēs, uzskata novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS). Vienlaikus neesot skaidrs, vai lielāka platība un salikšana lielākās vienībās panāks reformas vēlamo rezultātu.

Vēl tuvāk jauniem vilcieniem

"Vismaz lēmumu līmenī esam pieņēmuši to, ko nav spējušas vairākas valdības. Mēs zinām, kas mums vilcienus ražos un cik tie maksās," pēc valdības lēmuma pieņemšanas par finansējuma paredzēšanu elektrovilcienu iegādei norādīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Deglava pārvada renovāciju var aizkavēt jauns iepirkums(2)

Nekādi būvdarbi uz Augusta Deglava ielas pārvada nenotiek jau kopš maija vidus, kad, pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) norādēm, tika balstītas pārvada sijas, lai pār tiltu varētu atjaunot uz laiku apturēto auto satiksmi, taču plānotie tilta remontdarbi nenotiek jau kopš aprīļa beigām. Lai būvprojektu varētu turpināt un pabeigt, ir ieplānoti vēl vairāki tilta konstrukciju nostiprināšanas pasākumi, kas radīs papildu izmaksas. Tāpat nevar izslēgt, ka šos darbus par lētāku summu varētu pieteikties īstenot vēl kāds cits būvuzņēmums, tādējādi papildu nostiprināšanas pasākumu īstenošanai varētu nākties organizēt atsevišķu iepirkumu, kas tilta renovācijas procesu iekavētu, Dienai atzina Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.

Ceļa karte jauno vilcienu iepirkumam(7)

Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas būs 255 888 753 eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko 16. jūlijā skatīs valdības sēdē, lemjot par vilcienu iepirkuma finansējuma avotiem.

Met ēnu pār LU un biatlonu(12)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sākta kriminālprocesa ietvaros pirmdien apmeklēja Latvijas Universitātes (LU) ēku, būvuzņēmuma Skonto telpas un tā vadītāja Gunta Rāvja mājvietu, kur veiktas kratīšanas. Ilgstošas izmeklēšanas rezultātā KNAB ieguvis ziņas, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. KNAB zināmie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai.

Sākas jauni laiki Rīgas pilī(44)

Vairākas likumdošanas iniciatīvas, uzsvars uz valsts aizsardzības stiprināšanu, nebeidzamie centieni būt par tautai tuvu Valsts prezidentu, ko vēlāk apgrūtinājušas veselības problēmas, kā arī vairākas publiskas neveiklības – šādi akcenti nāk prātā, pārskatot Raimonda Vējoņa četrus prezidentūras gadus. Šis posms noslēdzas pirmdien līdz ar Egila Levita stāšanos Valsts prezidenta amatā.

Eiroparlamentārieši lēnām iekārtojas(7)

Eiropas Parlamenta (EP) devītajā sasaukumā ir jaunu deputātu rekordskaits – 61%. Latviju EP pārstāv astoņi deputāti, un četri no viņiem – Ivars Ījabs (A/P), Dace Melbārde (NA), Andris Ameriks un Nils Ušakovs (abi Saskaņa) – ievēlēti pirmo reizi, savukārt Sandra Kalniete, Inese Vaidere (abas JV), Roberts Zīle (NA) un Tatjana Ždanoka (LKS) EP darbojas jau vairākus sasaukumus.

Jauni akcenti inaugurācijā(74)

Nākamā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas diena būs nu jau mazāk kā pēc nedēļas – pirmdien, 8. jūlijā. Šo dienu viņš atzīmēs ar vairākiem tradicionāliem pasākumiem un dažiem vēl nebijušiem akcentiem. "Šī ir īpaša diena katram Valsts prezidentam. Topošais Valsts prezidents Egils Levits vēlas šo dienu izmantot, cik iespējams plaši. Tāpēc radušās idejas, kas nolasāmas no viņa inaugurācijas dienas, atspoguļos veidu, kā topošais prezidents vēlas rīkoties un strādāt," sarunā ar laikrakstu Diena norādīja topošā Valsts prezidenta padomniece komunikācijas jautājumos Aiva Rozenberga.

Akustiskajai koncertzālei paredzētajiem miljoniem redz izmantojumu citviet(18)

Konkrētas vīzijas par to, kur Rīgā varētu tapt akustiskā koncertzāle, aizvien nav. Koalīcijas partijas atbalsta uzdevumu valdībai turpināt darbu šajā jautājumā. Tomēr nav laika kavēties ar projektam paredzēto 23 miljonu eiro izmantošanu, būvdarbiem būtu jāsākas ne vēlāk kā 2021. gada sākumā. Ja koncertzāle taptu uz AB dambja, šo naudu varētu izmantot dambja nostiprināšanai un labiekārtošanai, bet jau sākušās sarunas par šīs naudas pārdali citiem objektiem. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) rosina šo naudu ieguldīt Mežaparka estrādes projektā, tāpat daļu naudas varētu investēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pašreizējā mājvietā Lielajā ģildē, kurā sen nav bijis remonts.

Pagaidu padome diskusiju ugunīs(17)

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lēmums neilgi pirms svētkiem atbrīvot iepriekšējo akciju sabiedrības Latvenergo padomi un pagaidu padomes iecelšana kļuvusi par karstu diskusiju objektu koalīcijas partiju lokā un izpelnījusies premjera Krišjāņa Kariņa (JV) rezolūciju ministram līdz piektdienai sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Šim jautājumam bijusi veltīta arī koalīcijas partneru otrdienas sanāksme.

Koncertzāle tikai teorētiski(44)

Iecere, pārbūvējot Dailes teātra Lielo zāli, izveidot akustisko koncertzāli radusies nesen. Tā pieminēta Dailes teātra direktora Andra Vītola vēstulē Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei. Ministrija, gatavojoties piektdien gaidāmajai sēdei par akustiskās koncertzāles izveides iespējām Rīgā, šo izskata kā vienu no četriem iespējamiem variantiem. Tomēr netiek slēpts, ka Dailes teātra vadības pamatdoma ar šo vēstuli bijusi tā simtgades priekšvakarā aktualizēt tēmu par tūkstošvietīgās Lielās zāles un skatuves nepiemērotību teātra vajadzībām un ilgstošajām alkām sagaidīt modernu zāli ar 500 skatītāju vietām.

Raibs sesijas noslēgums(3)

Saeimas šā gada pavasara sesija noslēdzās ceturtdien. Kā ierasts, Saeimas pēdējā kārtējā plenārsēdē pirms vasaras pārtraukuma deputātus uzrunāja Valsts prezidents.

Dziļāk pēta četrus koncertzāles scenārijus(15)

Otrdiena bija kultūras ministres Daces Melbārdes (NA) pēdējā darba diena šajā amatā, un viņa izklāstīja piecu ar pusi gadu laikā paveikto. Teju lielāko šīs sarunas laiku, atbildot arī uz žurnālistu jautājumiem, aizņēma temats par Rīgas akustiskās koncertzāles izveides iespējām. Lai gan vairs nebūs ministres amatā, viņa 28. jūnijā valdības partneriem prezentēs Kultūras ministrijas veikto izpēti par iespējamajiem koncertzāles atrašanās vietas scenārijiem – būvēt to uz AB dambja vai Andrejsalā, vai pārbūvējot Dailes teātra ēku vai Kongresu namu.

Plinti krūmos vēl nemet(4)

Sešpadsmit deputātu kopa, ko no KPV LV kandidātu sarakstiem ievēlēja 13. Saeimā, faktiski sašķēlusies trīs daļās. Aizvadīto mēnešu laikā pietiekami lielu publicitāti piedzīvojusi trīs deputātu aiziešana no KPV LV frakcijas, kā arī Alda Gobzema izslēgšana no partijas.

Elksniņš biedrību sola veidot rudenī

Lielās partijas reģionālajām problēmām pievēršas visai nosacīti, un iedzīvotāji tās vērtē kā attālinātas, savukārt daugavpilieši esot kļuvuši aktīvāki un ieinteresēti ietekmēt procesus pilsētā. Tas vairojis pārliecību, ka Daugavpilī nepieciešams jauns reģionāls politisks spēks, tā savu ideju skaidro Latvijas otras lielākās pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa).

Reformas labumus aizvien neredz(12)

Trūkst atbilžu uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kādi būs ieguvumi, apvienojot Jelgavu ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, Dienai atzina visu triju pašvaldību vadītāji. Vienlaikus pašvaldības satrauc ierobežotās iespējas aizņemties finanšu resursus investīciju projektu realizēšanai, tādējādi apdraudot to realizāciju un attiecīgi arī valsts attīstībai nepieciešamo ES līdzekļu saņemšanu. Tas liekot uzdot jautājumus par valdības prioritātēm.

Banku uzraugi pārmaiņu vējos

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbs nav apmierinošs, un starptautiskā saziņā valda uzskats, ka Latvijā ir nepietiekama finanšu pakalpojumu jomas uzraudzība, – šādi tiek pamatots premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pieteiktais nozares "kapitālais remonts" un nepieciešamība nomainīt pašreizējo komisijas vadību.

Reformai gan piekrīt, gan vēl domā

Kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apņēmusies īstenot līdz 2021. gadam, viens no visbiežāk dzirdētajiem apgalvojumiem ir "esam pašpietiekami". To teic arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (NA), tomēr viņš pilnībā atbalsta VARAM piedāvājumu apvienot Smiltenes novadu ar Apes un Raunas pašvaldību. Pastāv iespējas, ka apvienotos tikai Smiltenes un Apes novads, bet arī Raunas novadam ir argumenti par labu šādam modelim. Diena devās uz Smilteni, lai klātienē izsekotu Smiltenes, Apes un Raunas pašvaldību vadības sarunām ar ministru Juri Pūci (A/P).

Vēl viens uz krimināli vajāto soliņa(8)

Saeimas deputāts un KPV LV frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pievienojies Jurim Jurašam (JKP) kriminālvajāšanai izdoto deputātu kompānijā un līdz ar to atbilstoši Saeimas Kārtības rullim pašlaik zaudējis tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās viņš ievēlēts vai apstiprināts.

Soli tuvāk baznīcas īpašnieka maiņai(9)

Turpinās spraigas diskusijas par izmaiņām Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumā, paredzot dievnama īpašuma tiesības no Rīgas pašvaldības nodot baznīcas pārziņā. Iepriekš bija ilgas sarunas, vai Rīgas Svētā Pētera baznīca nododama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) vai LELB Vācu Svētā Pētera draudzei

Cer izskaust mediju izstrādājumus(13)

Par pašvaldību avīzēm ar apmaksātiem reklāmas laukumiem un vietvalžu labo darbu vienpusēju izklāstu šķēpi lauzti jau ilgāku laiku. Pret tiem iebildumus jau gadiem ilgi cēlusi mediju nozari pārraugošā Kultūras ministrija, mediju pārstāvji, bet aizstāvju pozīcijās bijusi Latvijas Pašvaldību savienība.

Valsts prezidenta vēlēšanas ar mazām intrigām(54)

Pienākot trešdienai, kad Saeimā ārkārtas sēdē parlamentārieši pirmo reizi atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm izraudzīsies nākamo Valsts prezidentu, ir visai maz nezināmo par vēlēšanu rezultātiem. Uz augsto amatu pretendē Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuram vajadzētu saņemt Saeimas vairākuma atbalstu, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un partijas KPV LV iekšējo opozicionāru izvirzītais kandidāts deputāts Didzis Šmits. Ņemot vērā, ka Levita kandidatūras apstiprināšanai nepieciešamā 51 balss Saeimā ir gandrīz pilnīgi pārliecinoši garantēta, lieliem pārsteigumiem šo vēlēšanu procesā nevajadzētu būt. "Vēlēšanām viss ir sagatavots," pirmdien izteicās Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Par Kalnmeieru runās Saeimā(10)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sarunu ar koalīcijas partneriem par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam sāka pirms nedēļas. Ministrs ir pārliecināts, ka spēs pulcēt Saeimas deputātus, lai pēc Tieslietu ministrijas detalizēta vēstījuma kopīgi izspriestu argumentus par labu amatpersonas izvērtēšanai.

Balsošana problēmu ēnā(22)

"Iepriekšējās balsošanas dienās (22.–24. maijā) Latvijā varat izvēlēties balsot arī citā iecirknī, ja starp jūsu iecirkni un iecirkni, kurā balsosiet, ir iespējama elektroniska ziņu apmaiņa," šādi vēstīja norāde paziņojumos par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts. Šis teikums vairs nav aktuāls, jo attiecīgo risinājumu vēlēšanu rīkotāji tomēr neizmantos. Elektronisko datu apmaiņu paguva izmantot vien iepriekšējās balsošanas stundās trešdien, un tā prasīja vairāk vēlētāju laika, tāpēc vairākos iecirkņos veidojās rindas.

Par cukurūdeņiem vēl diskutēs(8)

Palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem tomēr varētu vēlāk un ieviest arī brīdinošus paziņojumus, Jānim Kincim stāsta deputāts un ārsts Andris Skride (A/P).

Valsts kontroli gatavo plašākām pilnvarām(32)

Iespēja lemt par zaudējumu piedzīšanu, ja revīzijās konstatēta pretlikumīga un valstij zaudējumus nodarījusi rīcība, – šādas pilnvaras paredz piešķirt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā pirms otrā lasījuma atbalstītie grozījumi Valsts kontroles likumā. Grozījumi paredz, ka no vainīgās personas tiks piedzīti zaudējumi, ja persona tos nebūs atlīdzinājusi labprātīgi. Valsts kontrole par zaudējumu piedziņu lems, ja revidējamā vienība vai tās augstāka iestāde pati nerisinās jautājumu par zaudējumu piedziņu no vainīgās personas. Iespējams, ka Saeima šīs likuma izmaiņas galīgajā lasījumā varētu pieņemt jau līdz Jāņiem.

Gatavojas iecirkņu atvēršanai(19)

Pirmdien un otrdien tiks atvērti vēlēšanu iecirkņi, lai vēlētājiem būtu iespēja iepazīties ar kandidātu sarakstiem, bet laikā no trešdienas, 22. maija, līdz piektdienai, 24. maijam, dažas stundas dienā jau varēs nobalsot. Šajās dienās nobalsot iespējams jebkurā no vēlēšanu iecirkņiem, bet vēlēšanu dienā – sestdien, 25. maijā, – vēlētājam jādodas vienīgi uz to iecirkni, kurā viņš reģistrēts.

Atšķiras redzējums, vai drīkstēja apturēt iedzīvotāju aptaujas nolikumu Ikšķiles novadā(7)

Iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu Ikšķiles novadā un Jelgavas novadā tādā formā, kādā tās bija plānotas un notikušas, neatbilst likuma prasībām, tā lēmumu noraidīt aptauju nolikumu pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu iniciētā pieprasījuma skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P). "Pašvaldībai ir pilnas tiesības rīkot šādas aptaujas. Pretējā gadījumā šis ir mēģinājums izvairīties no iedzīvotāju viedokļa," savukārt norādīja iesniedzēju pārstāvis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (ZZS).

Kartē pieļauj izmaiņas(4)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P), otrdien saņemot valdības deleģējumu administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai, jau maija beigās sāks un līdz rudenim turpinās vizītes novadu domēs, lai diskutētu par administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanas plāniem.