Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Jānis Kincis

Pagaidu padome diskusiju ugunīs(17)

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lēmums neilgi pirms svētkiem atbrīvot iepriekšējo akciju sabiedrības Latvenergo padomi un pagaidu padomes iecelšana kļuvusi par karstu diskusiju objektu koalīcijas partiju lokā un izpelnījusies premjera Krišjāņa Kariņa (JV) rezolūciju ministram līdz piektdienai sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Šim jautājumam bijusi veltīta arī koalīcijas partneru otrdienas sanāksme.

Koncertzāle tikai teorētiski(44)

Iecere, pārbūvējot Dailes teātra Lielo zāli, izveidot akustisko koncertzāli radusies nesen. Tā pieminēta Dailes teātra direktora Andra Vītola vēstulē Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei. Ministrija, gatavojoties piektdien gaidāmajai sēdei par akustiskās koncertzāles izveides iespējām Rīgā, šo izskata kā vienu no četriem iespējamiem variantiem. Tomēr netiek slēpts, ka Dailes teātra vadības pamatdoma ar šo vēstuli bijusi tā simtgades priekšvakarā aktualizēt tēmu par tūkstošvietīgās Lielās zāles un skatuves nepiemērotību teātra vajadzībām un ilgstošajām alkām sagaidīt modernu zāli ar 500 skatītāju vietām.

Raibs sesijas noslēgums(3)

Saeimas šā gada pavasara sesija noslēdzās ceturtdien. Kā ierasts, Saeimas pēdējā kārtējā plenārsēdē pirms vasaras pārtraukuma deputātus uzrunāja Valsts prezidents.

Dziļāk pēta četrus koncertzāles scenārijus(15)

Otrdiena bija kultūras ministres Daces Melbārdes (NA) pēdējā darba diena šajā amatā, un viņa izklāstīja piecu ar pusi gadu laikā paveikto. Teju lielāko šīs sarunas laiku, atbildot arī uz žurnālistu jautājumiem, aizņēma temats par Rīgas akustiskās koncertzāles izveides iespējām. Lai gan vairs nebūs ministres amatā, viņa 28. jūnijā valdības partneriem prezentēs Kultūras ministrijas veikto izpēti par iespējamajiem koncertzāles atrašanās vietas scenārijiem – būvēt to uz AB dambja vai Andrejsalā, vai pārbūvējot Dailes teātra ēku vai Kongresu namu.

Plinti krūmos vēl nemet(4)

Sešpadsmit deputātu kopa, ko no KPV LV kandidātu sarakstiem ievēlēja 13. Saeimā, faktiski sašķēlusies trīs daļās. Aizvadīto mēnešu laikā pietiekami lielu publicitāti piedzīvojusi trīs deputātu aiziešana no KPV LV frakcijas, kā arī Alda Gobzema izslēgšana no partijas.

Elksniņš biedrību sola veidot rudenī(2)

Lielās partijas reģionālajām problēmām pievēršas visai nosacīti, un iedzīvotāji tās vērtē kā attālinātas, savukārt daugavpilieši esot kļuvuši aktīvāki un ieinteresēti ietekmēt procesus pilsētā. Tas vairojis pārliecību, ka Daugavpilī nepieciešams jauns reģionāls politisks spēks, tā savu ideju skaidro Latvijas otras lielākās pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa).

Reformas labumus aizvien neredz(12)

Trūkst atbilžu uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kādi būs ieguvumi, apvienojot Jelgavu ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, Dienai atzina visu triju pašvaldību vadītāji. Vienlaikus pašvaldības satrauc ierobežotās iespējas aizņemties finanšu resursus investīciju projektu realizēšanai, tādējādi apdraudot to realizāciju un attiecīgi arī valsts attīstībai nepieciešamo ES līdzekļu saņemšanu. Tas liekot uzdot jautājumus par valdības prioritātēm.

Banku uzraugi pārmaiņu vējos

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbs nav apmierinošs, un starptautiskā saziņā valda uzskats, ka Latvijā ir nepietiekama finanšu pakalpojumu jomas uzraudzība, – šādi tiek pamatots premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pieteiktais nozares "kapitālais remonts" un nepieciešamība nomainīt pašreizējo komisijas vadību.

Reformai gan piekrīt, gan vēl domā

Kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apņēmusies īstenot līdz 2021. gadam, viens no visbiežāk dzirdētajiem apgalvojumiem ir "esam pašpietiekami". To teic arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (NA), tomēr viņš pilnībā atbalsta VARAM piedāvājumu apvienot Smiltenes novadu ar Apes un Raunas pašvaldību. Pastāv iespējas, ka apvienotos tikai Smiltenes un Apes novads, bet arī Raunas novadam ir argumenti par labu šādam modelim. Diena devās uz Smilteni, lai klātienē izsekotu Smiltenes, Apes un Raunas pašvaldību vadības sarunām ar ministru Juri Pūci (A/P).

Vēl viens uz krimināli vajāto soliņa(8)

Saeimas deputāts un KPV LV frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pievienojies Jurim Jurašam (JKP) kriminālvajāšanai izdoto deputātu kompānijā un līdz ar to atbilstoši Saeimas Kārtības rullim pašlaik zaudējis tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās viņš ievēlēts vai apstiprināts.

Soli tuvāk baznīcas īpašnieka maiņai(9)

Turpinās spraigas diskusijas par izmaiņām Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumā, paredzot dievnama īpašuma tiesības no Rīgas pašvaldības nodot baznīcas pārziņā. Iepriekš bija ilgas sarunas, vai Rīgas Svētā Pētera baznīca nododama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) vai LELB Vācu Svētā Pētera draudzei

Cer izskaust mediju izstrādājumus(13)

Par pašvaldību avīzēm ar apmaksātiem reklāmas laukumiem un vietvalžu labo darbu vienpusēju izklāstu šķēpi lauzti jau ilgāku laiku. Pret tiem iebildumus jau gadiem ilgi cēlusi mediju nozari pārraugošā Kultūras ministrija, mediju pārstāvji, bet aizstāvju pozīcijās bijusi Latvijas Pašvaldību savienība.

Valsts prezidenta vēlēšanas ar mazām intrigām(54)

Pienākot trešdienai, kad Saeimā ārkārtas sēdē parlamentārieši pirmo reizi atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm izraudzīsies nākamo Valsts prezidentu, ir visai maz nezināmo par vēlēšanu rezultātiem. Uz augsto amatu pretendē Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuram vajadzētu saņemt Saeimas vairākuma atbalstu, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un partijas KPV LV iekšējo opozicionāru izvirzītais kandidāts deputāts Didzis Šmits. Ņemot vērā, ka Levita kandidatūras apstiprināšanai nepieciešamā 51 balss Saeimā ir gandrīz pilnīgi pārliecinoši garantēta, lieliem pārsteigumiem šo vēlēšanu procesā nevajadzētu būt. "Vēlēšanām viss ir sagatavots," pirmdien izteicās Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Par Kalnmeieru runās Saeimā(10)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sarunu ar koalīcijas partneriem par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam sāka pirms nedēļas. Ministrs ir pārliecināts, ka spēs pulcēt Saeimas deputātus, lai pēc Tieslietu ministrijas detalizēta vēstījuma kopīgi izspriestu argumentus par labu amatpersonas izvērtēšanai.

Balsošana problēmu ēnā(22)

"Iepriekšējās balsošanas dienās (22.–24. maijā) Latvijā varat izvēlēties balsot arī citā iecirknī, ja starp jūsu iecirkni un iecirkni, kurā balsosiet, ir iespējama elektroniska ziņu apmaiņa," šādi vēstīja norāde paziņojumos par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts. Šis teikums vairs nav aktuāls, jo attiecīgo risinājumu vēlēšanu rīkotāji tomēr neizmantos. Elektronisko datu apmaiņu paguva izmantot vien iepriekšējās balsošanas stundās trešdien, un tā prasīja vairāk vēlētāju laika, tāpēc vairākos iecirkņos veidojās rindas.

Par cukurūdeņiem vēl diskutēs(8)

Palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem tomēr varētu vēlāk un ieviest arī brīdinošus paziņojumus, Jānim Kincim stāsta deputāts un ārsts Andris Skride (A/P).

Valsts kontroli gatavo plašākām pilnvarām(32)

Iespēja lemt par zaudējumu piedzīšanu, ja revīzijās konstatēta pretlikumīga un valstij zaudējumus nodarījusi rīcība, – šādas pilnvaras paredz piešķirt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā pirms otrā lasījuma atbalstītie grozījumi Valsts kontroles likumā. Grozījumi paredz, ka no vainīgās personas tiks piedzīti zaudējumi, ja persona tos nebūs atlīdzinājusi labprātīgi. Valsts kontrole par zaudējumu piedziņu lems, ja revidējamā vienība vai tās augstāka iestāde pati nerisinās jautājumu par zaudējumu piedziņu no vainīgās personas. Iespējams, ka Saeima šīs likuma izmaiņas galīgajā lasījumā varētu pieņemt jau līdz Jāņiem.

Gatavojas iecirkņu atvēršanai(19)

Pirmdien un otrdien tiks atvērti vēlēšanu iecirkņi, lai vēlētājiem būtu iespēja iepazīties ar kandidātu sarakstiem, bet laikā no trešdienas, 22. maija, līdz piektdienai, 24. maijam, dažas stundas dienā jau varēs nobalsot. Šajās dienās nobalsot iespējams jebkurā no vēlēšanu iecirkņiem, bet vēlēšanu dienā – sestdien, 25. maijā, – vēlētājam jādodas vienīgi uz to iecirkni, kurā viņš reģistrēts.

Atšķiras redzējums, vai drīkstēja apturēt iedzīvotāju aptaujas nolikumu Ikšķiles novadā(7)

Iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu Ikšķiles novadā un Jelgavas novadā tādā formā, kādā tās bija plānotas un notikušas, neatbilst likuma prasībām, tā lēmumu noraidīt aptauju nolikumu pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu iniciētā pieprasījuma skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P). "Pašvaldībai ir pilnas tiesības rīkot šādas aptaujas. Pretējā gadījumā šis ir mēģinājums izvairīties no iedzīvotāju viedokļa," savukārt norādīja iesniedzēju pārstāvis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (ZZS).

Kartē pieļauj izmaiņas(4)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P), otrdien saņemot valdības deleģējumu administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai, jau maija beigās sāks un līdz rudenim turpinās vizītes novadu domēs, lai diskutētu par administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanas plāniem.

Cīņa par Rīgas pili: Reālas izredzes ir vienam(69)

Sākoties Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanai, amata pretendentu loks ir paplašinājies. Opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet KPV LV iekšējie opozicionāri piedāvās deputāta Didža Šmita kandidatūru. Reālas ievēlēšanas iespējas vismaz pašlaik aizvien ir koalīcijas frakciju atbalstu baudošajam Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam, par spīti neziņai par KPV LV deputātu atbalstu. Šoreiz opozīcijā esošā Saskaņas frakcija kandidātu nevirzīs, tomēr Saeimas lielākā frakcija plāno vienotu balsojumu par kādu no kandidātiem.

Pielaide vai atteikums vēl jāpagaida(19)

Speciālajai pielaidei darbam ar valsts noslēpumu jābūt visu valdības locekļu rīcībā. Vēl pagājušajā nedēļā bez speciālajām pielaidēm darbam ar valsts noslēpumu bija visi trīs partijas KPV LV pārstāvji valdībā – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un labklājības ministre Ramona Petraviča, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).

Atgādina par Neatkarības laukumu(11)

Biedrība 4. maija deklarācijas klubs, kurā apvienojušies kādreizējie Augstākās padomes deputāti, kuri balsojuši par Latvijas neatkarības atjaunošanu, cēlis trauksmi par lēnīgo Rīgas pašvaldības atsaucību jautājumos, kas saistīti ar kādreizējā Jēkaba laukuma, tagad Neatkarības laukuma, attīstību.

Eksperts: Strīdīgos gadījumos par sabiedriski nozīmīgu būvju drošumu jālemj īpašai padomei(20)

Neviennozīmīgi vērtētās situācijās, kad ir pamatotas šaubas par kādas sabiedriski nozīmīgas būves drošumu, vai par to speciālistu vidū ir kardināli atšķirīgs viedoklis, atbildīgus lēmumus vajadzētu uzticēt īpaši veidotai konstruktoru u.c. būvinženieru padomei, sarunā ar Jāni Kinci uzsver Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta docents Aigars Ūdris.

Uzvaras pieminekli varētu pārveidot par muzeju(67)

Iespēja runāt par tā saucamā Uzvaras pieminekļa demontāžu, kas ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstiem prasīta sabiedrības iniciatīvā, ir nokavēta, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem teica Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Baiba Mūrniece. Kultūras mantojuma eksperti ir pārliecināti, ka šo objektu, kurš nav iekļauts valsts aizsardzības kultūras pieminekļu sarakstā, varētu izmantot izglītojošiem nolūkiem, piemēram, stāstot par Latvijas vēstures traģiskajām lappusēm, padomju režīmu, tā slavināšanas paņēmieniem, totalitārisma ietekmi uz domāšanu.

Spēlē zaļo noti un kritizē valdību(18)

Latvijas Zaļā partija (LZP) kongresā pieņemtajās rezolūcijās nostiprinājusies opozīcijā pašreizējai valdībai, prasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) demisiju saistībā ar, viņuprāt, neveiksmīgās administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu. Prasīta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana gadījumos, kas nav uzskatāmi par atbalstu atjaunojamo energoresursu ražošanai un nav saistīti ar privātpersonu kompensāciju prasību riskiem.

Pierīga nav mierīga(12)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) modelējums, samazinot valstī pašvaldību skaitu no 119 līdz 35, Pierīgā no 2021. gada paredz Ādažu administratīvajai teritorijai pievienot Garkalnes, Carnikavas, Sējas un Saulkrastu novadu, Inčukalnu un Vangažus pievienot Siguldas novadam, Ropažus un Stopiņus – Salaspils novadam, Ikšķiles novadu – Ogres novadam, Baldones novadu – Ķekavas novadam, apvienot Babītes un Mārupes novadu, savukārt Olaines novadam tiktu pārdalīta teritorija no Ķekavas novada. Apmierināts ar šo piedāvājumu nav neviens – vietvaras vai nu jūtas pašpietiekamas, vai arī saredz nākotni citādā dalījumā.

Starta šāviens novadu izmaiņām(36)

Apspriešanai nodotais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, paredzot veidot pašvaldības ap lielākām pilsētām un attīstības centriem. Par platības ziņā apjomīgākajām varētu kļūt Liepājas un Madonas novada pašvaldības, bet pēc iedzīvotāju skaita prāvākās tāpat kā pašlaik būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja, savukārt vismazāk iedzīvotāju būtu Līvānu novadā – nedaudz virs 12 000 iedzīvotāju.

Izvēle – vispirms jauna valde vai jauns likums(19)

Pēc tam kad konkursā izraudzītie un apstiprinātie Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļi Einārs Giels un Eva Juhņēviča tomēr atteicās no iegūtajām pilnvarām, aktuāls kļuvis jautājums, vai būtu izsludināms jauns konkurss. Ja Saeima paātrināti ķertos klāt 2016. gadā iesāktajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izstrādei, uz ko mudinājusi arī par mediju jomu atbildīgā Kultūras ministrija, rīkot jaunas LTV valdes vēlēšanas varētu nebūt lietderīgi, jo līdz ar jauno likumu varētu mainīties LTV pārvaldes modelis un šādā konkursā izvēlēta valde varētu arī nenostrādāt visu noteikto termiņu.