Vējonis Valsts prezidenta pienākumus sāka pildīt tieši pirms četriem gadiem un, pārnākot no aizsardzības ministra amata, kā vienu no galvenajām prioritātēm nosauca valsts drošību, un līdz ar citām amatpersonām uzstāja uz valsts aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018. gadā. Vējonis arī virzījis ideju, ka, skatot likumprojektus, galīgajā lasījumā nevar būt sasteigtas izmaiņas ārpus mērķa un tvēruma. Viņš Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdevis 13 likumu, astoņos gadījumos Saeima iebildes ņēmusi vērā, trīs gadījumos tas nav darīts, bet vienā gadījumā likuma atdošana Saeimai nepieļāva iejaukšanos tiesas lemšanā (grozījumi Kredītiestāžu likumā un maksātnespējas administratora nomaiņa Trasta komercbankas lietā), apkopojusi Valsts prezidenta kanceleja.
Raksturojot Vējoņa prezidentūru, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis Dienai pauda, ka prezidentūras pirmais etaps iezīmējās ar Vējoņa vēlmi būt tuvu tautai un piedalīties neskaitāmos sabiedriskos pasākumos. Tāpat kā citi valsts prezidenti, arī Vējonis sākotnēji bijis augstu vērtēts, turklāt salīdzinoši labāk atzīts krievvalodīgo auditorijā. Laikam ejot, atbalsts sarucis. "Gaidas vienmēr ir lielākas nekā prezidenta iespējas reāli daudz ko izdarīt," sprieda sociologs un piekrita, ka daudz kas mainījās arī pēc Vējoņa veselības problēmām. Pēdējos divos prezidentūras gados, pēc sociologa domām, Vējonis intensīvi meklējis pats sevi un izpaudies priekšstata trūkums, ko viņš kā Valsts prezidents var iespēt. Tomēr šajā laikā klajā nākusi iniciatīva par pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kas ir viena no visvairāk apspriestajām epizodēm Vējoņa prezidentūras laikā, bet pašlaik tā apstājusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 8. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Itamars Toledano
Z Līvmane
Lāsma