Influenceri, oiks un deputāta kratīšana(4)
"Mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci." Vai nav izcila frāze? Tāda, ka izlasi, brīdi domā, vai ar tavu saprašanu joprojām viss kārtībā, un tad labu brīdi vēl priecājies.
Lauma Spridzāne
Mirkļi ar atskaņām
Nesen nelielās mājas viesībās, mēģinot atsaukt atmiņā Rūķīšus un mežaveci, secinājām – nav nemaz tik viegli, tie galvas gabali sāk aizmirsties. Pat no Zelta zirga laikam tikai pāris pantu vairs zinu. Par ko gan tas liecina – ka kļūstu veca vai ka tomēr gana kārtīgi to obligāto literatūru neesmu studējusi?
Valdībai vajag kritiķus(13)
Par lietām, kas svarīgas, esot jārunā simbolos – lai saprot savējie. Un, ja tā, tad jājautā – kādu simbolu jūs izvēlētos krietni ieilgušajam valdības veidošanas procesam? Iespējas visnotaļ dažādas, un, jāatzīst, es labprāt gribētu dzirdēt, kā to varētu apdziedāt tautasdziesmās. Kurš būtu pele, kurš ietu pazemē, kurš kāptu kalnā... un vai labradoram tik tiešām izdosies apvienot visu baru?
Process ir svarīgākais(3)
Teikšu godīgi – gads vēl nav kārtīgi sācies, bet jau gribas atpūsties. Varbūt tāpēc, ka svētki jau neapstādina ne laiku, ne procesu – viss turpina kaut kur virzīties (cerams, uz priekšu vairāk nekā atpakaļ) un nemaz neļauj tā cēli pierimt un norimt, kā varbūt tajā klusi tumšajā ziemas laikā gribētos. Ielīst kā lācim sniegā ar ķepu mutē un gulēt ilgi un dziļi, nemosties, tikai sapņot lielas lietas.
Tauriņa sitiena vēlējums(1)
Jaunu gadu gribas iesākt cerīgi. Neatmest iespēju, ka, par spīti nepielūdzamajām statistikas liecībām, šajā ziemā vēl būs daudz balta sniega un vasara atkal būs silta un gara, tikai šoreiz bez nepatīkamā sausuma efekta.
Nākamais solis(1)
Skaļi, ar augstām amatpersonām saistīti skandāli. Vēlēšanas, kas tā vai citādi tomēr ir šo to mainījušas ne tikai politiskajā dienaskārtībā, bet arī Latvijas kopējā ainā. Simtgades vērienīgā kultūras programma un, šķiet, neizbēgami līdz ar to saistītie strīdi par naudu. Latvijas sportistu panākumi un vilšanās starptautiskajās arēnās. Tik ļoti raibi un daudz šogad bijuši notikumi, ka pat grūti tā uzreiz visu aptvert un atcerēties. Bet cik ļoti tas ir ietekmējis mani? Kas ir mans šā gada notikumu Notikums?
Kas galvā skan
Cik bieži jūsu domās ir klusums, un kas parasti galvā skan, kad tā nav? Cik daudz tajā ir skaistas mūzikas, cik trokšņa un nevajadzīgu, uzreiz aizmirstamu skaņu?
Viens vienīgs ūdens
Cilvēkā esot līdz pat 70% ūdens, vēsta gudri avoti. Laikam tas sanāk ne gluži tik daudz, cik gurķī, bet tuvu tam. Tāpēc mēs arī uz to apaļo mēnesi reaģējot, tāpēc paisumi un bēgumi ir ne tikai jūrā, bet arī cilvēku attiecībās. Un vispār – šī fakta apzināšanās vieš skaidrību daudzās lietās.
Bez intuīcijas(3)
Mēdz teikt, ka intuīcija ir tāda sieviešu lieta – viņas jūtot labāk. Lūk, tad varu visus nomierināt, sakot, ka nav vis – vismaz, ja runa ir par valdības veidošanu Latvijā, tad sievietēm un vīriešiem tā intuīcija un iekšējās sajūtas neko daudz nedod.
Balta lapa
Karogs augstā mastā plīvoja? Svētku sajūta bija? Ja ne uguņu palmas, tad vismaz kāda petarde vai kaislīga doma debesīs uzlidoja? Nezinu, kā jums, man tas viss apaļi lielajā Latvijas jubilejā tik tiešām bija. Bet ko tālāk?
Ar žiguli uz nekurieni(2)
Reizēm nav jāceļo ne uz Indiju, ne Antarktīdu – vajag vienkārši iekāpt žigulī un braukt dzimtenei apkārt. Tā var gan nokļūt nekurienē, gan apstāties beidzot pie tās mājas šosejas malā, kurai visi braukuši garām un varbūt visu dzīvi domājuši, kam tā īsti celta. Garantiju, vai tiešām nokļūsiet nolūkotajā galamērķi un pa ceļam nenoplēsīsiet vienīgo sānu spoguli, protams, nav nekādu, taču pilnīgi noteikti ir skaidrs – tas būs priecīgs brauciens. Iespējams, šīs simtgades priecīgākais.
Fiziski sajust Latviju(4)
Tā laika trīsdesmitgadnieki. Latvijas valsts dibinātāji bija paaudze, kas kara un revolūciju dēļ tika iesviesta pilnīgi jaunā realitātē. Un viņi nodibināja valsti. Tāds vienkāršs un sauss fakts. Taču kādi viņi bija, kādi bija viņu sapņi, nākotnes vīzijas un cerības? Kā viņi izjuta pasauli apkārt un ko domāja par sevi?
Tas vairs neies cauri(4)
Kādreiz skolas laikā lielākais ļaunums, ko varēja kādam izdarīt un kā demonstrēt savu nepiekāpību apvainojumā, bija ar kādu vairs nesēdēt kopā vienā solā. Un arī otrādi – "vai" tad, ja "labākos draugus" kāds gribēja izšķirt un izsēdināt. Likās, ka nu jau tas palicis pagātnē, tagad visa drāma notiek feisbukdraudzībās un fiziskā sēdvieta vairs nav tik aktuāla, bet tad nāca 13. Saeima…
Augstticams(3)
Kam jūs ticat? Idejai, cilvēktiesībām, Dievam vai dieviem, starptautiskajai kārtībai, tikai paša pieredzei, liktenim, valstij, kaimiņu tantei vai citādai domāšanai varbūt?
Sazvērestība
Kas notiek ar mums, kad atsalstam?
Tusētāju paaudze(4)
Lielāko daļu lēmumu – 80 procentu – mēs pieņemam gluži instinktīvi un tikai apmēram piektdaļu – ar prātu. Uz to šonedēļ pēcvēlēšanu sarunā atsaucas pētnieks Gatis Krūmiņš. Nudien interesanti dažādos kontekstos, ne tikai saistībā ar vēlēšanām, kuru kaislības nebeidz virmot un daudzu prātā valdīs vēl ilgi, jo tikai tagad sākas tā lielākā darba daļa. Arī citās lietās.
Neērts jautājums(1)
"Es negribu, lai politiķis runātu pieklājīgi un visu laiku teiktu patiesību – mani interesē viņa mērķis. Kāds tas ir – vēl lielāka vara, vēl vairāk naudas?" tā aktieris Kaspars Znotiņš.
Politiķu ego priekšā(1)
Ko jūs domājat par politiķiem? Kā jums šķiet – ko viņi par jums? Jā, jā, arī slepenas un noplūdušas sarunas šo un to atklāj. Taču patiesībā daudz vairāk parāda tas, ko paši varoņi ar lielu labpatiku mums stāsta un noliek priekšplānā, tas, ko izlasām starp rindām.
Dzerevņas spēks(8)
Vīģu koki un putras kalni, zelta paradīzes dārzi un labi ļaudis, kuri dara tikai sirdsšķīstus darbus, perfektas valsts iekārtas un ideāli tās pilsoņi. Utopijas var un tiek zīmētas dažādas – kas nu kuram šķiet tas svarīgākais un realitātē lielākais netaisnīgums, tas arī īpaši spilgti iezīmējas ideālajā pasaulē.
Politiķiem vairāk fizikas un dzejas
Kā būtu, ja politiķiem būtu jāiziet mācību kurss matemātikā, fizikā, ķīmijā, kultūrā, vēsturē un valodās? – vaicā komponists Kristaps Pētersons. Tīri tā – lai atsvaidzinātu zināšanu bāzi. Labs rosinājums, vai ne?
"Ka" un "kad" atšķirība(6)
Kā lai neuztver personīgi? Un kā lai kādam pierāda, ka ir lietas, kuras nemaz nedrīkst uztvert citādi kā personīgi?
Ozolu balsojums
Gribi negribi šajās nedēļās viss par un ap politiku vien griežas. Nesen ikvakara TV ziņās pieķēru, ka kolēģiem gan pirmais un otrais, gan trešais un vēl nākamais sižets – viss par un ap politiķu darbībām, izvēlēm, paustajiem lozungiem, Saeimas namu un/vai tā apkārtni.
Par visu labo, pret visu slikto
Bija kādreiz tāda fantastiska partija Brīvs no naida, bailēm un dusmām. Fantastiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās piedāvājums tik tiešām bija viena vienīga fantāzija, otrkārt – vai nav izcils nosaukums? Jo, nedaudz pārfrāzējot slaveno klasiķa teicienu, varēja vien jautāt – nu, kā var par tādu nebalsot?
Tūbiņa jāpaspiež(2)
Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metru platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šī "ziņa" nu jau tālajā 2009. gadā burtiski aplidoja ne tikai visu Latviju, bet aizskanēja arī krietni pāri robežām.
Lielāks grābiens, precīzāks rezultāts
Rekordi un reitingi – divas lietas, ko gribas piesaukt pēdējo nedēļu kontekstā. Citiem vārdiem runājot, pašam sevi un apkārtējos mierinot – mēdz teikt, ka pēc vasaras vienmēr nāks ziema un pret jebkuru indi pastāv arī pretinde, jebkurai slimībai agrāk vai vēlāk ir atrodamas zāles.
Parunāt par franču vistiņām
Ja piekrītam slavenajam teicienam, ka jebkurā valstī vai pilsētā apskates vērtas ir vismaz divas vietas – kapi un tirgus – un ka tieši tās vislabāk raksturo konkrēto vietu un tās cilvēkus, tad par Latviju varētu iezīmēties visai interesanta aina.
Daudzi krokodilzaķi uzreiz
No tiem laikiem, kad viltus ziņas vēl nebija izaugušas pašas līdz savam terminam un tika dēvētas vienkārši par jokiem, ko mēdza šad tad atļauties arī spalvas meistari, dzīvojot pārliecībā, ka ir lietas, kam neviens cilvēks ar veselo saprātu noticēt nespēs, klīst leģenda par ziņu, kas tika publicēta kādā pirmajā aprīlī, proti, ka Gaujā (vai varbūt citā upē, kas to vairs atceras!) pēkšņi iedzīvojušies krokodili.
Bez biļetēm(1)
Sapņi var būt ļoti dažādi. Vienam japānim, piemēram, pēkšņi var rasties sapnis par Latviju. Savukārt politiķim – par jaunu veco partiju. Kādam citam – par Austrumu un Rietumu sadarbību vai mākoņiem. Bet vēl kāds tūkstoš un vienā naktī tā arī nenosapņos pilnīgi neko. Kas labāk, droši vien pat vilki nezina, bet pilnīgi skaidrs, ka bez sapņiem un tālām idejām līdz augstiem mērķiem nenonākt.
Latvija. Ķeizarvalsts. Tuksnesis
Somu bērzu ziedputekšņi sasnieguši Latviju. Sahāras smiltis – Austriju. Arktika sāk kust, un to iekāro Ķīna. Kur nu vēl skaidrākas zīmes globalizācijai?! Bet vai tas nozīmē, ka pēc kāda laika Rīgas vietā varētu būt, piemēram, tuksnesis? Tās jau nu būtu pārspīlētas nākotnes vīzijas, varētu domāt. Bet varbūt vienkārši – līdz šim neaptverts scenārijs?
Šefa 20 pievilkšanās
"Nestāstīšu" un "neatklāšu" sarunā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Straumi nav reti sastopami vārdi. Vecais joks par Jānīti, kurš "neteiks, kā viņa mazo māsiņu Ilzīti sauc", viņa gadījumā nedarbojas – gluži tāpat kā daudz pieredzējis makšķernieks vai patiesi kaislīgs sēņotājs nekad tās savas labākās vietas neatklās, tā Straume mēģina izvairīties no konkrētības, tiklīdz jautājumi skar atsevišķas lietas vai kāda uzvārda pieminēšanu.