Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Mūsdienu pasaulē veikli radīts tēls bieži vien var nozīmēt uzvaru un arī otrādi

Balta lapa

Karogs augstā mastā plīvoja? Svētku sajūta bija? Ja ne uguņu palmas, tad vismaz kāda petarde vai kaislīga doma debesīs uzlidoja? Nezinu, kā jums, man tas viss apaļi lielajā Latvijas jubilejā tik tiešām bija. Bet ko tālāk?

"Radikālie punkti – dzīves sākums un beigas – man vienmēr saistījušies ar ziemu. Balta lapa," saka animācijas filmu režisors Vladimirs Ļeščovs, stāstot SestDienai par savu nākamo darbu. Jāatzīst, tāda sajūta par pēcsvētku balto lapu, jaunu gadsimtu, kas sācies un turpinā­sies ilgāk nekā mēs – tie, kuri piedzīvojām šo pāreju –, kaut kur gaisā virmo.

Gluži kā kādreiz, Latviju dibinot un pirmo posmu izdzīvojot. Izrādās, arī tolaik netrūka ne "neesošo lokomotīvju" lietas, ne krāpnieku, kas prata gana veikli runāt, lai valdību ap stūri apvestu, ne korupcijas skandālu. Sak, nevarot no vēstures mācīties? Tomēr tik daudz paskatīties, lai uz tiem pašiem grābekļiem nekāptu, varbūt tik tiešām būtu vērts.

Ko tad teikt par šā brīža politisko virtuvi? Jāat­zīst, tur baltas lapas nu jau tagad lidinās vairāk, nekā gribētos un varētu tikai vēlēties, lai tās vismaz reizēm būtu arī kaut nedaudz aprakstītas. Taču vienlaikus – ja var tā bez emocijām, savas personī­gās simpātijas noliekot malā, pavērtēt neseno priekšvēlēšanu posmu un tagadējo lēni mokošo sarunu procesu starp maziem napoleoniem katra politiķa sirdī, ir skaidrs – nekas jau nerodas no nekā. Ir likumi, kas gluži vienkārši darbojas. Un mūsdienu pasaulē veikli radīts tēls bieži vien var nozīmēt uzvaru un arī otrādi. Kā tas palīdz tālāk darbā un ikdienā, to jau mēs tagad varam redzēt. Bet baltu lapu, kurā ir gana daudz vietas un visas iespējas, tas dod. Būtu labi vismaz sākt to jēdzīgi pierakstīt.

Tādu baltu lapu, kas pamazām pierakstās ar daudziem un arvien skaistākiem faktiem, emoci­jām, cilvēku vārdiem un stāstiem, gribētos novēlēt arī visām tām vietām Latvijā, kurās klusuma un tukšuma šobrīd šķiet par daudz.

Un kādu jaunu un balti neskartu sākumu gribētos novēlēt arī ikvienam – vienkārši tāpēc, ka tāda svaiga galva, pilnīgi tīrs un līdz ar to mazliet citāds skatījums uz lietām un norisēm apkārt reizēm palīdz. Bet reizēm – pat ir akūti nepiecie­šams.

Žurnāla SestDienas 23.– 29. novembra numurā lasiet:

LAIKA MAŠĪNA. Pirmā mierlaika grāmata. Latvijas simtgadei veltītais sējums 1920.–1922. gads Latvijas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās rāda, kādu uzplaukumu īsā laikā var sasniegt, apzinoties valsti kā vērtību.

PASAULĒ. Eiropas armijas mirāža.  Francija un Vācija atbalsta vienotu Eiropas Savienības bruņoto spēku izveidi, lai Eiropa varētu pretoties Krievijas agresijai un spētu būt militāri patstāvīgāka laikā, kad ASV prezidents Tramps apšauba NATO nepieciešamību. Taču nekas neliecina par plašu valstu atbalstu šai idejai.

POLITIKA. Riskēt ar naudu vai solījumiem. Teju divi mēneši pēc vēlēšanām, bet valdība vēl ne tuvu nav tapusi un parlaments darbos joprojām tikai lēni iešūpojas. Kāpēc 13. Saeimā izveidojusies tik sarežģīta situācija, vai tajā vainīgas arī priekšvēlēšanu reklāmas, un kas uzskatāmi par īstajiem vēlēšanu uzvarētājiem un zaudētājiem? SestDiena pēta, kā un kādus padomus partijas uzklausījušas, cik naudas iztērējušas un vai izvēle sevi attaisnojusi.

BEZ SKOLAS. Uz atsevišķu republiku. Turpinot pētīt, kādas sekas radījusi skolu slēgšana Latvijā pirms gandrīz desmit gadiem, SestDiena devās uz diviem Zemgales ciemiem – Lesteni un Praviņām.

TUVPLĀNĀ. Animācija kā filozofija. Labi zināmi un atzīti pasaulē, latviešu animatori pašu mājās nereti jūtas līdz galam nenovērtēti. Bet kas īsti mūsdienās ir vērtība zīmētās filmas pasaulē un ko tā stāsta par Latvijas māksliniekiem? Uz to atbild trīs meistari – Roze Stiebra, Vladimirs Ļeščovs un Signe Baumane.

KO ĒDAM. Ēšanas ticību mode un patiesība. Tautas dziesmas mums uzskatāmi vēsta par stiprajiem latvju arājiem, kas ceļas līdz ar sauli un ar savu roku spēku un dabas labvēlību iegūst saimei nepieciešamo uzturu. Problēmas rodas, kad arī šodienas biroja latvietis turpina ēst kā XX gadsimta sākuma arājiņš. Turpinot rakstu sēriju par pārtiku, ko ikdienā lietojam, aicinām ielūkoties arī diētās un (ne-)ēšanas paradumos, kuru mode mainās, bet pamatpatiesības paliek.

CEĻOJUMS. Doties uz jūru, bet iemīlēties kalnos. Sniegoti baltas kalnu virsotnes un Melnās jūras siltie viļņi, melanholiskas krievu romances un temperamentīgas kaukāziešu melodijas, tirgošanās kā austrumos, autoceļi kā rietumos un palmu alejas kā dienvidos – tāds ir Soču reģions.

Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai Ziemassvētku dāvanas jau esi sagādājis?

Kopā nobalsojuši: 121

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Bez postmodernas mēdīšanās

Pianists Vestards Šimkus kinoteātra Splendid Palace 95 gadu jubilejā sacerējis mūziku 1928. gada mēmajai Čārlija Čaplina filmai Cirks, ko pirmatskaņos seansos 18. un 19. decembrī.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata