Šobrīd Rīgai trūkst aktīvas pozīcijas. Rīgai vajadzētu ne tikai kopēt Ministru kabineta lēmumus, bet arī pašai būt ļoti aktīvai – intervijā Romānam Meļņikam saka iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai).
Mēs neesam politikas veidotāji, mēs esam politikas īstenotāji – intervijā Romānam Meļņikam pauž Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
"Mēs strādājam pēc scenārija, ka šī krīze būs īslaicīga – divi trīs mēneši. Protams, skatīsimies arī uz iespēju samazināt izdevumus. Bet, ja ārkārtējā situācija būs ilgāka, tiks iedarbināti pavisam citi palīdzības līdzekļi, citas atbalsta programmas," intervijā saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Deputāts Artuss Kaimiņš ar savu uzvedību atkal spridzina. Tikai šoreiz tie vairs nav nekādi joki ar slēpto kameru. Viņš pirmais no Saeimas ticis pie kārtīgas devas jaunā koronavīrusa, saslimis, pats kļuvis par vīrusa izplatītāju, nu viņa dēļ parlamenta un valdības darbs ir paralizēts.
Uzņēmēji tuvu izmisumam, ka saistībā ar vīrusa izplatīšanos ieviestā ārkārtas stāvokļa dēļ apstājas vai pamatīgi nobremzējas bizness un tāpēc daudziem nu varētu draudēt bankrots. Līdzīgi satraukti ir mediji, kuriem ir reklāmas ieņēmumu kritums, lai gan darba apjoms audzis un ar pamatdarbību saistītās izmaksas nav mazinājušās.
Jau šodien jādomā, kā veicināt atkopšanos, valsts izaugsmi pēc ārkārtas stāvokļa, – intervijā Romānam Meļņikam pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.
Nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatību pēdējās dienās ieviesti tādi ierobežojumi kā, šķiet, vēl nekad agrāk (vismaz miera laikos). Ir limitēta pulcēšanās, atcelti pasākumi, slēgta ārvalstu satiksme, cilvēki tiek aicināti izmantot iespēju strādāt attālināti, ar iestādēm sazināties elektroniski, tāpat arī neapmeklēt aptiekas un veikalus noslogotākajā laikā. Visās tirdzniecības vietās pircējiem jāievēro divu metru distance, aizliegta pasažieru iekāpšana sabiedriskajā transportā pa priekšējām durvīm un biļešu iegāde pie vadītāja, lai to pasargātu no inficēšanās, utt.
Mēs esam priecīgi par katru, ko esam reemigrācijas programmas ietvaros atgriezuši atpakaļ Latvijā, bet tajā pašā laikā tiek teikts, ka 42 uz ārzemēm adoptēti bērni jau nemaz neesot tik daudz. Atļauja adoptēt uz ārzemēm ir vieglākais ceļš, lai nerisinātu tās problēmas, kas mums šajā jomā pastāv, – intervijā Romānam Meļņikam pauž juriste Karina Ploka.
Jaunā koronavīrusa straujā izplatība aktualizējusi jautājumu par efektīvu, visaptverošu sabiedrības informēšanas tīklu esamību valstī. Jā, amatpersonas ik dienas nāk klajā ar vēstījumiem par aktuālo situāciju, ieteikumiem rīcībai, taču vai šīs informācijas tālākās nodošanas kanāli ir tādi, lai tas, kas būtu jāzina ikvienam, būtu nogādāts ikvienam?
Tas nav tikai stāsts par latviešiem, kas neaizlido uz Itāliju, intervijā Romānam Meļņikam saka ekonomikas doktors, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.
Cilvēki kļūst mazkustīgāki, aktualizējas liekā svara problēma, un tam ir tieša ietekme arī uz psihisko veselību – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Nils Konstantinovs, Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs.
Diemžēl itin bieži nākas saskarties ar situācijām, kad kādu valstiski svarīgu, bet varbūt grūti izskaidrojamu, pamatojamu jautājumu risināšana tiek ļoti apzināti, mērķtiecīgi aizstāta ar sabiedrības domas fokusēšanu uz cīņu pret kādu bubuli – iedomās, iztēlē radītu biedēkli. Pēc principa "Ir problēmas? Lūk, vainīgais!".
Valstij vajadzēja nevis tikai pēdējā brīdī informēt, ka būs izmaiņas, bet arī pamatot, kāpēc atkal kaut ko maina, lai cilvēki to uztvertu ar izpratni, nevis kā kārtējo nenovēršamo sarežģījumu. Ja cilvēki nesaprot, kāpēc un kas mainās, viņus izmaiņas tikai sadusmo, jo rodas iespaids, ka visas izmaiņas ir viņiem par sliktu, – intervijā Romānam Meļņikam saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes locekle Iveta Neimane.
Kļuvis zināms, ka ar koronavīrusu Covid-19 inficēts cilvēks pabijis Latvijā. Nav ''izķerts'', jo tajā brīdī nejuties tik slikti, lai vērstos pie mediķiem, tāpat arī ieradies mūsu valstī no vietas, kas neskaitās īpašas uzmanības vērta šajā kontekstā. Taču saskarsme ar citiem cilvēkiem bijusi, iespējamība, ka starp mums nu ir vēl kādi inficētie, varētu būt ļoti liela.
Atkal tuvojas vēlēšanas, un atkal partijas sarosījušās vēlētāju balsu medībām. Kāda sākusi reklamēties jau pirms Saeimas lēmuma par Rīgas domes atlaišanu, vēl dažas – starplaikā starp šo lēmumu un dienu, kad Valsts prezidents attiecīgo likumu izsludina, izmantojot brīdi, kad vēl nav politiskās aģitācijas ierobežojumu un kad vēl vēlētāju prāti nav pārslogoti ar izvēlēm.
Par valdības sāktajām reformām ar Viļakas Valsts ģimnāzijas direktori, Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieci Sarmīti Šaicāni sarunājas Romāns Meļņiks.
Mulsina politiķu (līdz pat Valsts prezidenta līmenim) pēkšņā sarosīšanās, it kā aizstāvot Latvijas pilsoni pret "sliktajiem", kas viņu grasās izdot tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikā. Vispirms – kur viņi bija agrāk, kāpēc neizrādīja savas "rūpes" un "bažas" jau tad, kad vēl bija kas lietas labā darāms, proti, kad jautājums vēl nebija nonācis līdz pēdējai tiesas instancei un kad Latvijai vēl bija iespēja šo lietu pārņemt, bet to neizmantoja?!
Rīgas dome ir atlaista. Jā, var teikt, ka gandrīz atlaista, jo Saeimas ceturtdien par to pieņemtais likums vēl jāizsludina Valsts prezidentam, taču lietas būtību tas nemaina – izsludināšana šajā gadījumā ir vien tehniska procedūra, jo vairāk tāpēc, ka arī pati pašreizējā Rīgas dome ir pierādījusi savu lemtnespēju.
Partijas sarosījušās Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām. Lēmums par domes atlaišanu vēl nav pieņemts, taču daža jau reklamē savu pretendentu mēra amatam, citas vēl vērtē, ko likt saraksta priekšgalā, vēl kāda steidz apliecināt savu līderu varēšanu ar pēdējā brīdī paveicamajiem darbiem.
Politikas kvalitāti rāda tas, cik daudz un bieži nepieciešami likumu grozījumi, – šādu viedokli politikas un valsts pārvaldes eksperti izsaka ik pa laikam. Un to papildināt varētu ar tēzi, ka politikas kvalitāti (vai ne-kvalitāti) apliecina arī tiesā apstrīdēto politisko lēmumu skaits. Ja iepriekš bija jau ierasts, ka laiku pa laikam kāds likums tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, tāpat gadījās, ka valsts tika atzīta par zaudētāju starptautiskas tiesās un bija spiesta maksāt kompensācijas par cietušajiem atzītajiem, tad nu šim "komplektam" pievienojas arī seriāls ap LU rektora neapstiprināšanu un tam sekojošo tiesāšanos, rektora vietas izpildītāja iecelšanu, atcelšanu, iecelšanu...
Arī augstskolas saprot, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, taču mēs esam norūpējušies, ka reforma ir sākta sasteigti, nekvalitatīvi un neapspriežoties ar pašām augstskolām, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Dr. habil. med. Aigars Pētersons.
Trīs sēdes pēc kārtas Rīgas domē nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, tas ir nosacījums ārkārtas vēlēšanu rīkošanai pašvaldībā. Tiesa, vēlēšanas tāpat bija neizbēgamas, ņemot vērā valdību veidojošo partiju teju vai vienprātīgo viedokli par to. Tomēr tas, kas notika pēdējās dienās, kad galvaspilsētā valdošā partija Gods kalpot Rīgai (GKR) sabloķējās ar opozīciju pret līdz šim arī valdošo Saskaņu, kura vēlējās Rīgas mēra Burova atlaišanu no amata, ir ne tikai skaists manevrs, bet arī uzskatāms turpinājums GKR attālināšanās procesam no Saskaņas. Gan Saskaņa ar savu agresivitāti, gan opozīcijas partijas ar atbalstu Burova darbībām faktiski pārpozicionēja GKR par drīzāk latviskām, nevis krieviskām partijām tuvu, par ko ļoti trāpīgi jau pirms kāda laika rakstīja mana kolēģe Agnese Margēviča.
Savdabīgs sabiedrībā valdošas neuzticēšanās, aizdomīguma, skepses piemērs šajās dienās bija vērojams saistībā ar ziņu, ka Rīgas parkos sāk izvietot tā dēvētos suņu pasta stabiņus – speciālus objektus, ko šie dzīvnieki varētu "apšpricēt", tādējādi savus vēstījumus sugas brāļiem un māsām mazāk atstājot uz kokiem, kam tas traucē augt. Labi domāts neliels infrastruktūras uzlabojums, taču publikas reakcija, kas sekoja, bija tāda, it kā tas būtu sazin kāds miljonu projekts.
Es domāju, ka visu interesēs ir tikt galā ar visām pārbaudēm, lai tiešām nonāktu līdz patiesībai par to, kas ir noticis un kas nav noticis, lai liktu arī beidzot punktu visām spekulācijām, – intervijā Romānam Meļņikam apliecina likvidējamās AS ABLV Bank likvidators, likvidācijas komitejas loceklis Andris Kovaļčuks
Par pārmaiņām skolās līdz ar pilnveidoto mācību saturu un jauno pieeju izglītošanā ar Ogres 1. vidusskolas direktoru Igoru Grigorjevu sarunājas Romāns Meļņiks.
Domājams, ka teju vai visus pārņēmis pamatīgs satraukums par jaunā koronavīrusa izplatīšanos, – Pasaules Veselības organizācijas dati par 27. janvāri liecina, ka koronavīruss reģistrēts 2798 personām, pārsvarā Ķīnā, taču 37 gadījumos arī ārpus Ķīnas – 11 valstīs, tostarp Vācijā. Turklāt kopumā konstatēti vismaz 80 nāves gadījumi.
Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.
