Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Informatīvās telpas apdraudējumi = demokrātijas apdraudējumi

Karš Ukrainā jo spilgti atklāj mūsu laika tendences informatīvajā telpā. Ja tā var teikt, fiziski karš notiek konkrētā teritorijā, taču informatīvajā telpā – visā pasaulē. Un, ņemot vērā, ka par vienu no būtiskākajiem informācijas avotiem (un dominējošo jaunākajai paaudzei) ir kļuvuši interneta brīvās saziņas rīki, par kuru satura patiesumu neviens neatbild, tie šajā situācijā plaši tiek izmantoti arī viltus ziņu izplatīšanai un propagandai, kā varam pārliecināties katru dienu. Sekas – cilvēku viedokļi par norisēm, to cēloņiem lielā mērā ir balstīti uz nepatiesu informāciju. Visspilgtāk to redzam tā dēvēto krievvalodīgo attieksmē pret notikumiem Ukrainā. Un tā ir problēma, kurai ļoti liela uzmanība būtu pievēršama gan no demokrātijas apdraudējumu, gan ētikas un mediju darbības kapacitātes viedokļa.

Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, atšķirībā no klasiskajiem medijiem, kur par satura patiesumu atbild redakcijas, interneta brīvās saziņas vidē par satura patiesumu neviens neatbild. Satura kontroles algoritmi, ko pielieto lielākās šādas saziņas platformas, pagaidām vēl darbojas nepilnīgi, kam spilgts, arī kuriozs piemērs ir dzejnieces Māras Zālītes savulaik paustais atbalsts premjeram Kariņam, ko Facebook, tulkojot uzvārdu, noturēja par aicinājumu uz karadarbību un tāpēc dzēsa. Bet ir arī nopietnāki riski – kā šajās dienās paudis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, šobrīd ļoti strauji attīstās virtuālās realitātes tehnoloģijas un tas nozīmē, ka arī interneta saziņā cilvēku vietā aizvien vairāk darbosies mākslīgā intelekta rīki. Un, protams, tādi var būt gan godīgu, gan ļaunprātīgu cilvēku rokās.

Otrkārt, arī tā dēvētā medijpratība vairumam sabiedrības ir zemā līmenī – ārkārtīgi daudz piemēru ir tam, ka cilvēki pārpublicē vēstījumus, pat nevērtējot informācijas avotu, nepārbaudot patiesumu.

Treškārt, liela daļa tradicionālo jeb par saturu atbildīgo mediju, lai arī kādās platformās darbotos, ir finansiāli novājināti, tiem ir rūkoša auditorija un pārbaudītas informācijas sagatavošanai pieejami daudz mazāki resursi nekā iepriekš.

Ko darīt šādā situācijā? Cīnīties pret jaunajām saziņas iespējām interneta vidē, protams, ir bezjēdzīgi. Un tas arī nebūtu vajadzīgs, jo prasmīgi lietota šī saziņa varbūt ļoti noderīga, jo atvieglo arī kvalitatīvas informācijas avotu popularizēšanu. Savukārt tas, kas ir iespējams un būtu darāms – stiprināt to mediju darbību, kuri uzņemas atbildību par satura patiesumu un kvalitāti.

Patīkami, ka zināmas iestrādes šajā ziņā jau ir. Plašsaziņas līdzekļu atbalstam izveidots Mediju atbalsta fonds, tam pieejamo finansējumu konkursa kārtībā medijiem piešķir Sabiedrības integrācijas fonds. Tiesa, te ir viena vājā vieta - šīs atbalsts tiek dots nevis kvalitatīvu mediju pastāvēšanai kā tādai līdzīgi politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta, bet gan maksāts par satura gatavošanu saskaņā ar konkursā definēto tēmu loku. Taču tas jau ir citā kontekstā diskutējams temats un labāk, ka ir tā, kā ir, nekā, ja nebūtu nekā.

Jauns pavērsiens saistībā ar iepriekš minēto ir Eiropas Komisijas iniciatīva - Eiropas Mediju brīvības akts. Tur ir zināmas iestrādes, kas skar mediju ētiku, taču šo dokumentu noteikti vajadzētu plašāk izvērtēt, jo, šķiet, mehānismi, kas domāti lielajām starptautiskajām mediju kompānijām, varētu būt grūti vai pat neiespējami ieviešami vairumā Latvijā esošo mazbudžeta mediju.

Un vēl prieks, ka tieši šis jautājumu loks būs centrālais Latvijas Mediju ētikas padomes Mediju ētikas mēneša pasākumos – 19. oktobrī par tēmu “Latvijas informatīvā telpa – jauni izaicinājumi” un 26. oktobrī par tēmu “Redakciju nozīme informācijas nodrošināšanā. Vērtībās balstīta mediju politika demokrātijā”, pulcējot gan ekspertus, kuru darbs saistīts ar informācijas patiesumu, gan arī mediju galvenos redaktorus. Kolēģus žurnālistus noteikti mudinu sekot līdzi šajos pasākumos runātajam. Dalībnieku reģistrēšanās jau notiek. Detalizēta informācija par šiem pasākumiem atrodama ŠEIT!

Tātad problemātika ir apzināta un novērtēta. Nav gluži vairs tā, kā tika pareģots vēl pirms gadiem desmit, ka interneta brīvās saziņas rīki izkonkurēs medijus. Informācijas kvalitāte un satura drošticamība ir  tie faktori, kas kopā ar valsts atbalstu nodrošinās (cerams) redakcionālo mediju konkurētspēju ar interneta brīvās saziņas rīkiem arī nākotnē.

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Katrs salmiņš noderēs

Vakar e-pastā ienāca sūtījums no Rail Baltica projekta īstenošanas uzņēmuma RB Rail ar pirmšķietami mārketinga nolūkos darinātu preses relīzi, kuras nosaukums – Greenpeace aicina palielināt iegul...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē