Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Klimata pārmaiņas ietekmē ziemas. Saruna ar klimatologu Edgaru Maļinovski

Tie dabiskie procesi, kas agrāk ietekmēja klimata pārmaiņas, šobrīd ir otrajā plānā, galvenā ietekme ir cilvēka darbībai – Romānam Meļņikam pauž LVĢMC klimatologs Edgars Maļinovskis.

Kā ik gadu, arī šoreiz paralēli citām aktualitātēm cilvēkus interesē jautājums par to, kāda būs ziema – auksta vai ne tik auksta, sniegota vai ne visai. Stāsta, ka mēneša otrā puse būs aukstāka, bet vai jau zināt, kas sagaidāms tālāk?

Tuvākajās dienās ir gaidāmi ziemīgāki laika apstākļi, kā arī mēneša sākumā ilgāka perioda prognozes liecināja, ka mēneša otrajā pusē gaidāms stiprāks sals un sniegs. Tomēr ilgtermiņā prognozes biežāk var nepiepildīties nekā īstermiņā prognozes tuvākajām dienām, tādēļ šobrīd vēl nevar ļoti precīzi prognozēt, kāda būs šī ziema.

Dažkārt vecāki cilvēki saka: kas nu vairs par ziemām, kad mēs augām, tad gan bija ziemas – gan ļoti sniegotas, gan ļoti aukstas. Daba tiešām tik ļoti mainījusies? Globālā sasilšana tik ļoti ietekmējusi?

Klimata pārmaiņu ietekmē ir mainījušās ziemas. Arī mūsu pašu pētījumos redzams, ka vismaz pēdējos 50–60 gados ziemas ir kļuvušas īsākas, siltākas, ar mazāk sniega. Arī par nākotni tiek prognozēts, ka ziemas kļūs vēl siltākas, ar vēl mazāk sniega, bet ir gan bijušas, gan, iespējams, būs arī nākotnē atsevišķas ziemas, kas var būt ar pietiekami lielu daudzumu sniega un stipru salu.

Par cik ilgu periodu jūs skatāties vēsturiskos datus?

Mūsu pēdējie klimata pētījumi, kas bijuši, aptver periodu kopš 1961. gada. To rezultāti kartēs un grafikos ir atrodami mūsu mājaslapā Klimata pārmaiņu analīzes rīkā. Šo pētījumu rezultātos redzams, ka vidēji dienu skaits ar sniega segu samazinās, bet maksimālais ikgada sniega biezums nav ar tik izteiktu samazināšanās tendenci. Tas liecina, ka, kaut gan vidēji sniega ir mazāk, tāpat atsevišķos gados var būt diezgan stipras snigšanas periodi.

Saistībā ar globālo sasilšanu ļoti daudz runā par to, ka nākotnē laika apstākļu svārstības būs ekstrēmākas, tostarp biežākas vētras. Vai to novērojat jau arī Latvijā?

Ir vērojamas tendences arī saistībā ar ekstremāliem rādītājiem. Piemēram, līdz gadsimta beigām prognozēts, ka vasaras sezonā vidēji nokrišņu daudzums nedaudz pieaugs, bet ir iespējamas lielas atšķirības starp sekojošajiem gadiem – viena vasara var būt ļoti sausa, bet nākamā var būt ekstremāli mitra.

Vētras arī vērtējat?

Pēdējās desmitgadēs Latvijā un caurmērā pasaulē tika novērota neliela vēja ātruma samazināšanās, tomēr, pēc atsevišķu jaunāko pētījumu rezultātiem, pēdējos gados vēja ātrums atkal ir palielinājies. Savukārt klimata modeļu nākotnes prognozēs, kaut novērojama neliela vēja ātruma samazināšanās tendence, tomēr ir vērojama arī lielāka nenoteiktība, atsevišķu modeļu prognozēs vēja ātrumam nemainoties vai pat nedaudz pieaugot.

Mums it kā maza valsts, bet, klausoties laika prognozes, brīžiem šķiet, ka milzīga. Nupat pagājušajā nedēļā piedzīvojām, ka austrumu pierobežā uzsniga sniegs biezā kārtā, kamēr centrālajos un rietumu reģionos no tā nebija ne miņas.

Viskrasākās atšķirības Latvijā lielākoties ir vērojamas starp piejūras reģioniem un teritorijām tālāk no Baltijas jūras un Rīgas līča. Un bieži valsts austrumos sniega sega ir biezāka nekā Kurzemē, jo šajos reģionos ierasti ir vēsāks. Tomēr pagājušās nedēļas krasās atšķirības starp valsts reģioniem nav tikai gaisa temperatūru atšķirību dēļ, jo gaisa temperatūras bija līdzīgas visā valstī. Latgalē un Vidzemes ziemeļaustrumos bija arī vairāk nokrišņu nekā pārējā valstī.

Tātad jūras, jūras līča ietekme ļoti izteikta.

Gan jūras ietekme mēdz būt izteikta, gan tas, kādas ir valdošās gaisa masas un lokālie laika apstākļi.

Cik saprotu, jūra, jūras līcis ir kā liels akumulators – ja ūdens tajā "lielajā traukā" sasilis, tad tas atdod siltumu arī piekrastes teritorijām un ziema iestājas lēnāk, bet, ja jūra aizsalusi, pavasarī vismaz piekrastes teritorijās tik ātri nekļūst siltāks?

Jā. Piekrastē jūras un jūras līča ietekme ir izteiktāk jūtama atšķirībā no iekšzemes reģioniem, bet laika apstākļus Baltijas jūra un Rīgas līcis var noteikt arī attālākos reģionos.

Vēl gribēju parunāt par klimata pārmaiņām. Vieni saka, ka tas ir vitāli svarīgs mūsu zemes izdzīvošanas jautājums, otri – ka tas ir izdomājums, jo arī pirms tūkstošiem gadu ir bijuši gan siltāka, gan aukstāka laika periodi, to pašu visiem zināmo ledus laikmetu ieskaitot. Kam ir taisnība?

Skatoties gan mūsu, gan arī starptautiskos novērojumus, redzams, ka tās klimata pārmaiņas, kas šobrīd norisinās, ir straujākas nekā tās, kas bijušas agrāk. Tie dabiskie procesi, kas agrāk ietekmēja klimata pārmaiņas, šobrīd ir mazliet otrajā plānā, un galvenais, kas ietekmē pēdējās desmitgadēs, ir cilvēka darbība – gan siltumnīcu gāzu emisiju veidā, gan citos antropogēnajos faktoros, piemēram, zemes izmantošanas veidā.

Par cik procentiem vai kādu daļu mēs varam kaitējumu kaut kādā veidā mazināt, un ko tas dotu?

Ja varētu jau ar rītdienu pasaulē pārtraukt visu siltumnīcu efekta gāzu emisiju, tik un tā būtu nepieciešami kādi pāris desmiti gadu, lai klimata sistēmas spētu stabilizēties. Tāpat jāņem vērā, ka atmosfērā jau izdalītās CO2 gāzes tik un tā turpinās ietekmēt klimatu.

Ir tātad milzīga ietekmes inerce, pat ja radikāli mēs spētu apturēt kaitējuma dabai nodarīšanu. Bet skaidrs, ka momentā kaut ko mainīt nespējam...

Protams, tā momentā nevar līdz nullei samazināt cilvēku ietekmi, tomēr var nelabvēlīgo ietekmi mazināt pakāpeniski un arī sagatavoties izmaiņām. Un tas ir pamatā starptautiskajiem plāniem, kaut vai, piemēram, Parīzes nolīgumā.

Esat vērtējuši klimata pārmaiņas Latvijā un prognozes līdz gadsimta beigām. Ko tāds pētījums aptver, un kāda kopējā bilde rādās?

Mēs pētījumos esam analizējuši un aprakstījuši līdzšinējās un prognozētās izmaiņas klimatiskajiem parametriem – gaisa temperatūrai, nokrišņiem, vējam utt. Kā arī esam apskatījuši ekstremālākus laika apstākļus raksturojošos indeksus.

Kā to izmanto? Kāda ir praktiskā nozīme? Kādām vajadzībām šādi pētījumi tiek veikti?

Sākotnējais, pirmais pētījums bija veikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekta ietvaros, kur tika pētīts, kādas ir klimata pārmaiņu ietekmes uz atsevišķām tautsaimniecības jomām, lai būtu iespējams uz tā pamata plānot nākotnes politiku.

Uz kādiem datiem varat balstīties? Mērījumiem, kas iegūti pirms 60 gadiem, jābūt samērojamiem ar mūsdienās iegūtiem.

Mēs salīdzinām datus no tām stacijām, kas praktiski strādājušas visu šo periodu kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Tādas ir 22 tieši gaisa temperatūras un vēja mērīšanai un 48 stacijas nokrišņiem.

Cik tagad jūsu iestādes rīcībā ir meteostaciju?

Šobrīd mēs novērojumus veicam kopumā no 31 automātiskās novērojumu stacijas.

Vai ar to pietiek?

Tas atkarīgs no tā, cik lokalizēti dati nepieciešami. Piemēram, nokrišņi mēdz būt diezgan lokāli, pastāv iespēja, ka atsevišķas laika parādības novērojumu stacijās var arī nenovērot.

Gan jau tiek vērtēts, vai šādus datus iegūt ir tik nozīmīgi – tas arī taču saistīts ar izmaksām?

Latvijā meteoroloģisko staciju tīkls ir veidots saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas prasībām un ļauj raksturot laika apstākļus visā Latvijas teritorijā.

Redzēts, ka meteoroloģiskās stacijas ir arī autoceļu uzturētājiem, gan jau arī vēl kādam citam. To datus arī izmantojat?

Mēs izmantojam to meteostaciju datus, kas mūsu pašu tīklā.

Meteostacijām jābūt noteiktā kārtībā sertificētām, kalibrētām utt?

Jā. Visiem mēraparātiem jābūt sertificētiem, kalibrētiem. Arī apkārtnei jābūt raksturīgai un lai nebūtu nekādu šķēršļu, kas traucētu novērojumu veikšanu.

Kādreiz saka, ka par vēsturi nevar lielus secinājumus izdarīt, kamēr nav zināma laika distance izveidojusies. Jūsu gadījumā laikam tā nav – varat tendenču noteikšanai izmantot arī pavisam svaigus datus?

Mēs pētām arī jaunākus laikus, arī pagājušā gada datus. Mēs vēl neesam pabeiguši apskatu par pagājušo gadu, bet jau ir skaidrs, ka tas būs bijis vissiltākais novērojumu vēsturē. Turklāt šis sanāks jau otrais gads pēc kārtas, kas konstatēts kā siltākais novērojumu vēsturē – iepriekšējais rekordists bija 2019. gads.

Vai dabā vērojams kāds siltuma un aukstuma cikliskums? Vai no tā, ka bija divi silti gadi, kaut ko varam secināt par nākamajiem gadiem? Kādreiz dabas vērotāji runāja septiņu vai 12 gadu cikliem.

Datos īsti nerādās tādas tendences ar kādiem cikliskumiem. Pēdējie divi gadi ir bijuši siltākie novērojumu vēsturē, bet pavisam nesen bijuši arī tādi, kas nedaudz vēsāki par šiem gadiem, taču tik un tā ir starp siltākajiem. 2015. gads bija pirms tam iepriekšējais rekordists, bet vēl iepriekš siltākais bija 1989. gads.

Dabas norišu vērotāji, dabas zīmju tulkotāji kādreiz arī meklējuši saistību starp siltu un aukstu ziemu, lietainu un sniegotu. Tostarp laika apstākļi augustā attiecināti pret, šķiet, februārī gaidāmiem. Vai precīzie meteoroloģisko novērojumu dati arī tādu saikni neuzrāda? Un vai tautas ticējumus par laika apstākļiem esat kādreiz pārbaudījuši?

Nupat uz Ziemassvētkiem mums bija sagatavota neliela infografika – mēs pārbaudījām trīs Ziemassvētku ticējumus, no kuriem viens daudzmaz izpildījās, bet divi sanāca, ka ir aplami. Bet tur arī jāņem vērā, cik bieži ir vispār bijuši apskatāmajā periodā tādi laika apstākļi, kādi ir minēti ticējumos, piemēram, no diviem gadījumiem, kad vispār tā ir bijis, īsti nevar secināt, cik ticams ir tāds ticējums.

Kas tie bija par ticējumiem?

Viens – "ja Ziemassvētkos daudz sniega, tad Jāņos būs daudz lietus". Šis ticējums visvairāk gadījumos – 62% – piepildījās.

Vairumā gadījumu, bet tas tātad tā nav viennozīmīgi.

Jā, tāpēc par aplamiem vērtējam pārējos divus ticējumus – "ja Ziemassvētkos snieg, būs auksts pavasaris" un "ja ir zaļi Ziemassvētki, gaidāmas baltas Lieldienas".

Top komentāri

kollega Arnolds Buksbaums
k
Mācījās par ģeologu, bet kļuva par klimatologu.
jautājums
j
Vai klimatologi pēta tikai cilvēku izraisītas dabas klimakses?
Žaks Paganels
Ž
Domas gigantiem viss ir skaidrs. Ja par kaut ko viņi spriež ko redzējuši sava mūža garumā, tas ir vērts, lai izteiktu pieņēmumus visas Zemes ģeoloģiskās vēstures garumā. Jo tirgū tādas idejas ir dzirdējuši...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Grūst bezsaimnieka Pēterbaznīca(21)

Svētā Pētera baznīcas stāvoklis ir kritisks. Rekonstrukcija vairs nav atliekama, taču projekta virzību kavē tas, ka līdz šim tā arī nav atrisināts jautājums par dievnama īpašuma tiesībām. Uz tām...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas