Mērķētāk, bet skopāk nekā Vācijā
Nosacījumi, lai uzņēmumi varētu pretendēt atbalsta instrumentam – subsīdijām apgrozāmajiem līdzekļiem –, ir kļuvuši stingrāki un nedraudzīgāki, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Rūta Kesnere
Jauns spriedums, kas jau ir izpildīts
Satversmes tiesas (ST) spriedums, ar kuru par Satversmei neatbilstošām ir atzītas normas, kas nosaka minimālo vecuma pensijas apmēru, ir viens no retajiem, kurš jau proaktīvi ir izpildīts. Proti, Labklājības ministrija jau ir veikusi grozījumus normatīvos, kas regulē minimālās vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību.
Ceļa karte, lai nenomaldītos
Valdība ir apstiprinājusi Valsts kancelejas sagatavoto stratēģiju par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2020.–2021. gadam. Tās mērķis ir Covid-19 saslimstības strauja samazināšana un izplatības novēršana Latvijā, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju veselību un attīstot drošību, labklājību, un saglabājot ekonomiku un tās izaugsmi ilgtermiņā.
Covid-19 pašizolācija viesnīcās
No valsts budžeta varētu novirzīt 742 000 eiro Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanai viesnīcās – ar šādu pieteikumu klajā nācis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), un šo priekšlikumu ir atbalstījusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa, kas lemj par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem.
No 1. janvāra sarežģītāk un dārgāk
No nākamā gada 1. janvāra vairs nebūs brīvas cilvēku, preču un pakalpojumu kustības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību, tostarp Latviju. Šā gada 31. decembrī beidzas Brexit pārejas posms, kas nozīmē, ka Lielbritānija tiek pielīdzināta trešajām valstīm un vairs nedarbojas kopējais Eiropas Savienības regulējums.
2021. gada budžeta pretrunas
Saeimas vairākumam – 63 deputātiem – balsojot par, bet 32 – pret, ir apstiprināts nākamā gada budžets, kura izskatīšana parlamentam prasījusi vēsturiski ilgāko laiku – 78 stundas.
Bez nozaru ierobežojumiem
Valdība ir izdarījusi vairākus grozījumos atbalsta instrumentos Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmējiem. Būtiskākais: atbalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumi, kuriem salīdzinājumā ar augustu, septembri un oktobri ir vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20% (sākotnēji bija paredzēts kritums 50%).
Kredītportfeļa kvalitāte nav pasliktinājusies
PrivatBank valdes loceklis Matīss Krištobans intervijā Rūtai Kesnerei par attālināto apkalpošanu kā banku nākotni.
Maina pārvaldības stratēģiju
Covid-19 izplatības dēļ 9. novembrī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11. janvārim un 1.–4. klases skolēniem varētu piešķirt garākas ziemas brīvdienas, attiecīgi vēlāk nedaudz pagarinot mācību gadu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijā ūdelēm nav konstatēts Covid-19
Pašreizējos Covid-19 izplatības apstākļos par inficēšanās perēkļiem ir kļuvušas ūdeļu fermas. Līdz šim par inficētiem kažokzvēriem to audzēšanas fermās ir paziņojušas Dānija, Spānija, Nīderlande, ASV, Itālija, Zviedrija un Lietuva.
Vai maksāt mazāk Latgalē?
No nākamā gada 1. janvāra Latvijā pieaugs minimālā alga – no pašreizējiem 430 eiro bruto līdz 500 eiro bruto. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šogad minimālo algu saņem nedaudz vairāk par 2% vispārējā nodokļu režīmā nodarbināto. Uz to, ka minimālās algas paaugstināšana, īpaši ņemot vērā Latvijas ļoti augsto darbaspēka nodokļu slogu zemu apmaksātiem strādājošajiem, būs liels izaicinājums, norādījuši vairāki uzņēmēji reģionos, īpaši Latgalē. Tas skaidrojams ar to, ka ir liela plaisa starp Rīgas un reģionu ekonomiskajiem rādītājiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā vidējā alga, piemēram, Rīgā bija 1266 eiro, bet Latgalē – 807 eiro.
Ienākumu zīlēšana politiķu gaumē
Valsts pārvaldes neizpratne par to, kas ir bizness un kā rodas ienākumi, palielināts administratīvais slogs un šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem – tā Dienas aptaujātie eksperti komentē likumprojekta grozījumus, kas paredz, ka 2021. gadā pašnodarbinātajiem būs jāprognozē, vai to ienākumi ceturksnī sasniedz minimālo sociālo iemaksu objektu (trīs minimālās mēnešalgas).
Ministrs kā privāts politiķis
Ārkārtas situācijas laikā valdība ir noteikusi darbības ierobežojumus vairākām nozarēm, tostarp ēdinātāji vairs nevar apkalpot klientus uz vietas, ēdienu drīkst piedāvāt tikai līdzņemšanai vai piegādāt. Tāpat strādāt nedrīkst skaistumkopšanas nozare, izņemot frizierus. Savus pakalpojumus vairs nevar sniegt arī tūrisma un izklaides industrija. Lai arī tas ir valdības lēmums, kurš balstīts epidemiologu un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumos, tomēr viens no tās locekļiem, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), ir sācis rosīgas aktivitātes, lai lobētu ierobežojumu skartās nozares un panāktu, ka tās var atsākt strādāt.
Alkoholam jā, mēbelēm – nē
Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu šā gada 9. novembrī valstī ir ieviesti vairāki epidemioloģiskie ierobežojumi. Tajā skaitā ir noteikts ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, tāpat ir noteikts, ka strādāt nedrīkst veikali, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 10 000 kvadrātmetru.
Ienākumu pārbaudi uztic VID
Pēc ļoti aktīviem sociālo darbinieku protestiem, kuros ieklausījās arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) un Valsts prezidents Egils Levits, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paziņoja par lēmumu maiņu.
Droši, sertificēti, bet aizliegti
Par ierobežojumiem skaistumkopšanai vēlreiz būs jālemj parlamentam.
Krīzes atbalsts 116 miljonu vērtībā
Līdz ar ārkārtas situācijas pasludināšanu šā gada 9. novembrī valdība ir apstiprinājusi vairākus atbalsta mehānismus uzņēmumiem un darbiniekiem, kas darbosies līdz šā gada 31. decembrim.
Vai izdzīvos tikai stiprākais?
Līdz ar ārkārtas situācijas noteikto ierobežojumu spēkā stāšanos Dienas aptaujāto ēdināšanas uzņēmumu un spa viesnīcu tālākās darbības stratēģijas ir gana dažādas. Tiesa, visi aptaujāti arī ļoti gaida šodienas valdības lēmumu par konkrētiem atbalsta mehānismiem un kritērijiem.
Uzņēmumu un darbinieku atbalstam novembrī paredzēti 49 miljoni eiro
Ārkārtējā situācija, kas ilgs līdz 6. decembrim, nozīmē, ka daudziem uzņēmumiem, piemēram, viesmīlības un pasākumu rīkošanas jomā, sava darbība būs jāaptur vai vismaz ievērojami jāierobežo. Uzņēmumu darbības ierobežojumi varētu skart aptuveni 50 000 strādājošo, lēš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Valdība opozīcijas priekšlikumus noraida
Izskatot Saeimas deputātu, ministriju un citu institūciju priekšlikumus valsts budžeta projekta 2. lasījumam (kopā 170 priekšlikumu), valdība atbalstīja tikai tos priekšlikumus, kurus iesniegušas koalīcijas partijas un valsts institūcijas.
Investīcijas ekonomikā nedrīkst būt politiskas
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone intervijā Rūtai Kesnerei.
Minimālā alga bez politiskā tirgus
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest direktīvu, kurā būtu noteikti vienoti kritēriji minimālās algas noteikšanai dalībvalstīs. Runa gan nav par to, ka tiktu noteikta absolūtos skaitļos vienāda minimālā alga visās Eiropas Savienības valstīs, netiek definēti arī kādi noteikti procenti no vidējās algas, kuriem būtu jāatbilst minimālajai algai. Runa ir tikai par to, ka dalībvalstīm ir jābūt skaidriem caurspīdīgiem un pamatotiem kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikta minimālā alga. EK norāda, ka tas nevar būt voluntārs lēmums.
Nozare kritizē atbalsta plānu
Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta instrumenti tūrisma un viesmīlības nozarei ir pavirši un nepietiekami, tā nav reāla palīdzība. Tik skarbs ir pašas nozares viedoklis, kuru Dienai pauž Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
Arhitektu iebildumus vērā neņems
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) atklātā vēstulē Satiksmes ministrijai (SM), Rīgas domei (RD) un uzņēmumam RB Rail norāda, ka iecerētā dzelzceļa infrastruktūra Pārdaugavā nebūs iedzīvotājiem draudzīga, vairos sastrēgumus un apgrūtinās cilvēku pārvietošanos. Visu triju atbildīgo institūciju Dienai sniegtās atbildes gan skaidri iezīmē, ka projektā nekas mainīts netiks.
Nodokļu reforma kā ar buldozeru brauc pa vājākajiem
Sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere intervijā Rūtai Kesnerei stāsta, kādēļ minimālo sociālo iemaksu koncepts ir principiāli nepareizs, un skaidro, kādēļ iemaksas nevar veikt no tukša gaisa.
Ātrāk un mazāk vai ilgāk un vairāk?
Idejai par daudzbērnu ģimeņu vecāku priekšlaicīgu pensionēšanos negatīvas blaknes.
Aicina novērst dezinformāciju
''Covid-19 ir izraisījušas vai vismaz vairo 5G (piektās paaudzes) tehnoloģijas''; ''tās grauj cilvēku imunitāti un novājina organismu'' – šādi un līdzīgi apgalvojumi klejo Eiropas Savienības (ES) informatīvajā telpā, īpaši sociālajos tīklos.
Par minimālajām sociālajām iemaksām deputātus nepārliecina
Valdības pieņemtais likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz ieviest minimālās sociālās iemaksas, Saeimā uz otro lasījumu varētu piedzīvot būtiskais izmaiņas, prognozē Dienas aptaujātie Saeimas deputāti no koalīcijas partijām.
Mums jābūt tehnoloģiju radītājiem, ne tikai lietotājiem
Va/s Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš intervijā žurnālistei Rūtai Kesnerei par 5G ekosistēmu.
Pareizs lēmums neīstā laikā
Lēmums konceptuāli ir pareizs, taču izvēlētais laiks tā īstenošanai gan ir nepiemērots. Tāda ir Dienas aptaujāto ekonomistu nostāja pret grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas nodoti izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Grozījumu mērķis – MUN režīma ierobežošana.