Bezkontakta karšu norēķini Latvijā aizvien izplatītāki(2)
Pašlaik Latvijā vairāk nekā 6000 tirdzniecības vietās pircējiem ir iespēja norēķināties ar bezkontakta norēķinu kartēm, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati.
Rūta Kesnere
Krievu salas projekts ietekmēs satiksmi(2)
2019. gada 1. janvārī piesārņojošo kravu – pārsvarā ogļu kravu – pārkraušana notiks tikai Krievu salā Pārdaugavā, tādējādi no šīm darbībām atbrīvojot Rīgas vēsturisko centru, Dienai apliecina Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR), uzsverot, ka nekādus būtiskus aizkavēšanās riskus projekta īstenošanā nesaskata. Jāuzsver gan, ka sākotnēji bija plānots, ka projekts tiks pabeigts jau 2015. gadā.
Pirmie soļi atbalsta režīmā(3)
Reģionālo biznesa inkubatoru galvenais uzdevums ir sniegt uzņēmējdarbības uzsācējiem atbalstu, un svarīgākais ir nevis nauda, bet tieši intelektuālie pakalpojumi – apmācības, konsultācijas, semināri, palīdzība biznesa plāna izstrādē, Dienai teic aptaujātie eksperti.
Rail Baltica gaidās: Transporta joma – nogaidoša(10)
Jaunā projekta – dzelzceļa Rail Baltica – ietekme uz tranzīta un loģistikas nozari, kā arī uz starptautisko pasažieru pārvadājumu nozari pagaidām vēl ir neskaidra, Dienai norāda aptaujātie uzņēmēji un eksperti.
Rēķins par gāzi vēl neskaidrs
Dabasgāzes tirgus atvēršana šā gada 3. aprīlī dabasgāzes cenas mājsaimniecībām tuvākajos gados neietekmēs, uzsver Dienas aptaujātie eksperti.
Cauri ostām ceļo labība, šķelda, naftas produkti un ogles
Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – būtisks darbības virziens ir tieši kravu pārkraušana. Rīgas un Ventspils brīvostās dominē tranzīta kravas, kas pārvadā ogles un naftas produktus, savukārt Liepājas ostas portfelī vairāk nekā puse kravu ir vietējās izcelsmes.
Uzmanības centrā – Āzija
Situācija kravu pārvadājumos pa dzelzceļu ir visai nestabila, to lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi – gan dažādie valūtu kursi un to svārstības, gan energoresursu cenas, gan politiskā situācija, Dienai atzīst aptaujātie uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Latvijai vajadzēs jaunus loģistikas centrus darbam ar Ķīnas kravām(3)
Latvijai, kļūstot par jaunā Ķīnas un Eiropas projekta Zīda ceļš dalībnieci, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par jauniem intermodāliem loģistikas centriem, kuros varētu pārkraut un arī komplektēt no Ķīnas nākušās kravas un tālāk tās nogādāt citās Eiropas valstīs. Pašlaik reālākie projekti ir Rail Baltica intermodālais loģistikas centrs Saulkalnē Salaspils novadā un Cargo centrs Jelgavā. Par pēdējo jau parakstīts nodomu protokols ar Ķīnas investoru, un centrs varētu sākt darboties 2020. gadā. Savukārt par Rail Baltica loģistikas centru vēl notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, tāpēc projekts varētu tikt īstenots un pabeigts tikai pēc 2020. gada.
Pietrūkst gana plašu telpu
TEDx Riga organizators Pāvils Jurjāns intervijā Rūtai Kesnerei
Dzintara stāsts: Tikai ar kvalitāti šodien nepietiek(7)
Tirgus ir augošs un perspektīvs, bet, lai tajā noturētos un panāktu izrāvienu, uzņēmuma vadībai jābūt gatavai pārmaiņām, tā par tiesiskās aizsardzības procesā esošo kosmētikas ražotāju Dzintars teic Dienas aptaujātie eksperti.
Arī kredīti liek bankrotēt(2)
Būtiska pēdējo divu gadu tendence, kas iezīmējas, aplūkojot Lursoft datus par ierosinātajiem maksātnespējas procesiem, ir maksātnespējīgo fizisko personu īpatsvara pieaugums, lai gan absolūtajos skaitļos salīdzinājumā ar 2015. gadu pērn sarucis gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesu skaits.
Virtuālā konference, neizejot no mājas, ērtā laikā
Pēdējos gados pieaugusi Latvijas uzņēmumu interese par tīmekļsemināriem jeb tā dēvētajiem vebināriem, tas nozīmē, ka konferences dalībnieki komunicē virtuālajā realitātē jeb tiešsaistē, sēžot katrs pie sava datora un klātienē netiekoties. Tomēr jāpiebilst, ka šo iespēju pārsvarā izmanto biržā kotēti uzņēmumi, kā arī ārvalstu uzņēmumu filiāles.
Izvēlas dārgāku, specifiskāku maizi(4)
Maizes tirgu Latvijā raksturo trīs galvenās tendences – asa konkurence, patēriņa kritums un ražotāju aizvien lielāka orientācija uz nišas produktiem ar lielāku pievienoto vērtību, Dienai teic aptaujātie maiznieki.
Gads, kas var aizsākt jaunuzņēmumu izaugsmes periodu(2)
Šogad valsts varas pārstāvji Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem to ekonomiskajā dzīvē nekādus īpašus pārsteigumus – ne priecīgus, ne bēdīgus – nav sagatavojusi. Būtiskie nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – paaugstināti netiek, taču darbaspēka nodokļu slogs paliek līdzšinējais, bez redzamas virzības uz tā samazināšanu.
Ar viltu izkrāpj īpašumus(13)
Ārzemēs mirušā vectētiņa, kurš nav atstājis testamentu, bet kuram piederējuši vērtīgi meža īpašumi Latvijā, mazbērni, sākot interesēties par mantoto īpašumu, atklāj, ka vectētiņa mežs iereģistrēts zemesgrāmatā uz sveša vārda un pieder citam cilvēkam. Šis cilvēks mežu labticīgi iegādājies no pārdevēja, kurš darbojies ar it kā vectētiņa izdotu pilnvaru. Tā nav krāpšanas shēma no kāda Latvijas rakstnieka detektīvromāna, bet gan visai izplatīta prakse, par kuru trauksmi ceļ gan Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP), gan Valsts policija (VP). Pēdējā gada laikā pieauguši darījumi ar nekustamo īpašumu, kur personas uzrāda ārpus Eiropas Savienības, parasti ASV, izdotas pilnvaras, kas izrādās viltotas.
Gāzes cenu prognozes – neskaidras(14)
No 2017. gada 3. aprīļa Latvijā tiek atvērts dabasgāzes tirgus un beidzas uzņēmuma Latvijas gāze monopola situācija. Patlaban Latvijas gāze ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs mūsu valsts iedzīvotājiem. Savukārt no nākamā gada 3. aprīļa gan uzņēmēji, gan mājsaimniecības varēs izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, un šis energoresurss – dabasgāze – varēs tikt piegādāts no dažādiem avotiem.
Bizness ar karstvīna un piparkūku garšu(2)
Ziemassvētku un Jaunā gada laikam – līdz pat Zvaigznes dienai un pareizticīgo Ziemassvētkiem – uzņēmējdarbības vidē raksturīgi lielāki peļņas rādītāji un lielāks klientu skaits nekā vidēji gadā, Dienai teic aptaujātie viesmīlības un tūrisma nozaru pārstāvji.
Zāļu tirgū dominē imports(3)
2015. gadā Latvijas farmācijas tirgū vietējo zāļu ražotāju produkcijas apjoms bija aptuveni 4,7% no kopējā Latvijā pārdotā zāļu apjoma un veidoja 16 miljonus eiro, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) sagatavotais pārskats par zāļu patēriņu. Kopējais zāļu apjoms pērnajā gadā bija 332 miljoni eiro.
FOTO: LNK Industries meitas uzņēmums TTS eksportē 90% produkcijas un par krīzi nesūrojas(3)
Simtprocentīgs Latvijas uzņēmums, kurš darbojas metālapstrādes nozarē, neizjūt krīzi un lielāko daļu savas produkcijas eksportē, ir holdingā LNK Group ietilpstošā uzņēmuma LNK industries meitas uzņēmums TTS jeb transporta tehnoloģiju sistēmas.
Ir cerības ieraudzīt jaunas, Latvijā radītas zāles(5)
Latvijā ir spēcīga farmācijas nozare, jo ir gan spēcīgas zinātniskās institūcijas, gan spēcīgi uzņēmumi. Tā sakot, ražotāji un zinātnieki viens bez otra nevar pastāvēt. Par to vienisprātis ir Dienas intervētie industrijas un zinātnes pārstāvji, taujāti par savstarpējo sadarbību. Ja viss veiksies labi, laika periodā no 2020. līdz 2025. gadam pacientiem būs pieejams spilgts šīs sadarbības apliecinājums – jaunas sirds un asinsvadu zāles, kas būs pirmais Latvijā jaunradītais medikaments kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
Ar skatu uz Rietumeiropu(1)
Struktūrfondi ir svarīgi, Rūtai Kesnerei intervijā teic Coface pārstāve Kataržina Kompovska.
Latvijā klimata pārmaiņu sekas ir mērenas(5)
Par to, cik nopietna problēma ir klimata pārmaiņas, kāpēc no tām vairāk cieš attīstības valstīs, kādas ir šo pārmaiņu izpausmes un kā mēs tās varam ierobežot, kā arī par to, kāpēc nepiekrīt daudzkārt dzirdētajam apgalvojumam, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, profesore Agrita Briede.
Cenas sašķeļ piena nozari(6)
Pašreizējās strauji pieaugušās piena iepirkuma cenas (pēdējos trīs mēnešos par 40%) ir radījušas duālas izjūtas nozarē un zināmu pretim stāvēšanu starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem.
Nav cerību radīt daudz jaunu darba vietu laukos(8)
Latvijā bezdarba līmenis šā gada 31. oktobrī bija 7,9%, kas ir mazāk par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (8,6%), turklāt bezdarba līmeni Latvijā stipri paaugstina Latgales reģions, kurā bezdarba rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā, piemēram, Pierīgas reģionā.
Urban Guide aplikācijas izveidotājs: Uzzināt vairāk par pasauli
Urban Guide izveidotājs Edvards Bagatskis intervijā Rūtai Kesnerei.
Nekas nav "tikai bizness"
Sadarbībā ar Ķīnu izšķiroši svarīgi ir personiskie kontakti, bez tiem bizness nenotiks, Dienai uzsver aptaujātie uzņēmumi, kuri piedalījās 16+1 valstu (Centrālās un Austrumeiropas valstis un Ķīna) biznesa forumā. Jāatzīmē tas, ka tie uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgumus par produkcijas eksportu uz Ķīnu, kā arī tie, kuri jau eksportē uz šo tirgu, norāda – sadarbības iniciatori bijuši Ķīnas uzņēmumi, kurus ieinteresējusi konkrētā prece, un no viņiem arī nācis sadarbības piedāvājums.
Preces pasūta dators
Loģistikas process mazumtirdzniecībā sen jau vairs nav tikai preču piegāde veikaliem. Tas ir kompleksu, visnotaļ sarežģītu un lielā mērā automatizētu pasākumu kopums, kas sevī ietver gan veikaliem nepieciešamo preču daudzuma aprēķināšanu un pasūtīšanu, gan krājumu veidošanu, noliktavu uzturēšanu un preču piegādes ķēdes.
Rīga var pārspēt Parīzi(10)
Žurnālists Maliks Athamnehs, kurš dzimis Jordānijā, bet pašlaik dzīvo Beļģijā, jau kopš 2012. gada cenšas arābu valstu iedzīvotājus iepazīstināt ar Latvijā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, lai attīstītu medicīnas tūrismu starp mūsu valstīm. Kādas ir Latvijas iespējas piesaistīt arābu valstu pacientus – Athamnehs stāsta intervijā Rūtai Kesnerei.
No Ukrainas tirgus neatsakās(3)
Latvijas uzņēmumiem, kas produkciju eksportē uz Ukrainu, šās valsts tirgū neklājas viegli. Teju visi Dienas aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka pēdējo divu gadu laikā eksporta apjomi sarukuši.
No miera līdz lielām bažām
Mēs nopietni gatavojamies nākamajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodam, kas sāksies pēc 2020. gada, kad Latvijai pieejamais ES finansējums stipri saruks, Dienai apgalvo aptaujātie uzņēmumi.