Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte
Iepriekšējās biznesa inkubatoru programmas izstrādātājs, pašlaik uzņēmējs Viesturs Zeps uzskata, ka reģionālo biznesa inkubatoru darbībā galvenais akcents jāliek uz apmācībām, semināriem un ekspertu konsultācijām

Pirmie soļi atbalsta režīmā

Reģionālo biznesa inkubatoru galvenais uzdevums ir sniegt uzņēmējdarbības uzsācējiem atbalstu, un svarīgākais ir nevis nauda, bet tieši intelektuālie pakalpojumi – apmācības, konsultācijas, semināri, palīdzība biznesa plāna izstrādē, Dienai teic aptaujātie eksperti.

Šajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā atšķirībā no iepriekšējā biznesa inkubatori ir nevis privāti uzņēmumi, bet gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) struktūrvienības. Tiek cerēts, ka tas nozīmē ciešāku un vienkāršāku inkubatoru un LIAA sadarbību, piemēram, ES līdzfinansējuma piešķiršanā, kas notiek regresa kārtībā pēc tam, kad komersants veicis simtprocentīgu priekšapmaksu, skaidro eksperti. 
 

Mācīs grāmatvedību

Viens no cilvēkiem, kuram ir pieredze gan darbā LIAA, izstrādājot biznesa inkubatoru programmu iepriekšējā plānošanas periodā, gan uzņēmējdarbībā, jo ir bijis līdzīpašnieks jauniesācēju uzņēmumam Baltic Embedded, ir Viesturs Zeps, kurš pašlaik ir Nīderlandē bāzētā uzņēmuma InnoEnergy pārstāvis Latvijā. Zeps uzsver, ka viens no būtiskākajiem aktuālās programmas jauninājumiem ir pirmsinkubācijas pakalpojums, kas nebija iekļauts iepriekšējā programmā. Pirmsinkubācijai var pieteikties ne tikai jau nodibināti uzņēmumi, bet arī fiziskas personas, kurām ir kāda ideja un kuras vēlas, lai to kāds notestē un pārbauda. Faktiski pirmsinkubācija ir laiks (līdz sešiem mēnešiem), kad cilvēks ar konsultantu palīdzību saprot, vai ir vērts attīstīt biznesa ideju un sākt uzņēmējdarbību. Pirmsinkubācijā tiek sniegtas arī konsultācijas sākotnējā biznesa plāna izstrādē.

Zeps skaidro, ka reģionālo biznesa inkubatoru darbībā galvenais akcents ir jāliek tieši uz apmācībām, semināriem, ekspertu konsultācijām, jo tik agrīnā uzņēmējdarbības stadijā nereti uzņēmējdarbības iesācēji finansējumu vēl neprot izmantot efektīvi un jēgpilni. Tāpat daudziem atbalsta saņēmējiem svarīgs ir nodrošinājums ar telpām. "Bieži cilvēkiem, kuriem ir sava ideja un zināšanas konkrētajā jomā, bet trūkst pieredzes uzņēmējdarbībā, grūtības rada tādas it kā elementāras lietas kā, piemēram, lietvedības organizēšana vai grāmatvedības atskaites. Tās ir zināšanas, kuras var iegūt biznesa inkubatorā," stāsta Zeps. 
 

Vajag naudu

Savukārt par šķērsli šajā programmā Zeps uzskata to, ka, saņemot grantus, atbalsta saņēmējam ir jāveic 100% pakalpojuma priekšapmaksa un 50% līdzfinansējums tiek atdots tikai vēlāk. Jaunam uzņēmumam, kuram vēl nav savas stabilas naudas plūsmas un uzkrājumu, bet nemitīgi jāveic ieguldījumi produkta izstrādē, nauda ir vajadzīga šodien vai sliktākajā gadījumā rīt, nevis pēc pusgada vai gada, problēmu raksturo Zeps. Viņš gan pieļauj, ka šajā plānošanas periodā, kad inkubatori ir LIAA struktūrvienības, līdzfinansējuma atgūšana varētu notikt īsākos termiņos. Tajā pašā laikā eksperts atzīst, ka prasība par simtprocentīgu pakalpojuma priekšapmaksu nāk no ES un tā ir raksturīga visām struktūrfondu programmām. 

To, ka nepieciešamie ieguldījumi varētu būt problēma jauniem uzņēmumiem, norāda arī biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Anna Ābeltiņa. Tomēr viņa teic, ka reģionālie biznesa inkubatori ir ļoti nozīmīgi uzņēmējdarbības uzsācējiem, īpaši iegūstot praktisku pieredzi biznesa vadībā, kādas daudziem trūkst. Līdz ar to Ābeltiņa piekrīt Zepam, ka būtiskākais inkubatoru atbalsts ir tieši konsultācijas un apmācības, tostarp par to, kā piesaistīt finansējumu, nevis pati nauda.
 

Neizmest par ātru

To, ka reģionālo inkubatoru darbībā izšķiroša nozīme būs cilvēciskajam faktoram – piesaistītajiem ekspertiem, konsultantiem, mentoriem –, uzsver jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes loceklis Daniels Pavļuts. Viņš arī norāda, ka gan pirmsinkubācijas, gan inkubācijas pakalpojumu saņēmēji ir gana dažādi, ar atšķirīgu pieredzi un vajadzībām, līdz ar to būs nepieciešama individuāla pieeja katram klientam. Runājot par inkubācijas atbalstu, programmā norādīts, ka tas "pieejams komersantiem uz laiku ne ilgāku par četriem gadiem un kamēr atbalsts veicina attīstību". Līdz ar to Pavļuts teic, ka ir svarīgi uzņēmumu "neizmest" par ātru tirgū, kamēr tas vēl nav pietiekami stabils, bet tikpat būtiski ir to "nepārinkubēt", lai neizveidojas pieradums un atkarība no atbalsta. 

Reģionālo biznesa inkubatoru darbā plāno iesaistīties arī Swedbank, stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. Sadarbībā ar LIAA institūts plāno izveidot digitālu apmācību rīku uzņēmējdarbības uzsācējiem par to, kā pareizi izveidot biznesa plānu, kas tajā jāparedz. Taujāts, vai inkubējamie uzņēmumi varētu saņemt bankā kredītu, lai segtu priekšapmaksu, piemēram, granta saņemšanai, Jansons gan teic, ka pārsvarā bankas nekreditē uzņēmējdarbības uzsācējus, kuriem vēl nav savas stabilas finanšu plūsmas, to parasti dara riska kapitāla fondi vai tā dēvētie biznesa eņģeļi. 
 

Individuāla pieeja

Uzņēmumi un fiziskas personas savus iesniegumus dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās lielākajā daļa reģionālo biznesa inkubatoru varēja sākt iesniegt jau kopš pagājušā gada 1. decembra. LIAA Rēzeknes biznesa inkubatora vadītāja Skaidrīte Baltace stāsta, ka pašlaik jau ir reģistrēti deviņi fizisko personu iesniegumi dalībai pirmsinkubācijā un konsultatīvā komisija ir akceptējusi arī deviņu uzņēmumu pieteikumus dalībai inkubācijā. Uzņēmumi ir no Rēzeknes, Balviem, kā arī Viļakas un pārstāv tādas nozares kā kokapstrāde, tekstils, informāciju tehnoloģijas un pakalpojumu sniegšana. 

Baltace uzsver, ka Rēzeknē ir daudz pieredzējušu uzņēmēju, kas var kļūt par mentoriem jaunajiem komersantiem, un inkubators plāno vismaz reizi mēnesī rīkot biznesa pieredzes pēcpusdienas, kurās tiksies gan biznesa ideju autori pirmsinkubējamā periodā, gan inkubējamie uzņēmumi, gan pieredzējuši uzņēmēji. Inkubatora vadītāja arī sola, ka uzņēmumiem birokrātiskais slogs inkubācijas atbalsta saņemšanai būs maksimāli vienkāršots, lai komersants galveno uzmanību varētu veltīt biznesa attīstībai.  

Savukārt LIAA Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs teic, ka jau ir saņemti 15 iesniegumi dalībai pirmsinkubācijā un astoņi uzņēmumi vēlas iet inkubācijā. Pārstāvētas ir tādas nozares kā informāciju tehnoloģijas, aparatūras ražošana, industriālā pakošana, pārtikas ražošana, kā arī skaistumkopšana. Kazakevičs uzsver, ka ikvienam klientam būs garantēta absolūti individuāla pieeja, orientēta uz konkrētām uzņēmuma vajadzībām. Pašlaik ir plānots, ka reizi nedēļā būs individuālas konsultācijas ar katru uzņēmumu, bet reizi mēnesī būs konsultatīvas sanāksmes visiem pirmsinkubācijas un inkubācijas uzņēmumiem. Līdztekus būs apmācības un semināri, no kuriem daži būs obligāti, kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistīto ekspertu konsultācijas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brauc pie kaimiņiem

Mūsu valstī tūrisma industrija atgūstas lēnāk nekā Igaunijā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses