Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Eksperti/Blogeri

Latvijas māksla: arvien tālāk un labāk © DIENA(14)

Šīs manas pārdomas radušās pēc ļoti interesanta raksta izlasīšanas – Latvijas māksla 2010–2019: maz un vēl mazāk. Tas publicēts interneta žurnālā Satori, un tā autore ir mākslas zinātniece Santa Hirša. Lai nerastos lieki pārpratumi – protams, ne tuvu neesmu tiesīgs izteikt spriedumus mākslas nozares kritikas griezumā (un arī netaisos), taču jutu, ka manī ir vēlme šo vērojumu aplūkot no sava skatu punkta. Tāpat, skaidrības labad, vēlos nepārprotami izteikt, ka ļoti cienu Santu Hiršu par viņas kompetenci, taču pilnai "asinsainai" šīs desmitgades vērojumā es vēlējos atstāt arī savu mazu grāmatzīmi par pieredzēto. Nevēlējos palikt klusējošs.

Viss savās vietās © DIENA(1)

Piesātināta nedēļa – pirmizrādi vispirms Krāslavā, pēc tam Rīgā piedzīvojusi Viestura Kairiša filma Pilsēta pie upes. Nobrieduša režisora intonatīvi daudzslāņains, temperamentīgs darbs, kurā komiskais savijas ar dramatisko, kurā Latvijas, Latgales vēsture izstāstīta bez smagnējības un forsēta patosa.

Stalti un jaudīgi © DIENA(2)

Nedēļas nogalē notikušais Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades koncerts apliecināja: esam talantu tauta.

Nu tik būs © DIENA(5)

Kā būtu, ja mēs vienkārši turpinātu svinēt? Tagad cita pēc citas parādīsies jubilejas, kuras ir vērts pieminēt ar lepnumu.

Es domāju © DIENA

Es domāju, tātad es esmu. Renē Dekarts XVII gadsimtā to pateica tikai vienreiz, bet cilvēki to atkārto atkal un atkal līdz pat XXI gadsimtam. Es atskatos, tātad es atceros. To saku es, bet to noteikti kāds jau ir teicis pirms manis.

Jūtas © DIENA(7)

Par šo es biju domājusi paklusēt, lai neuzjundītu jūtas, lai nebūtu tā, ka izklausās tik interesanti un jūs arī būtu gribējuši redzēt, bet tad izrādās, ka viss beidzies un nav apskatāms.

Vēstule par gaismu © DIENA(5)

Mīļo Ziemassvētku vecīt, rakstu tev vēstulīti. Man iet labi, neko īpaši nevajag, bet, ja nav grūti, es tomēr būtu priecīgs par divām dāvaniņām.

Caur skujām © DIENA(1)

Protams, ne viss šajā Ziemassvētku piedāvājumā ir tik īsts, kā to mālē, bet brīdī, kad maciņš visiem vaļā stāv, darbs kūsāt kūsā.

Atomino © DIENA

Esmu sevi pieķērusi, ka telpas interjeru nupat jau kā pusaudzis vērtēju pēc kontaktligzdu pieejamības telefonalādēšanai.

Banāns un slava © DIENA(8)

Lielveikalā bieži nopērku vienu ābolu, apelsīnu vai banānu. Tieši vienu, nevis kilogramu vai puskilogramu.

Radikālā deja © DIENA(1)

Piedzīvoju trīs lieliskas radikālās dejas izrādes. Pirmdien, 25. novembrī, Sieviešu stendapu. Otrdien – horeogrāfes Alises Madaras Bokalderes izrādi Lolojums. Trešdien – operāciju Gaiļezerā.

Procesi un rituāli © DIENA(6)

Eiropas Kinoakadēmija ir organizācija, kas gadu no gada cīnās, lai uzturētu Eiropas kino vienotību vai vismaz tās ilūziju.

Atnesiet zivi! © DIENA(5)

Sēdēju ceturtajā rindā un grozījos – visu laiku gribējās paskatīties uz tiem skaistajiem cilvēkiem zālē. Par laimi, ik pa brīdim kāds no viņiem kāpa uz skatuves, lai viņus varētu aplūkot pamatīgāk. Runa, protams, ir par Spēlmaņu nakti viņnedēļ, bet ar mani tā notiek visās oficiālajās ceremonijās.

Pēc incidenta parkā © DIENA(4)

Radikāli polārie viedokļi par Spēlmaņu nakts ceremoniju uzrāda skatītāju atšķirīgos priekšstatus par teātra sezonas rezumējošā notikuma formātu.

Šajā tramvajā © DIENA

Ikgadējā Austras balva ir nonākusi pie sava īpašnieka, ar to ir uzsvērts kāda noteiktā laika nogrieznī tapuša vai iznākuša mūzikas albuma nozīmīgums. Balva tika radīta kā alternatīva jau pāris gadu desmitus piešķirtajai Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai, kas kopš nesena laika beidzot tiek arī saukta par to, pēc kā izskatās, – par Zelta mikrofonu.

Daudzveidībā ir spēks © DIENA(1)

Latvijas kino ir ieguvis pārliecinošu daudzšķautņainību, un Latvijas vārds izskan Eiropas Kinoakadēmijas balvu nomināciju sarakstā.

Novembra attiecības © DIENA(2)

Domāju, ka mūsdienu Latvijā baznīcā neviens neuzdrīkstētos ierīkot grāmatnīcu, mākslas centru, krogu vai dzīvokļus. Pat ja gribētu un būtu potenciāls, bailes no kolektīvām dusmām un trakiem komentāriem internetā būtu lielākas par iespējamo piedzīvojumu un labumu. Varbūt tāpēc, ka padomju laikos postītas, tagad baznīcas žēlo un atjauno, bet cik bieži tajās ieiet? Pavisam maz.