Ideja smaržot kā futbolistam pēc treniņa mani nekad nav saistījusi, un es nespēju iztēloties apstākļus, kuros man atvērtos maks, kad redzu čiksu ar sātaniski pavedinošu skatienu un pavērtām lūpām
Mūzikas festivālu sezona vairs netuvojas. Tā jau ir tepat ārā, aiz auduma sienas, un sasniedzama, ar vienu garu un griezīgu vilcienu atdarot savas telts "durvju" rāvējslēdzēju. Jau šonedēļ ārpus tavas festivālu gultas tā būs Laba daba – visdaudzveidīgākās un izglītojošākās mūzikas raidstacijas Radio NABA klausītāju gaumei adresēts festivāls Ratniekos ar pietiekami garu vēsturi, tāpēc dosimies tālāk
Es katru grāmatu varu lasīt vairākas reizes, katru izrādi skatīties no citas perspektīvas, un nekad šīs uztveres sniegtie iespaidi nebūs mehāniski salīdzināmi nez kādos vispārinājumos
Mūsu priekšā ir talants – jaunais soprāns Etīna Saulīte. Tālāk ir jādarbina vispārzināmā formula, saskaņā ar kuru desmit procentiem talanta ir jāpievieno deviņdesmit procentu darba
Lielā masu kustēšanās ir sākusies – ar to es nedomāju tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai kā politiķi un mediji mūs katru mēģinātu pārliecināt, ka nedrīkstam būt vienaldzīgi, nedrīkstam palikt mājās…
16. maijā, kad iznāks šis KDi numurs, 77. Kannu kinofestivāls jau būs atklāts un uz Festivāla pils Limjēru zāles skatuves jau būs kāpusi festivāla goda viešņa amerikāņu aktrise Merila Strīpa
Šajā laikā patiesi fakti sociālās saziņas laukos mijas ar melīgajiem. Arvien vairāk no visām pusēm plūst fakti un idejas, kuras vispār nav iespējams citādi kā vien ieelpot un izelpot emocionāli
Jūs jau zināt – ja uz kādu brīdi iestājas klusums, nebūs labi! Krietnu laiku ieklausījos klusumā, kas valda ap Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvēšanu
Ik gadu mēs gaidām brīnumu – kādas Latvijā tapušas filmas iekļaušanu oficiālajā Kannu kinofestivāla skatē. Jo kaut kad taču tam ir jānotiek, par spīti visam!
Savāda reizēm šķiet ārējā pasaule. Tā pieprasa atbilstību zināmiem standartiem, un brīžiem arī pašam sāk rādīties, ka mana dzīve ir šīm prasībām piesaistīta
Cilvēki ir mocīti un spīdzināti par biedu citiem visos laikos. Leģendās un teikās lasām, kā vieni ir plēsti pušu uz moku rata, citiem novilkta āda, dzīviem esot, un miesa pārkaisīta ar sāli, vēl citi izbaroti dzīvniekiem
Atkal jābrīnās, kāpēc pa sarkano paklāju pašā skatuves vidū joprojām nāk balvas sniedzēji, savukārt tās saņēmējiem jāraušas uz skatuves no maliņas. Vai tiešām sarkano paklāju nekādi nevar noklāt laureātu ceļā?
Lai kā gribam vai negribam, no Oskara ietekmes zonas nekādi nevar izvairīties: bieži vien sarunas uzturēšanai uzdotais jautājums "Un kad tad Latvijas filma saņems Oskaru?" ir viens no maniem "mīļākajiem" jautājumiem