Rotko muzejā tiks svinīgi atklāta rudens izstāžu sezona, pirmos apmeklētājus iepazīstinot ar vērienīgo leģendārajam čehu sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram un viņa sievai Evai Švankmajerovai veltīto izstādi Disegno Interno: Padodies savām apmātībām. Vienlaikus muzejs atklās latviešu mākslinieka Vernera Lazdāna izstādi Cilvēki, zvēri un ainavas, slavenā avangarda mākslinieka Solomona Geršova darbu izstādi Ebreju motīvi, bet Martinsona mājā keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstādi Atspulgi.

Gunārs Binde (1933) 66 gadus ilgās fotokarjeras laikā guvis gan vietēju, gan starptautisku atzinību, par saviem darbiem izpelnoties desmitiem godalgu ārvalstu fotomākslas salonos. Svinot latviešu fotogrāfijas klasiķa 90. jubileju, izstāde un vērienīgs fotoalbums BINDE 100–10 atspoguļo mākslinieka ceļu uz un cauri šiem panākumiem, veidojot metaforisku dienasgrāmatu par nozīmīgākajiem notikumiem, tēmām un cilvēkiem, brīžam caurvijot vizuālo stāstījumu ar Bindes personisku komentāru par konkrētās fotogrāfijas tapšanas aizkulisēm.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Kadriorgas Mākslas muzeju (Igaunijas Mākslas muzejs). Tajā eksponēti mākslas darbi no 15 Spānijas muzejiem un privātkolekcijām: Katalonijas Nacionālā mākslas muzeja (Museu Nacional d’Art de Catalunya), Madrides Vēstures muzeja (Museo de Historia de Madrid), Karmenas Tisenas muzeja (Museo Carmen Thyssen Málaga), Karalienes Sofijas Nacionālā mākslas muzeja (Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofía), Romantisma muzeja (Museo del Romanticismo), Segovijas muzeja (Museo de Segovia), Vida Muñoz kolekcijas, Casacuberta Marsans kolekcijas, El Conventet kolekcijas un citām.

ASV praktizējošam latviešu arhitektam Gunāram Birkertam ar Itāliju bija īpaša profesionāla un ģimeniska saikne – 1969. gadā pasaulē pazīstamais arhitekts nopirka un atjaunoja nelielu māju etrusku laika Itālijas vidienes pamestā kalnu ciematā Čivita di Banjoredžo (Civita di Bagnoregio). Vēsturiskā ēka uz klints malas joprojām ir Birkertu ģimenes atvaļinājumu vieta. Tagad Čivita di Banjoredžo ir populāra vasaras dzīves vieta un tūristu galamērķis.

Izstāde veltīta leģendārajam čehu kinorežisoram, māksliniekam Janam Švankmajeram un Evai Švankmajerovai. Godinot viņa 90. gadu jubileju un apritot 100 gadiem, kopš mākslā ienācis sirreālisms, Rotko muzejā būs skatāmas Jana Švankmajera filmu un īsfilmu skates, kā arī viņa un sievas, mākslinieces Evas Švankmajerovas oriģināldarbi, kas radīti visā viņu dzīves laikā.

Bez maksas būs apskatāma izstāde Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē. Izstādes tēma, tāpat kā aizritējušo Dārza svētku tēma, nav izvēlēta nejauši. Eiropas Karalisko rezidenču tīkls, kurā iesaistījies arī Rundāles pils muzejs, par godu 2024. gada olimpisko spēļu jāšanas sacensībām Versaļā attīstīja kopīgu projektu par vienojošu, taču vienlaikus plašu un daudzslāņainu tēmu Zirgi un zirgošanās Eiropas galmos. Projekta laikā visa gada garumā vairākās Eiropas karaliskajās rezidencēs norisinās dažādi pasākumi.

«Izstādi apzināti veidojam kā audiovizuālu, intelektuālu un personisku pieredzējumu. Tas būs ceļojums pa Jettes vērojumu un domu pēdām, kas vedinās saklausīt dabas, sievietes, bērna, Latvijas un mākslas balsi. Un, cerams, šajos stāstos, ainavās un cimdu rakstos izdosies nonākt līdz sarunai ar sevi pašu», par izstādi Dzīvais cimds stāsta kuratore Elīna Apsīte.

Izstādē eksponēti Aleksandras Beļcovas darbi no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja krājuma, fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas, Raimonda Dunkana zīmējumi no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Viļņā, kā arī Cuguharu Fužitas pašportrets no privātkolekcijas Latvijā.

Izstāde iepazīstina gan ar zināmiem, gan ar līdz šim nezināmiem notikumiem, faktiem un attēliem, kas stāsta par Bulduriem. Izstādes autori nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, jo tā ir tikai sākums turpmākai Bulduru izpētei, lai plašākās telpās izveidotu pastāvīgu ekspozīciju. Joprojām trūkst informācijas un ir daudz neskaidrību un noslēpumu, kuri tāpat kā Bulduru monētu depozīts, kas apskatāms izstādē, nav līdz galam atminēti.

Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.