Kuriozi vidusskolēnu darbos: Par irigāciju sauc mukšanu no Latvijas, galvenokārt uz "Irlandi"

un pat ne tas, ka nezin, bet tas , ka nonākuši līdz klasei, kurā jau māca vēsturi. 2-4 klases, tas nodzertajiem ir maksimums

Nav jau nemaz tik negaidītas atbildes. Vienmēr tādas būs, lai kāda izglītības sistēma. Interesanti būtu palūkoties uz atbildēm, ko sniegtu paši skolotāji, kā arī deputāti un citi cienījami cilvēki.

Juri T. Būtu ka nu muti pievēris. Tavs intelekta līmenis atbilst aitu servisam un muņikiem. ZZS, vispārīgā izpausmē. Tā lūk, Juri Tolstikov...

Šekspīrs, ko min pirmais komentētājs, tiešām nav piemērs. Gadsimtu gaitā ir pazudis tas, ka autors aprakstīja sava laika frivolības un ēverģēlības, kamdēļ bija ļoti populārs tieši mazo cilvēku interešu lokā, klāt nākusi mainīgās dzīvās valodas barjera.

Turēt iespējami tālu no valsts pārvaldes. Vēlams ieslēgtus.

Vozvissja više on glavoju ņepokornoj Aļeksandrijskovo stolpa. Laikam tronis domāts tomēr. Iļi dremļeš pod žuržaņjem svojevo vereķena. Jocīgi,ka sovoki vēl šā tā krievu valodu prata,bet tagadējie cīnītāji par kr.pasauli šai ziņā ir tizli. Puškins sadzīvē runāja franciski. Pat mirstot izsaucās"merde"

Izglītības reformas loģisks rezultāts un to visu sāka tukšrunātājs Piebalgs.

No Dombura raidījuma Piebalgs. Latvijas primārā interese ir, ka Eiropa atgriežas pie izaugsmes, jo tādā veidā mums atgriežas arī konkurētspēja, mēs esam daudz konkurētspējīgāki. Domburs. Labi! Par Latvijas konkurētspēju nevaru neuzdot jautājumu jo tas Latvijā visu laiku ir jautājums, uz kā bāzes, uz industrializācijas bāzes uz eksakto zinātņu bāzes un tamlīdzīgi - visi vienmēr atcerās pirmo Latvijas Izglītības ministru. 2 citāti no 2 cilvēkiem, kurus mēs atradām, nevarētu teikt nu galīgi dzīvi nesaprot, viens bija Jānis Stradiņš vēl 90 to gadu beigās teicis – citē Stradiņa tekstu 2 bildes uz ekrāna: Jānis Stradiņš 1998.g. Kļūdains bijis lēmums atļaut audzēkņiem brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, kā rezultātā valsts ģimnāzijas beidz jaunieši ar ļoti paviršām un fragmentārām zinšānām matemātikā, fizika un bioloģijā. Ivars Kalviņš 2014.g. Andris Piebalgs sagrāva izglītības sistēmu, ļaujot vaļu iztikt bez ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas apguves vidusskolā. Domburs. Un otrs bija Ivars Kalviņš, kuru nu galīgi nevar nosaukt par Latvijas zinātnē pēdejo cilvēku un drīzāk tomēr par pirmo... Citē arī Kalviņa rakstīto tekstu Piebalgs. Es nepiekristu tam. Pirmais... Domburs. Jo.. Piebalgs. Izglītībā pirmais ir personīgā brīvība. Jo nevar ierobežot cilvēku ar personības attīstību un cerēt, ka tu sasniegsi robota ... Tā ir padomju savienības sistēma, kurā viss ir reglamentēts, tā ir centrāla programma, centrāls mācību plāns, ir jābūt cilvēkam iespējai izvēlēties. Tad tā ir pirmā lieta. Otra lieta. Tikai izvēle palīdz atrast pieprasījumu. Ja tas pieprasījums ir tik izteikts pēc tā, paga, tad vecāki un bērni būtu ņēmuši privātskolotājus lai ar matemātikas, fizikas un ķīmijas zināšanām sasniegtu šos labos darbus. Domburs. Man izklausās, ka liberālis Piebalgs tagad runā nevis.... Piebalgs. Nē, nē, bet ja tā tiešām ir problēma .. tad stimulējam, tad jūs saņemat vairāk naudas, jūs saņemat stipendiju... Domburs. Viens potenciālais Vienotības līderis šobrīd saka, ka tas, ko daudzi politiķi runā, ka vajag intensificēt eksakto priekšmetu mācīšanu vidusskolā, lai pēc tam potenciāli attīstītu augstskolās, ka tas ir pārspīlēts stāsts!? Piebalgs. Es teiktu, ka tas ir pārspīlēts stāsts. Jānosaka pieprasījums, ka šiem cilvēkiem būs darba vietas, tikai no turienes nāk.. . Un tad ir ekonomiskie stimuli, maksājam šiem cilvēkiem stipendijas, ja mums tiešām viņus vajag. Domburs. Vidusskolā jau mēs nemaksāsim neviens stipendijas. Piebalgs. Augstskolā. Domburs. Bet šeit jau ir runa par skolām. Piebalgs. Bet pēc tam orientācija. Ar varu, ar varu nevar iedzīt priekšmetu, ja tev nav motivācijas. Motivācija ir 2 gadījumos- tev ir interese par to vai, otrs, ja tu redzi, ja tu apgūsi šo priekšmetu, tev ir priekšrocības darba tirgū. Ja tev nav neviena no šīm motivācijām, tad tas, kas tālāk darīts ir laika izniekošana gan skolotājam, kurš iegulda tevī gan laiku, gan naudu un viņam par to maksā, gan arī skolniekam. Viņam ir jāredz motivācija. Motivācijas ir tikai divas. Domburs. Labi, paralēli šim jautājumam, atpakaļ pie tā lielā jautājuma - Latvijas konkurētspēja zināšanu ekonomika, pievienotās vērtības produkti, darbavietas, lai cilvēki nebrauc projām un nesaņem smieklīgi mazas algas un nav priecīgi valsts svētkos un citās dienās. Kas ir Latvijas konkurētspējas Jūsuprt, ceļi? Piebalgs. Man liekas tomēr, ka Latvijas konkurētspēja ir saistīta ar zināšanām un izglītību. Un tas ko es teiktu, tas ir.. tā ir digitalizācija. Gan tiem, kas ir darba tirgū, gan tiem, kas ir skolās. Darba vietas mainās lielā mērā saistībā ar kompjūtertehnikas attīstību. Tā ir viena no lietām, kas, man šķiet, Latvijā būtu jāstimulē. Es domāju, arī jaunajā programmā ir pietiekami daudz naudas ieguldīšanai zinātnē, un augstākajā izglītībā. Tā problēma ir, kad, ja tik dārgas iekārtas tiek iepirktas, viņas būtu arī jāizmanto. Jāparedz arī nauda attiecīgi, ka varēs viņas arī darbināt, viņas varēs atjaunot un izmantot un nomainīt pret jaunām. Tā vai tā, valstij virziens ir intensīva, kvalitatīva izglītība un uz tās bāzes pakalpojumu tirgus.

zags un cels zolitūdes.................tie, kas ir spējīgi nopelnīt godīgi, jau nezog.

pieteiktu ar četrām klasēm, jo vairāk iemācīties nespēs nekad un viņu bērni arī nespēs. Bet kaut kur jau jātur siltumā un paēduši......................................

Nebūs tiesa!! Visdrīzāk tie ir ~ 30 gadnieki ar sačakarētu domāšanu par pasaules leiputriju ES ietvaros?

Protams- kam gan ievest, ja te pat uz vietas pietiek 5. kolona Samazināti transporta izdevumi un iegūst visi- viena vienīda vides rūpe!

Pabriks precīzi un pareizi saka. vatesgalvām to nesaprast, kad viņus sāks viņu paša putina hunta apšaut tad atjēgsies