Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Renovācijas atbalsta pieredze citās Eiropas valstīs krājas jau otro gadu desmitu

Atkal esam pēdējie, bēdīgi jāsecina, apkopojot informāciju par māju renovācijas atbalstu citās Eiropas valstīs. Latvijā pirms dažiem gadiem varēja saņemt finansiālu atbalstu energoaudita veikšanai, un Būvniecības enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA) nekad nav liegusi informāciju par to, kā izdevīgāk atjaunot vecu namu ar pašu īpašnieku bankā ņemtu kredītu. Tomēr īsts valsts atbalsts māju atjaunošanai ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu mūsu valstī drudžainā steigā sākts tikai šogad. Citās valstīs namu atjaunošanas atbalstam izmanto pat vairākus mehānismus, mērķtiecīgi skaidrojot iedzīvotājiem materiālos ieguvumus un nozīmi vides saglabāšanā.

Subsidē kolektorus


Visplašāk dažādi renovācijas atbalsta instrumenti tiek pielietoti finanšu jomā, valstij caur bankām subsidējot lētākus renovācijas kredītus, indeksējot aizdevumu summas riska mazināšanai, veidojot garantiju fondus, kas kompensē ieguldījumus ēku atjaunošanā. Modelis ar tiešu daudzdzīvokļu namu siltināšanas finansējumu daudzās Eiropas valstīs darbojas vairākus gadus. Paralēli īpašu uzmanību pievērš sociālo māju veidošanai un siltināšanai, kam līdzekļus atvēl arī Eiropas fondi, tāds pieejams arī Latvijā.

Vienlaikus iedzīvotājiem tiek skaidroti renovācijas ieguvumi — mazākas apkures izmaksas, sakoptāka vide, lielākas ērtības, augstākā nekustamā īpašuma vērtība. Daudziem eiropiešiem svarīga apziņa, ka nama atjaunošana samazina ogļskābās gāzes (CO2) izmešus, mazāk ietekmējot vidi. Energoefektivitātes pionieres Dānija, Zviedrija, Vācija, Lielbritānija jau nonākušas līdz daļējām kompensācijām par saules kolektoru uzstādīšanu uz privātmāju jumtiem un siltumsūkņu izmantošanu ēku apkurei.

Kaimiņi nesnauž

Igaunijā energoefektivitātes celšanai izmanto visus finanšu instrumentus — aizdevumu indeksāciju, kredītu subsīdijas, kompensācijas par siltināšanu, valsts garantijas. Lietuvā garantiju vietā līdzekļus iegulda sociālo māju siltināšanā. Kā rāda dati, pirms renovācijas dienvidu kaimiņvalstī par siltumu 60 kvadrātmetru dzīvoklim mēnesī vidēji bija jāmaksā 156 liti jeb 32 lati, pēc tās — 54 liti jeb 11 lati. Lietuvieši regulāri rīko arī kursus iedzīvotājiem.

Polijas pilsētā Augustovā, kur siltināta vairāk nekā puse no aptuveni 90 daudzdzīvokļu mājām, agrāk viena kvadrātmetra apsildei gadā tērēja 192 kilovatstundas (kWh), bet 2006.gadā — 127,4 kWh. Maksa par apkuri kritusies par trešdaļu, pat kāpjot kurināmā cenām. Jāpiebilst, ka Polijā renovācijas formalitāšu kārtošana aizņem pāris mēnešu, kamēr Latvijā tā var ilgt pat pusgadu.

Soli tālāk

Pieredzes bagātās enerģijas taupītājas valstis iet tālāk par mazākiem siltuma rēķiniem. Vācijā renovācijas pilnā programma paredz vairot arī īpašuma vērtību un ilgmūžību, ietaupot izdevumus par kārtējiem remontiem. Tur mājas atjauno ar fasādes dekoratīvo apdari, kuras krāsojuma noturība ir 20 gadi, ieliek izturīgākas ārdurvis un kāpņu telpas grīdas segumu, papildina ēkas ar piekārtiem balkoniem un liftiem, sakoptākas vides vārdā izmanto dekoratīvus radiatorus.

Svarīgi būtu renovācijas gaitā uzlabot arī namu skaņas izolāciju starp stāviem un no ielas trokšņiem, uzskata energoefektivitātes eksperts Vilis Krūmiņš. Viņaprāt, Latvijā renovācijas procesam palīdzētu Vācijā spēkā esošā prasība noslēgt līgumu starp dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašniekiem.

***

Kā namu renovāciju atbalsta citur

Igaunijā

Darbojas no 2001.gada

Igaunijas Kredīta un eksporta garantiju fonds (KredEx) finansē māju energoefektivitātes uzlabošanu

No 2007.gada KredEx, Igaunijas informatīvais centrs, Ilgmūžības mācību attīstības fonds un Finanšu ministrija administrē Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu mājokļu renovācijā

No 2007.gada valsts ar 10% subsīdiju atbalsta līdz 1990.gadam celto daudzdzīvokļu māju rekonstrukciju

Renovētas vairāk nekā 800 daudzdzīvokļu mājas

Lietuvā

Darbojas kopš 1992.gada

Pirmo valsts programmu energoefektivitātes celšanai atbalstīja Pasaules Banka

2004.gadā apstiprinātā Mājokļu stratēģija līdz 2020.gadam paredz atbalstu renovācijas kredītu izsniegšanai

No 2005.gada valsts subsīdiju — 10% kredīta summas — māju modernizācijai saņem iedzīvotāji ar maziem ienākumiem

Valsts subsidē 15—30% renovācijas ieguldījumu atkarībā no enerģijas ietaupījuma

Līdz 2020.gadam plānots renovēt 70% daudzdzīvokļu māju

Jau renovētas vairāk nekā 700 daudzdzīvokļu mājas

Polijā

Darbojas kopš 1990.gada

Investīcijas un tehniskā palīdzība tiek piešķirta valdības projektā Housing Finance ar US Aid, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līdzdalību

Valsts krājbanka un Polijas Nacionālā banka izsniedz renovācijas kredītus ar valsts subsīdijām

Renovētas vairāk nekā 60% daudzdzīvokļu māju

Avots: BEMVA pētījums

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā pareizi novārīt olas?

Tuvojas Lieldienas – lielā olu izēšanās, kad krāsotas oliņas gozēsies un dekorēs katru brokastgaldu. Kas ir nepieciešams, lai pareizi tās izvārītu?

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko