Jāatceras, ka, arī ceļojot pa Latviju, jāņem līdzi Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pase, kurā fiksēta gan vakcinācija, gan attārpošana. Pase jāuzrāda kontrolējošajām institūcijām, piemēram, pašvaldības policijai. Suņiem jābūt identificētiem. To izdara veterinārārsts, sunim ievadot mikročipu un fiksējot to dzīvnieka pasē. Mikročipā ir unikāls 15 ciparu numurs, nekā vairāk. Lai mīluli pēc šī numura varētu atrast un pierādīt, ka esat dzīvnieka īpašnieks, dzīvnieks obligāti jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra vienotajā valsts datubāzē. Īpašnieks pats var reģistrēt suni Lauksaimniecības datu centrā vai tā filiālēs novados, uzrādot dzīvnieka pasi ar identifikāciju. To var izdarīt arī elektroniski, izmantojot portālu www.latvija.lv. Reģistrāciju par samaksu var veikt arī veterinārārsts. Arī atsevišķas pašvaldības veic reģistrāciju. Visos gadījumos maksa par reģistrāciju ir 3,50 eiro.
Dzīvnieka īpašniekam jāiepazīstas ar savas pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Dažās noteikta nodeva par suņa turēšanu – vai nu kā vienreizēja maksa gadā Rīgas pilsētā, vai arī maksa tiek pievienota pie komunālo pakalpojumu rēķina. Pensionāriem un sterilizēto suņu īpašniekiem nodeva parasti ir samazināta. Rīgas pilsēta pēc nodevas nomaksas izsniedz īpašu suņa žetonu.
Obligāta prasība – īpašniekam savs dzīvnieks jāvakcinē pret trakumsērgu. Par prasības neievērošanu pašvaldības policija un citas kontrolējošās institūcijas ir tiesīgas sodīt īpašnieku. Vakcināciju veic reizi gadā, reizi divos vai reizi trijos gados. Vakcinācijas derīguma ilgums ir atkarīgs no vakcīnas.
No agra pavasara līdz vēlam rudenim aktivizējas ērces. Tās pārnēsā ne tikai encefalītu un Laimas slimību, bet arī cilvēkiem ļoti bīstamo babeziozi jeb piroplazmozi suņiem. Lai suni pasargātu, dzīvnieks jāapstrādā ar pretērču līdzekļiem. Ja tomēr ērce ir piesūkusies, vispirms samērcējiet vates piciņu borspirtā (noderēs arī degvīns, bet nekādā gadījumā šim nolūkam neizmantojiet nekādu eļļu) un četras minūtes paturiet uz ērces. Kad tā apdullusi, ar diegu vai pinceti to noņemiet un dezinficējiet piesūkšanās vietu. Pēc ērces izņemšanas vismaz trīs dienas suns jānovēro – ja dzīvnieks kļūst miegains, apātisks, nevēlas ēst, urīns kļūst tumšs, steidzami dodieties uz veterināro klīniku. Šajā situācijā izšķirošas var būt pat stundas.
Ja suns ir ļoti enerģisks un temperamentīgs, nedrīkst pieļaut, ka dzīvnieks ar riešanu vai gaudošanu traucē līdzcilvēkiem. Enerģiski suņi prasīs ilgāku pastaigas laiku par 30 minūtēm, kas norādītas Ministru kabineta noteikumos par labturības prasībām. Pastaigājieties vismaz stundu, pusi no šā laika veltot rotaļām, skriešanai. Mājās pabarojiet suni, atstājiet viņam kādu graužamu kārumu un pāris rotaļlietu, kas nogurušā mīluļa domas novirzīs no nevēlamām darbībām.
Suni pastaigā vajadzētu vest personai, kura spēj dzīvnieku savaldīt. Nav pieņemams, ka spēcīgu, liela auguma suni staidzina bērns.
Sākoties siltajam laikam, jāatceras, ka ne suni, ne kaķi nedrīkst atstāt mašīnā vienu. Suņa un kaķa ķermeņa temperatūra vidēji ir 38,5 grādi, un dzīvnieki ļoti ātri pārkarst. Pietiek pat ar pārdesmit minūtēm, lai dzīvnieks mirtu no karstuma dūriena. Katru gadu visā pasaulē vasaras periodā, ieslodzīti mašīnās, aiziet bojā daudz suņu.