Kanēļbulciņa (kanelbulle) ir viena no Zviedrijas visatpazīstamākajām kulinārajām vērtībām. Tās vēsture sākās XX gadsimta sākumā, pēc Pirmā pasaules kara, kad Zviedrijā visos sabiedrības slāņos kļuva vieglāk pieejamas tādas izejvielas kā cukurs, milti, sviests un kanēlis.
Tieši tad mājsaimnieces sāka eksperimentēt ar rauga mīklu un garšvielām, kas tolaik bija eksotiskas un dārgas. Rezultātā radās apaļa bulciņa ar kanēļa un sviesta pildījumu.
Pirmās rakstiskās receptes parādījās 20.–30. gados, bet bulciņa kļuva plaši pazīstama tikai pēc Otrā pasaules kara, kad ekonomiskā situācija uzlabojās un cukurs atkal kļuva pieejams ikdienas lietošanai.
Kanēļbulciņai nav vienas konkrētas receptes un izgudrotāja, tā ir tautas kulinārais izgudrojums, kas radās mājās, nevis konditorejās.
Tomēr Zviedrijas kulinārijas vēsturnieki norāda, ka bulciņas mūsdienu forma – sarullēta un spirālē cepta mīkla ar sviestu, cukuru un kanēli – kļuva populāra Stokholmā 20. gados, pateicoties mājsaimniecēm un vietējām konditorejām, kas sāka tirgot šo jauno saldumu pie kafijas.
Kanēļbulciņa ir zviedru kafijas pauzes (fika) simbols. Darba pārtraukumā izdzert tasi kafijas un apēst kādu saldumu zviedriem ir gandrīz svēta tradīcija. Kanelbulle ir fikas simbols – šī bulciņa nozīmē siltumu, atelpu un socializēšanos.
Kulinārijas vēsturnieki šīs bulciņas «panākumus» skaidro arī ar to, ka tās kanēļa, cukura un sviesta aromāts gan mājās, gan sabiedriskajās vietās radīja komforta sajūtu, kas zviedriem īpaši svarīga garajās, tumšajās ziemās. Bulciņa ir pietiekami vienkārša, lai to varētu cept mājās, bet pietiekami garda, lai to cienītu arī kafejnīcās.
Pēc Otrā pasaules kara (50.–60. gadi) tās popularitāti vecināja ekonomikas uzplaukums – mājsaimniecībās parādījās cepeškrāsnis, pieauga cukura un sviesta patēriņš. Attīstījās kafejnīcu kultūra, un kanelbulle kļuva par neatņemamu zviedru konditoreju simbolu.
Savukārt starptautisko slavu vienkāršā un mājīgā kanēļbulciņa ieguva, pateicoties Astridas Lindgrēnes darbiem un IKEA dibinātājam Ingvaram Kampradam, kurš uzskatīja, ka veikalam jābūt ne tikai mēbeļu, bet arī zviedru dzīvesveida vēstnesim. Astridas Lindgrēnes grāmatās svaigi ceptas bulciņas kopā ar pienu vai kakao garšo gan Karlsonam un Brālītim, gan Pepijai Garzeķei un citiem bērniem.
Savukārt IKEA ēdnīcās visā pasaulē kanelbulle kļuva par fikas iemiesojumu – ātru kafijas pārtraukumu ar saldo bulciņu gluži tāpat kā Zviedrijā.
Tas nozīmēja, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē pirmo reizi nogaršoja zviedru kanēļbulciņu tieši IKEA, un viņu apziņā tā kļuva par «zviedru garšas» simbolu līdzīgi kā gaļas bumbiņas.