Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Lai stiprinātu veselību, nav jābūt slimam

Atvaļinājumā var ieplānot arī atpūtu ar pievienoto vērtību – "restartēties" kādā rehabilitācijas centrā, kūrortā, dziednīcā.

Vārdam "sanatorija" ir tāda dīvaina padomju sistēmas pieskaņa, un no mūsu leksikas vārds palēnām zūd, arī jēga un saturs mainās, precīzāk – modernizējas. Tagad iestādes, kur atveseļoties pēc slimošanas vai gluži vienkārši stiprināt veselību vai relaksēties, sauc par rehabilitācijas centriem, kūrortiem vai dziednīcām. Sācies atvaļinājumu laiks, un ir īstais brīdis ieplānot arī atpūtu ar pievienoto vērtību, piemēram, izmantot iespēju "restartēties", parūpējoties par savu veselību.

 

Pilnīgi veselu cilvēku nav

"Veselības veicināšanas programmu Restartē veselību, Vesela mugura un cita mērķauditorija ir relatīvi veseli cilvēki, kuriem ir iespēja izrauties no darba uz dažām dienām, lai veltītu laiku sev, izslēgtu mobilo tālruni un izbaudītu gan ūdensprocedūras, gan fiziski izkustētos ārstnieciskās vingrošanas nodarbībās vai apgūtu nūjošanas prasmes," stāsta kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece, neiroloģe Elīna Malkiela. Viņa uzskata, ka tādu praktiski pavisam veselu cilvēku nav, jo ik biroja darbinieks reiz sajūt sāpes mugurā vai rokā, ik pedagogs ik dienu ir pakļauts stresam, savukārt pārdevējiem un frizieriem sāp kājas. Sarakstu varētu turpināt, atrodot katrai profesijai specifiskas veselības problēmas. Nav jāgaida pēdējais brīdis, kad tiek diagnosticēts "izdegšanas sindroms", bet, laikus padomājot par savu veselību, var lieliski izvairīties no slimošanas un ārstēšanās, kas jau maksās daudz vairāk un būs komplicētāka nekā profilaktiska atpūta.

Faktiski Jaunķemeri ir ideāls piemērs, kā no sanatorijas pārtapt par daudzprofilu rehabilitācijas centru, kas savā ikdienas praksē apvieno mūsdienu rehabilitācijas tehnoloģijas ar vēsturiskām kūrorta ārstēšanas tradīcijām – dūņu un minerālūdens procedūrām. Vēl vairāk – mērķis ir izglītot centra klientus. Tam domātas īpašas kūres Sulu maģija un Ājurvēda, kurās iekļautas ne tikai procedūras, bet notiek arī izglītojošas lekcijas, diskusijas.

Rehabilitācijas centros galvenā uzmanība tiek pievērsta veselībai, bet papildus tiek domāts arī par relaksāciju un atpūtu, tāpēc atsevišķi darbojas spa centri, kuros var izvēlēties kādu masāžu, ūdens vai skaistumkopšanas procedūru. Tieši šie papildpakalpojumi ļauj pelnīt. Rehabilitācijas centrā Līgatne spa procedūru programma ik sezonu mainās – ja nesen aktuāls bija pīlings ar bērzu pumpuriem, pienenēm, tad drīz vien būs citas zālītes, jo ārstnieciskās pirts procedūras ir viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem. "Tas varbūt uz rehabilitāciju neattiecas, bet tā ir lieliska relaksācija," saka centra galvenā ārste Ilze Bērziņa.

 

Pašnovērtējums un ārsta padoms

Lielākā daļa cilvēku rehabilitācijas centros veselības veicināšanas programmu izvēlas paši pēc savas iniciatīvas. "Pirms programmas rezervācijas katram jāizvērtē savs veselības stāvoklis un šaubu gadījumā jāvēršas pie ārsta," iesaka E. Malkiela. Ģimenes ārsta norīkojums gan obligāti netiek prasīts, taču ir vēlams. Uzreiz pēc iestāšanās rehabilitācijas centrā ir ārsta konsultācija, kurā pacients tiek iztaujāts par diagnozēm. "Gadās, ka pats pacients par visām savām vainām nemaz nezina. Mēs rekomendējam ņemt līdzi visu izmeklējumu rezultātus," skaidro E. Malkiela un piebilst, ka pat tad, ja tā ir veselības veicināšanas programma, tā notiek ārsta kontrolē. Piemēram, ne visiem, kuriem patīk sildīšanās dūņās, šī procedūra ir vēlama. Ja pacientam ir nekontrolēta hipertensija, ja anamnēzē ir onkoloģija, tad sildīšana, dūņu aplikācijas var izprovocēt nevēlamas sekas.

Sanatorijas Jantarnij bereg sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Petaka informē, ka ārsta norīkojums ir vajadzīgs tad, ja rehabilitāciju apmaksā apdrošināšanas kompānija. Savukārt rehabilitācijas centra Līgatne galvenā ārste Ilze Bērziņa saka: "Fizioterapeita konsultācija ir vajadzīga gandrīz visiem, arī ergoterapeits biroja darbiniekiem var daudz ko pastāstīt un iemācīt." Kūrortu gatavajās veselības veicināšanas programmās iekļautas konkrētas procedūras par noteiktu samaksu, kuras piemērotas cilvēkiem, kam nav izteiktu veselības problēmu, taču papildus, ja ir kāda blakusslimība – varikoze, onkoloģija, miomas, cistas –, ikviens, konsultējoties ar ārstu, var individualizēt piedāvājumu.

 

Optimālais laiks

Pēc pieredzes zinu teikt, ka trīs dienas kūrortā ir par maz, bet piecas jau ir pietiekami, lai mainītu domāšanu un nosacīti sāktu jaunu dzīvi, vairāk uzmanības pievēršot veselībai. Piemēram, Jaunķemeru kūrē Sulu maģija lieliski var iemācīties, ka ir iespējams mazāk ēst un vairāk kustēties. Veselības veicināšanas programmas pārsvarā ilgst no divām līdz septiņām dienām, bet var pamēģināt pat vienas dienas versiju, lai saprastu – patīk vai nepatīk piedāvātā sistēma.

"Vispārējai kardioloģiskajai vai neiroloģiskajai rehabilitācijai tiek rekomendētas 14 vai 21 dienas programmas, jo vannām un dūņām, ko pielietojam, reizēm ir tendence dot paasinājumu. Ja pacients ir ārstu uzraudzībā, ir viegli kontrolēt, vai procedūra būtu jāatceļ vai jāturpina. Bet, ja tikai divās dienās maksimāli tiek izmantots viss, ko vēlas, un tad klients aizbrauc prom, tad saikne pazūd. Tāpēc veselības veicināšanas programmas ir vieglākas, nav tik medicīniskas," skaidro E. Malkiela.

"Ja ir kāda veselības problēma, kuras risināšanai gribas pievērsties nopietnāk, tad ar piecām dienām ir par maz, bet no otras puses – labāk ir izbrīvēt kaut mazliet laika, nevis nedarīt neko. Mēs dodam impulsu, lai pēc tam turpinātu," saka I. Bērziņa no Līgatnes. Savukārt I. Petaka no Jantarnij bereg izmēģinājumam iesaka izvēlēties nedēļas nogales piedāvājumu. Piemēram, programmā Brīvdienas pie jūras (iebraukšana piektdienā un aizbraukšana svētdienā) ir daudz iespēju – var apmeklēt baseinu, fitoterapiju, haloterapiju, sālsistabu, nūjošanu, pamēģināt skābekļa kokteili.

 

Vietējie brauc vairāk

Sanatoriju noslogotība ļoti atkarīga no politikās un ekonomiskās situācijas. E. Malkiela ir gandarīta, ka Jaunķemeros pēdējos gados procentuāli pieaug vietējo klientu skaits. "Tas nozīmē, ka pakalpojums Latvijas iedzīvotājiem kļūst pieejamāks un arī mūsu cilvēki sāk beidzot rūpēties par savu veselību. Agrāk vasarā bija pilns ar tuvākiem un tālākiem ārzemniekiem, bet tagad ap 80% ir vietējie."

Jantarnij bereg populārāks ir krievvalodīgo vidū, jo Krievijas vēstniecība izsniedz ceļazīmes pensionāriem. Nesezonā ir atlaides Rīdzinieka kartes īpašniekiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka sezonā vairāk būs ārzemnieku. "Brauc atpūtnieki ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no Norvēģijas, Vācijas. Plānojam sākt sadarbību ar Kazahstānu," stāsta I. Petaka. Viens no veidiem, kā piesaistīt publiku, esot arī ceļazīmju piedāvāšana caur portālu GribuAtpūsties.lv, norādot atlaides apmēru.

Lai gan vislabākā reklāma ir no mutes mutē, kad tie, kas reiz atpūtušies, nākamajā reizē aicina līdzi arī draugus un kolēģus, pēdējā laikā vērojama darba devēju interese, kuri rod iespēju nodrošināt saviem darbiniekiem dažu dienu atpūtu kūrortā.

Lai arī dienas sanatorijās ir noslogotas ar procedūrām, ir arī brīvais laiks, ko katrs klients var plānot pēc savas gaumes. Jūrmalas kūrortu bonuss ir jūras tuvums, Līgatnei – mežs. Jaunķemeros brīvdienās ierodas daudz ģimeņu ar bērniem, bet Līgatnes politika vairāk vērsta uz rehabilitāciju klusumā.

 

Citur labāk?

Aptaujājot radus, draugus, kolēģus, gan izrādās, ka par Latvijas sanatorijām reti kurš ir labi informēts, jo dominē uzskats, ka tās domātas ārzemniekiem un slimniekiem. Daudz populārākas ir Lietuvas sanatorijas, jo to reklāma ir uzstājīgāka un piedāvājumi – lētāki. Pēc statistikas datiem, Birštonas sanatorijās Latvijas iedzīvotāju ir apmēram 14%, kas starp ārzemju apmeklētājiem mūs ierindo pirmajā vietā. Viens no izvēles kritērijiem par labu Lietuvai ir gan elastīgā cenu politika, gan arī ērtā nokļūšana ar sabiedrisko transportu. Īpaši Lietuvas sanatorijās tiek piedomāts arī par ģimeņu piesaistīšanu. Ja tiek veikta agrā rezervācija – vismaz pusgadu iepriekš –, bērniem dzīvošana kūrortā ir bez maksas.

"Valsts atbalsts ir Lietuvas kūrortu veiksmīgas attīstības pamatā. Pašvaldību politika noteikusi kūrortu attīstības prioritātes, un reģionu mārketings tiek vērsts uz to, lai to propagandētu. Vēl nesen Birštonas sanatorijas bija pagrimušas vēl dziļāk nekā dažas tāda veida iestādes Jūrmalā, bet šobrīd pēc ceļazīmēm uz turieni ir liels pieprasījums," zina teikt E. Malkiela.

Viņa gan iesaka rūpīgi izanalizēt piedāvātos pakalpojumus, jo ir starpība starp spa, rehabilitācijas centra un sanatorijas mērķauditoriju. "Rehabilitācijas centrā, kas ir specializētā slimnīca, lēmumu pieņēmējs ir ārsts un pacients ir pakalpojuma saņēmējs, bet sanatorijā, ko piedāvā kolēģi Lietuvā, tas ir palicis padomju laika izpratnē, kur lēmuma pieņēmējs daļēji ir ārsts, bet pacients izsaka vēlmes un vairāk ir atpūtnieks. Savukārt spa centrā neviens nejautā, ar ko esi slimojis, un tas, vai piedāvātā procedūra nevar kaitēt, ir katra paša atbildība." Protams, pirtis, baseini, vispārējā masāža nevienam ļaunu nenodarīs, bet, ja tiek izmantotas dūņas, minerālūdeņi, sērūdeņi, tad cerētā labuma vietā veselības problēmas var tikt saasinātas.

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli