Trīsdesmito gadu beigās Rojas apkaimē aktīvi fotografēja Alberts Rozentāls, vēlāk piecdesmitajos Uldis Lapiņš.
Starpkaru brīvās Latvijas valsts valdība labi saprata piekrastes potenciālu, tādēļ investēja lielus līdzekļus ostu attīstībā, rosināja zvejnieku kooperatīva darbību un zivju pārstrāde uzsāka strauju attīstību: izveidojās zivju pārstrādes uzņēmumi Kaltenē, Rojā, Pūrciemā un Žocenē. Jau tad, Rojas piekraste bija iecienīta atpūtas vieta vasarās. Pēc Otrā pasaules kara līdz ar kolektivizāciju Rojā izveidojās zvejnieku artelis un uz tā bāzes vēlāk arī dibināts slavenais zvejnieku kolhozs Banga. Ļoti strauji attīstījās zvejniecība un zivju pārstrāde. Piecdesmitajos gados Roja jau bija izveidojusies par vienu no rūpnieciski spēcīgākajiem un modernākajiem ciematiem Latvijā.
Tā laiks Rojas apkaimē, trīsdesmito gadu beigas, Otrais pasaules karš, pēckara notikumi ir nepietiekami pētīti un apzināti, kas sevī ietver vēl aizvien nesadzijušas brūces, neaizmirstamas pieredzes, gan traģiskas, gan arī priekpilnas.
Izstāde Bango tālaiks rosina ielūkoties laika starpstāvokļos, paralēlajās laika dimensijās un mirkļa tvērumos, kur amizantais mijiedarbojas ar sapņaino, sarežģītais ar vienkāršo, un poētiskais ar dokumentālo. Tā ir kā laika liecība par laiku, kad Rojā un tās piejūras teritorijā, gluži kā šodien, ikdiena un jūtas, emocijas un cerības, vilšanās un sāpes, mīlestība un sapņi bango un bangos, plūst un plūdīs, gluži kā mūsu laiks jeb Rojas upe mūsu Baltijas jūras līcī.
Izstādes atklāšanā, sestdien, skatītāji ar māksliniekiem varēs kopā izstaigāt instalāciju.