"Viss nav slikti. Aizvadītajā gadā pasaulē notikušas arī labas lietas. Situācija Tuvajos Austrumos ir stabilāka nekā bija pirms gada. Hamās, Hizbullāh tieši ir vājināti. Irānas kodolprogramma ir apstādināta uz kādu laiku. Venecuēlas tauta priecājas par brīvību no diktatora. Dienvidkaukāzā ir panākts vēsturisks izlīgums starp Armēniju un Azerbaidžānu. Sīrija, Venecuēla, Irāna – Putina sabiedrotie ir krituši vai vājināti. Un, jā, šeit būtiska loma ir bijusi ASV un tās prezidentam Trampam," uzstājoties gadskārtējās ārpolitikas debatēs, vakar no Saeimas tribīnes teica ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Debatēs piedalījās liels skaits deputātu no visām frakcijām, arī tie deputāti, kas pārstāv Latvijas delegācijas starptautiskās organizācijās, atskaitoties par paveikto. Atkarībā no politiskās piederības atšķīrās arī vērtējums par valsts īstenotajām ārpolitikas aktivitātēm.
Miers var nebūt taisnīgs
Kopš ziņojuma apspriešanas Ministru kabinetā ir nākuši klāt jauni notikumi pasaulē, kam pievērsās B. Braže: "Šonedēļ Krievija mēģināja tikt ievēlēta ANO konferences par noziegumiem pret cilvēci sagatavošanas komitejā – noziegumiem pret cilvēci sagatavošanas komitejā! Krievija! Protams, tā netika ievēlēta. Tā cieta sakāvi. Uzvarēja Ukraina un Slovēnija." Ministre arī uzsvēra, ka ukraiņi turpina varonīgi aizstāvēt savu zemi, piebilstot, ka diemžēl, runājot par miera sarunām, iespējams, panāktais miers Ukrainā, kad tas būs, var nebūt taisnīgs. 'Vienlaikus Ukrainas, ASV, Eiropas sarunvedēji, līderi ir patiešām pūlējušies nodrošināt ilgtspējīgu mieru un drošības garantijas Ukrainā," viņa teica. B. Braže brīdināja, ka valstiskajām partijām, neprecizējot, ko viņa ar to domā, jābūt modrām, tuvojoties vēlēšanām. "Krievijas līdzšinējā uzvedība liecina, ka tā eskalēs nemilitārus mēģinājumus iebiedēt un šķelt sabiedrību. To norāda šonedēļ publiskotais Satversmes aizsardzības biroja ziņojums," teica ministre, raksturojot ierosināto balsojumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas (tiešā tekstā to nenosaucot) kā mēģinājumu izraut Latviju no Eiropas kodola. B. Braže pauda pateicību visām 14 valstīm, kuru karavīri piedalās NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā Kanādas vadībā.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) savā runā norādīja, ka Latvijas diplomāti vienmēr ir bijuši fundamentāla Latvijas drošības sastāvdaļa, bet diemžēl šī profesija ne vienmēr tiek pienācīgi novērtēta arī no valsts puses. "Tas ir jāmaina. Mums joprojām nav nevienas diplomātiskās pārstāvniecības Latīņamerikā. Arī Āfrika un Dienvidaustrumāzija ir vēl neapgūti reģioni, lai gan tur aizvien vairāk izvēršas mūsu uzņēmēji. Un, būsim godīgi, arī Krievija mēģina veidot savu ietekmes zonu," viņa teica.
Mēs neplānojam maksāt
"Latvija savā ārpolitikā nu jau ir nobriedusi līdz ANO Drošības padomei, un tas, tēlaini izsakoties, ir viens no pasaules lielākajiem galdiem, ja ne pats lielākais, pie kura uz diviem gadiem lēmumus pieņemsim arī mēs. Ņujorkā mūsu galvenais uzdevums ir rūpes par Latviju, par mūsu drošību un labklājību," debatēs teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Atskaitoties par savu ieguldījumu ārpolitikā, premjere uzsvēra, ka 2025. gadā viņas divas svarīgākās ekonomiskās vizītes bijušas Vācijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. E. Siliņa apliecināja, ka Latvija neuzņems nevienu patvēruma meklētāju Solidaritātes mehānisma ietvaros, "jo tāda bija mūsu pozīcija, un mēs arī neplānojam maksāt. Tāpēc visi tie apgalvojumi, ka pie mums tūlīt ieradīsies daudz migrantu, ir nepatiesi." Viņasprāt, ir jāstrādā pie tā, lai Eiropas Savienība ņemtu vērā to nelegālo imigrantu skaitu, kurus Latvijas robežsargi ir atturējuši no ienākšanas Eiropas Savienībā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzteica ziņojuma sagatavotājus, ka tas ir kompaktāks nekā pērn un ar mazāku liekvārdību, tomēr pauda arī kritiku par reālo situāciju ārpolitikas īstenošanā. Tas, ka tirdzniecības kopapjoms ar Krieviju ir pieaugošs, ir kliedzoši, un būtu jāseko aktīvai rīcībai, teica deputāte, atgādinot, ka valdošā koalīcija noraidījusi Nacionālās apvienības iniciatīvu par kara nodokļa vai kara nodevas ieviešanu precēm no Krievijas un Baltkrievijas. Deputāte arī kritizēja Latvijas imigrācijas politiku.
Starppartiju asumi
Starp politisko spēku pārstāvjiem debašu laikā izraisījās savstarpēji pārmetumi un kritika par politiskajiem uzskatiem. Un ir jāiesāk ar situācijas raksturojumu, jo tas var atšķirties atkarībā no politiskās pārliecības. Andris Šuvajevs (Progresīvie) atzina, ka Latvijas ārpolitika ir kļuvusi par iekšpolitiku un Latvijas parlamentā esot izveidojies konkurss par to, kurš būs lielāks Donalda Trampa atbalstītājs. "Es esmu jau pamanījis, ka Šlesera frakcija ir sākusi teikt, ka Progresīvie ir valstisks apdraudējums savas ārpolitikas dēļ. Un, ziniet, man laikam nav nepieciešams skaidrāks apliecinājums, ka mēs darām pareizi, ja Šlesera frakcija sāk šādi runāt. Man ir grūti iztēloties lielāku komplimentu. Galu galā šī ir frakcija, kurai droši vien šobrīd ir grūti atbildēt uz jautājumu, kam pieder Grenlande," izteicās deputāts. Partijas Latvija pirmajā vietā frakcijas – A. Šuvajeva minētās "Šlesera frakcijas" – vadītāja Linda Liepiņa nepalika atbildi parādā, nosaucot Progresīvos par Trampa nīdējiem un aicinot izveidot "plašu ASV draudzīgu koalīciju, kurā nevar ietilpt anti-Trampa un pro-Hamās Progresīvie, jo Latvijai ir svarīgas labas attiecības ar ASV un Izraēlu, nevis Sorosu. Latvijai ir vajadzīga ASV draudzīga valdība. Un šo jautājumu es izvirzu tieši ārpolitikas debatēs, jo Latvijas drošība ir vissvarīgākais jautājums šodien." Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars uzsvēra, ka mūsu attiecībām ar ASV ir jābūt tādām, kurās ir nulle problēmu. "Un te nevajadzētu būt arī sīkumiem. Tai skaitā – domāju, ka valdību, partiju aktīvistiem vajadzētu nedaudz piebremzēt ar izsmejošiem ierakstiem sociālajos tīklos un nevajadzētu sūtīt jauniešu organizācijas vicināt Palestīnas un Venecuēlas karogus," viņš teica.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uzsvēra, ka NATO ir un paliek mūsu kolektīvās drošības pamats, Latvijas drošības stūrakmens, kā arī ASV ir un paliek Latvijas stratēģiskais sabiedrotais un partneris. "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka karavīrs no Bostonas joprojām ir gatavs stāvēt plecu pie pleca ar karavīru no Barselonas, ar karavīru no Bauskas, lai aizstāvētu vienu NATO, to vienu NATO, kurā ir arī Latvija," viņš teica, vienlaikus norādot, ka Eiropai ir jākļūst par diplomātijas, drošības un aizsardzības smagsvaru.
Ārpolitikas debatēs bija pieteicies tik liels deputātu skaits, ka līdz laikraksta numura nodošanai nebija prognozējams, kad tās varētu beigties. Saeimas sēdes darba kārtībā ir vēl arī vairāki citi jautājumi, ieskaitot opozīcijas rosināto Ministru prezidentes demisiju, kā arī lēmuma projektu par atbalstu Nobela prēmijas piešķiršanai ASV prezidentam Donaldam Trampam.