Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Atbalsta priekšlikumu aizdevumus līdz 30 dienām ar atmaksu vienā maksājumā limitēt līdz 50% no minimālās algas

Patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešadarba algas apmēra, šādu Finanšu ministrijas priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā otrdien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šis noteikums gan neattiektos uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildību ierobežos tikai ar ieķīlāto lietu.

Atbilstoši atbalstītajam priekšlikumam, kredīta atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Šis noteikums neattieksies, piedāvājot tādu maksājuma grafiku, saskaņā ar kuru kredīta pamatsumma jāatmaksā pa daļām.

Pēc divu nedēļu pārcelšanas, kad komisijas sēdes nevarēja notikt, jo vairums deputātu uz sēdēm nebija ieradušies un netika savākts balsojumam nepieciešamais kvorums, otrdien sēde notika - no 13 deputātiem uz komisijas sēdi šodien bija ieradušies septiņi.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sēdē skaidroja, ka Finanšu ministrijas skatījumā esošais normatīvais regulējums tikai daļēji aizstāv kredītu ņēmēju intereses, un tajā uzsvars likts uz maksimāli piemērojamās likmes noteikšanu. Tikmēr distances kredītu ņēmēju grupā ir bieži izplatīta situācija, ka kredīta ņēmējiem veidojas problēmas atdot kredītu laikā. Šādas problēmas parasti risina, kredītu pagarinot, lai gan tas kredīta ņēmējam ir neizdevīgi vidējā termiņā salīdzinājumā ar iespēju vienoties par maksājuma grafiku un sākt daļēji dzēst kredītu.

Viņa piebilda, ka kredītu, kas jāatmaksā vienā maksājumā, atmaksas grūtības pastiprina tieši fakts, ka visa summa jāatdod vienā maksājumā. Tādējādi FM skatījumā būtu jāierobežo maksimālā summa šāda veida kredītiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka PTAC atbalsta attiecīgo FM priekšlikumu. Pēc viņas teiktā, iespējas atmaksāt ātro kredītu rada atmaksas veids - nosacījums atmaksāt kredītu vienā maksājumā. Līdz ar to summa būtu jāierobežo. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka lielākajai daļai mērķu, kam cilvēki izvēlas ātros kredītus, ir piemērotāki kredīti, ar atbilstoši kredītu atmaksas grafiku.

Sēdē deputāti arī atbalstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka (V) priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu kredīta devējiem ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu izvērtējuma veikšanai pietiekamā apjomā.

Virkni priekšlikumu deputāti sēdē neatbalstīja, tostarp Latvijas Kredītņēmēju asociācijas iniciētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ātro kredītu izsniedzējiem paredzēja pieprasīt kredīta ņēmējam iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par ienākumiem.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš uzsvēra, ka, neatbalstot asociācijas priekšlikumu, kas daudz striktāk un objektīvāk liek vērtēt kredīta pieteicēja maksātspēju, arī turpmāk pastāvēs "iespēja bezatbildīgi prasīt un bezatbildīgi izsniegt ātro kredītu".

Vienlaikus Āboliņš uzsvēra, ka līdz šim atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir iedzīvotājiem būtiski. Viņš izteica cerības, ka ar šiem ierobežojumiem būs pietiekami, lai ātro kredītu izsniedzēju vidū izskaustu bezatbildīgu aizdošanu, kas līdz šim bijusi nopietna problēma.

Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) aģentūrai LETA pēc sēdes norādīja, ka komisijas atbalstītie priekšlikumi palīdzēs risināt iepriekš minētās problēmas. Vienlaikus viņš pauda nožēlu, ka komisijas vairākums, pretēji Naudiņam pašam, neatbalstīja priekšlikumu par pienākumu ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt kredīta ņēmējam iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par ienākumiem.

Kā ziņots, iepriekšējās nedēļās komisija divas reizes nevarēja lemt par jauniem ierobežojumiem nebanku kreditēšanas jomā, jo uz abām sēdēm neieradās pietiekams skaits deputātu deputāti.

Uz komisijas sēdēm bija ieradušies daudzi ierēdņi, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kā arī nozaru pārstāvji. Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) akcentēja, ka deputāti atalgojumu saņem arī vasarā, līdz ar to viņiem sēdes ir jāapmeklē.

Pagājušās nedēļas komisijas sēdē piedalījās komisijas priekšsēdētājs Naudiņš, Askols Kļaviņš (ZZS), Armands Krauze (ZZS), Ilmārs Latkovskis, Edvards Smitēns (LRA), Jānis Upenieks (Vienotība).

Savukārt uz sēdi neieradās Anrijs Matīss (Saskaņa), Inesis Boķis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Aivars Meija (Saskaņa), Artūrs Rubiks (Saskaņa), Jānis Urbanovičs (Saskaņa), kā arī Ivars Zariņš (Saskaņa).

Arī pirms nedēļas komisija kvoruma trūkuma dēļ nevarēja lemt par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežojumus nebanku kreditēšanas jomā. Toreiz sēdē piedalījās Naudiņš, Kļaviņš, Boķis, Upenieks, Smiltēns un Klaužs.

Saeimas Kārtība rullis nosaka, ka deputātam var atvilkt no algas 20%, ja viņš neierodas uz Saeimas sēdi bez attaisnojoša iemesla. Savukārt par komisiju sēžu neapmeklēšanu šādas sankcijas nav paredzētas. Kārtības rullis nosaka - ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājam par to jāpaziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma var viņu atsaukt un ievēlēt citu deputātu.

Likuma izmaiņas paredz stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju atmaksāt piešķiramo aizdevumu. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi paredz ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu.

Tāpat FM priekšlikumi likuma grozījumiem paredz, ka patērētāja kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem uzsvēra, ka jau otro nedēļu pēc kārtas komisijas sēdi neieradās vajadzīgais deputātu skaits, tātad "atkārtoti tika bloķēta" likumprojekta virzība izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā, tiek "likti šķēršļi" tā dēvēto ātro kredītu ierobežojošu likumu pieņemšanai.

LRA politiķis Smiltēns pauda, ka ātro kredītu biznesā Latvijā sastopami investori no politiķu vidus. "Pēc apzināta LRA likumprojekta bremzēšanas, ir skaidrs, ka Saeimā ir partijas, kas pakļaujas "ātro kredītu" lobijam un nav brīvas savos lēmumos," uzsver Smiltēns.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Izrāda pretestību reformai(25)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā konsultācija pašvaldībās par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz pašvaldību skaitu valstī 2021. gadā samazināt no...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas