Jaunieši bezdarbnieki varēs praktizēties un saņemt stipendiju

pilniba tev piekritu, ta ir vienreizeja iespeja stradat, iegut darba pieredzi un nodrosinat savu dzivi!

Nu, nu - ar maģistra grādu pa 120Ls?!

Jā! Piekrītu. Bet izglītība ir plašāks jēdziens. Izglītība nozīmē ne tikai sava izvēlētā „maizes darba” cītīgu apguvi, bet arī izpratni par to, kas notiek skaistajā un no otras puses – melu pilnajā pasaulē. To otro daļu skolās tikpat kā nemāca, drīzāk maldina. Padomju laiku enerģiski uzņēmīgiem cilvēkiem ir pieradums prast sistēmā – partija ir dievs – tomēr atrast veidus, kā dzīvot materiāli labāk nekā pārējie. Pēc neatkarības atgūšanas šiem uzņēmīgajiem „atraisījās rokas” darbībai, viņi kļuva arī par valsts likumu veidotājiem. Bet - ierasto paradumu iespaidā, neprasmes un konkurences spiesti viņi atjaunotās valsts likumus veikli izveidoja ar „caurumiem” – jeb - kā jau citā pakāpē apiet („apčakarēt”) pārējos savas labklājības dēļ. Izauga zagļi, kas „pēc likuma” nav zagļi. Lūk, tādēļ arī mēs visi zinām, ka netaisnība ir liela, bet aiz restēm nevienu valsts izzadzēju ielikt nevar. Un ES valstis negrasās ar mums apieties kā ar bērnudārza audzēkņiem. Mēs viņiem esam „aizsargjosla” pret krievimpēriju, viņu ražoto preču pircēji un darbaspēka avots. Valsti no šitā purva var izcelt jauni izglītoti cilvēki, kam nav krievlaiku ieradumu, bet ir pie labas izglītības klāt arī jau pieredze un latvisks patriotisms kopā ar Dievatziņu. Uz vieglu labklājību velti cerēt. Īsi, nepilnīgi, bet, manuprāt, tā. Jeb, citiem vārdiem – bez labas izglītības (skola + pašizglītošanās) nebūs arī sapratnes, kas ir valsts, kā izvēlēties valsts ierēdņus un kā no viņiem prasīt atbildību.

Komentētājs ar niku "nospļauties" ( neatkarīgi no viņa reālā izglītības līmeņa) ir aizskāris ļoti pareizu tēmu - izglītības kā tādas rentabilitāti. Tas ir - ja tu par studijām 4-5 gadu laikā samaksā 5000 Ls ( ko tu esi paņēmis kā studiju kredītu) pēc tam tu ej strādāt uz 200 Ls algu, no kuras tev ir jādzīvo + jāmaksā tas pats studiju kredīts, tad šī izglītba ir klasisks "krievu bizness" - jebšu iegūtās zināšanas un diploms vietējās nozīmes valstī ir vienkārši nerentabli!! Aprakstītais piemērs ir klasika, pedagogiem, bet, ja labi paanalizē, tad arī juristiem, ekonomistiem, grāmatvežiem un citām krīzes laikā ne pārāk vajadzīgām profesijām. Tu saki - "tagad īpaši vajadzīgi izglītoti, jauni cilvēki....", bet man ir jautājums - kam viņi ir vajadzīgi? Kur viņi ir nodarbināti? Par kādu atalgojumu nodarbināti? Cik ir bezdarbnieku ar augstāko izglītību, cik ar divām? Kur ir tas pieprasījums pēc "izglītotiem, jauniem cilvēkiem?" Ja mēs runājam par dzīves kvalitāti - tad var padomāt, vai ekonomistam ar augstāko izglītību, kurš sēž bez daba ir labāka dzīves kvalitāte par pamatskolu beigušo, kuram arī nav darba? To, cik kurš būs finansiāli veiksmīgs un kvalitatvi dzīvos nosaka ne pati izglītība, bet ģimenē iemācītā un ieaudzinātā "čujs, ņuhs un poņa". Manu paziņu lokā ir cilvēki ar 2 un pat 3 augstākajām izglītībām un ko? Da neko - pārsvarā strādā valsts iestādēs par ļoti zemu atalgojumu, bet par dzīves kvalitāti kā tādu pat nesapņo. Lai gan pašvērtējums "man ir izglītība" droši vien viņus silda. Tikai nevajag nevienam ne tos bakalaurus, ne maģistrus. Interesanti, ka tie, kam ir tā saucamā "augstākā izglītība ekonomikā" kaut kā savu biznesu nesāk un nerāda savas iegūtās zināšanas, visi labāk meklē darbu bankās, firmās par grāmatvežiem utt. Nez, kamdēļ tā?

Vai tas nebus Lemberga stipendijas ................

Šitādus „nospļauties 17:41” var itin bieži sastapt, tāda attieksme nāk no A kaimiņu „dižvalsts” puses un izpaužas arī vēl „bļ-valodas” veidā. Izglītība vispirms ir cilvēka paša dzīves kvalitāte neatkarīgi no situācijas valstī. Kas spļaudās, tas piespļauj pats savu dzīvi. Tagad īpaši ir vajadzīgi izglītoti jauni cilvēki. Izglītība nav vajadzīga, lai labi paēdis kasītu vēderu, bet lai enerģiski spētu labot to jau piespļaudīto pasauli. Pie tam, sēņu lasīšana ir derīga nodarbe – vaina jau nav sēnēs, bet garīgi neizglītotā darba devējā, kam tāpat „uzspļaut” uz to lasītāju.

Morāle viena - Latvijā nav jēgas mācīties un iegūt augstāko izglītību. Tu maksā naudu, tērē savu laiku, lai vēlāk būtu par bezradbnieku vai arī lai brauktu uz Īriju sēnes lasīt?

Ko darīt tiem, kas ir divsimtais rindā uz pārkvalificēšanās kursiem un 100 rindā uz simtlatnieku stipendijas darbu? No kā dzīvot? Un rindā jau 6 mēnešus gaida.

Forši! A ko darīt tiem, kas ir mācījušies un paralēli strādājuši visu studiju laiku? Nedz šī, nedz neviena cita t.s. "jauniešu atbalsta" stipendija man nepienākās. Soci pat 45 Ls jau nemaksā. No kā pabarot ģimeni??????