Jurēvics aģentūrai LETA pauda, ka situācija, kurā tika "norauts kvorums" saistībā ar konkrētiem likumprojektiem, viņaprāt, raksturojama kā bezatbildīga rīcība. Deputāts norādīja, ka, ja šie likumi netiks pieņemti, Latvijai var draudēt vairāku desmitu miljonu eiro sods, kā arī tiktu zaudētas investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā, kas būtu ieguldītas valsts ekonomikā.
Politiķis uzsvēra, ka darbs pie likumu pieņemšanas tiks turpināts arī nākamajās sēdēs. Jurēvics īpaši izcēla opozīcijas rīcību, kas viņam šķiet nesaprotama - opozīcija pati iekļauj darba kārtībā demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), bet pēc tam pati arī nodrošina sēdes nenotikšanu. Viņaprāt, tas liecina par centieniem destabilizēt ne tikai valdību, bet arī valsti kopumā.
Runājot par budžetu, Jurēvics izteica pārliecību, ka uz budžeta sēdi koalīcija būs pilnā sastāvā. Viņš norādīja, ka sagatavošanās darbi jau notiek un daži komandējumi ir atcelti. Lai gan pastāv iespēja, ka kāds deputāts objektīvu iemeslu dēļ neieradīsies, budžeta pieņemšanas procesā visas balsis būs nodrošinātas, uzsvēra Jurēvics.
Tāpat JV pārstāvis uzskata, ka situāciju, kurā Saeimas sēde tiek slēgta, jo koalīcija nespēj nodrošināt vairākumu, nevajadzētu saistīt ar valsts budžeta pieņemšanu. Viņš raksturoja opozīcijas rīcību kā bezatbildīgu un vienlaikus komisku - opozīcija norauj kvorumu sēdē, kurā paši ir iesnieguši likumprojektus un demisijas pieprasījumus. Viņš uzsvēra, ka JV deputāti neiesaistās šādās spēlēs, un tieši tāpēc tika iniciēta ārkārtas sēde, lai izskatītu pretmobilitātes likumprojektu. Jurēvics pauda cerību, ka opozīcija šoreiz neizmantos kvoruma noraušanu kā taktiku.
Jau ziņots, ka ceturtdien tiks sasaukta vēl viena ārkārtas Saeimas sēde, paziņojusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Ārkārtas sēdē tiks skatīti vairāki likumprojekti, kā arī opozīcijas rosinātais demisijas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
Saeimas ceturtdienas kārtējā sēde tika slēgta, Saeimas opozīcijai "noraujot kvorumu" balsojumā par grozījumiem likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.
Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta sesto priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.
Opozīcija "kvorumu norāva" arī iepriekšējā Saeimas sēdē, tāpēc tā tika slēgta, deputātiem neizskatot virkni likumprojektu.
Pēc tam tika izsludināta Saeimas ārkārtas sēde, kurā tika pieņemts vien likums vieglākai pretmobilitātes infrastruktūras izveidei pierobežā.
Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Savukārt atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputātu, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.
Tāpat Saeimas kārtējās sēdes dienaskārtībā bija arī jautājums par demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS). Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp "Jauno vienotību" (JV), "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu".
Opozicionāri šoreiz demisijas pieprasījumu bija pamatojuši, apgalvojot, ka "valdība ilgstoši nespēj pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai pārtrauktu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju".
"Jaunajai vienotībai" Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. AS ir 13 deputāti, NA - 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daļa no kuriem Siliņas valdībai nodrošina pavisam minimālu balsu vairākumu parlamentā.
Siliņa par valdības vadītāju kļuva 2023.gada 15.septembrī, Saeimā saņemot 53 deputātu atbalstu. Jaunas valdības izveide bija nepieciešama, jo iepriekšējais premjers - Krišjānis Kariņš (JV) - 17.augustā demisionēja.