Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Koalīcija izvairīgi komentē jautājumu par LU rektora vēlēšanām

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāve Juta Strīķe žurnālistus informēja, ka koalīcijas sadarbības padome pirmdien pārrunāja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) aicinājumu valdībai neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā.

"JKP lūdza iekļaut šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā maksimāli ātri. Ja gadījumā nepieciešams vēl dažu juristu vērtējums, tad šo jautājumu vajadzētu iekļaut nākamajā valdības sēdē. Novilcināt šo jautājumu nevar, jo LU ir nepieciešama jauna vadība un šī jautājuma atlikšana tiks uzskatīta par nepamatotu," uzsvēra Strīķe.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka publiski uzmanība tiek veltīta viena rektora apstiprināšanai amatā, lai gan lielākais izaicinājums ir nodrošināt, lai augstākā izglītība kalpotu studentiem un valstij kopumā.

"Šī sistēma ir uzlabojama, tāpēc valdības plānā ir sistēmu uzlabot. Ja viena procedūra [LU rektora vēlēšanās] nav pareizi ievērota, tas nav pats galvenais. Galvenais ir saprast, kā uzlabot augstskolu sistēmu kopumā - sākot ar pārvaldes modeli, lai rektoru ieceltu padome, nevis studenti un profesori, tāpat jādomā par finansējuma piesaisti, starptautiskām publikācijām, ārzemju mācībspēku piesaisti utt. Iecere ir panākt, ka augstskolas administrācija tiktu atslogota tā, lai tā var kārtot saimnieciskos darbus, bet mācībspēks var darīt savu darbu," sacīja Kariņš.

Premjera vērtējumā, jautājums par Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu LU rektora amatā ir tehniskas dabas un par to nebūtu īpaši jādiskutē. Bet galvenajām diskusijām jābūt par izmaiņām augstākās izglītības sistēmā, kas valdības dienaskārtībā varētu aizņemt gadu.

Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks uzsvēra, ka svarīgākais risināmais jautājums ir augstākās izglītības kvalitātes celšana. "Gadījums ar LU rektora ievēlēšanu tikai izgaismo sistēmas nepilnības un ierasto praksi. Šī valdība soli pa solim sakārtos sistēmu, atrisinot gan pārvaldības jautājumus, gan nosakot precīzus un izmērāmus sasniedzamos rezultātus. Rektora vēlēšanas būs tikai viena neliela daļa visā kopējā sistēmā," norādīja politiķis.

Parādnieks arī piebilda, ka rīt tiks saņemti noslēdzošie juridiskie izvērtējumi par LU rektora vēlēšanās, ko veikušas Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, kas būs svarīgi no politiskās lēmuma pieņemšanas procedūras. "Konceptuāli esam atbalstījuši izglītības un zinātnes ministres pozīciju," piebilda Parādnieks.

Attīstībai/Par! pārstāvis Daniels Pavļuts pievienojās iepriekš paustajam, ka LU rektora vēlēšanas ir jāskata divējādi, proti, tās ir radījušas krīzi LU, negatīvi ietekmējot augstskolas reputāciju. "Šis jautājums ir jāvērtē juristiem. Ja šādi atzinumi būs, tad neredzu iemeslu, lai Attīstībai/Par! ministri neatbalstītu šādu lēmumprojektu," pauda Pavļuts.

Vienlaikus politiķis norādīja, ka krīze LU ir simptoms plašākām problēmām augstākajā izglītībā un tas liek valdībai rīkoties, lai tiktu veiktas plašākas reformas augstākās izglītības pārvaldībā.

Arī partijas KPV LV pārstāvis Atis Zakatistovs atzina, ka LU rektora vēlēšanu kontekstā ir jārunā par būtību, proti, par uzlabojumiem augstākās izglītības sistēmā. "LU rektora vēlēšanas nav atsevišķs jautājums, bet gan tas jāskata kontekstā ar visas sistēmas pilnveidi," sacīja Zakatistovs.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.

Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.

Top komentāri

?
?
Vai tiešām Druvietei pēc nesmukuma ar īpāšā amata izveidošanu B.Brokai vēl nepietiek kauna kaut ko kārtot, bīdīt un menedžēt? Sēdējusi ka nu klusa būtu, jo normālā valstī viņai arī būtu no amata jāaiziet un viņas karjera akadēmiskajā pasaulē būtu izbeigusies. Šobrīd jau pat nav vairs svarīgas, kādas bija vai nebija tās rektora vēlēšanas, šobrīd ir jautājums par to, vai valsts var uzticēt valsts galvenās augstkolas vadību tādām personām, kas pieņem darbā un uztur amatos tādu B.Broku.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1975

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas