Kā pamatojumu šādam solim, kas tiek dēvēts par transformāciju, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) min ekonomiju (summa gan ir visai smieklīga – aptuveni 131 000 eiro), birokrātijas mazināšanu un procesu efektivizāciju, proti, Augstākās izglītības padomes (AIP) funkciju pārdali citām institūcijām, piemēram, Cilvēkkapitāla attīstības padomei (CAP), ko vada ekonomikas ministrs.
Nozarē strādājošie gan bažījas, ka šādā gadījumā tiks zaudēta demokrātiska platforma, kurā tiek skatīti un izdiskutēti augstākās izglītības un zinātnes jautājumi. Tāpat IZM tiek pārmests šādas reformas riska faktoru izvērtēšanas un konkrētu skaitļu trūkums.
Funkcijas plāno pārdalīt
Vēlme likvidēt AIP, kas tika izveidota 1996. gada 23. maijā, atkārtojas cikliski. Pirmais piegājiens bija jau 2000. gadu sākumā, viens no pēdējiem – 2020. gadā, kad beidzās padomes sastāva pilnvaru laiks. Tad IZM ar pilnu pārliecību paziņoja, ka padome beigs pastāvēt, atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu, kurā norādīts uz AIP darba mērķtiecības trūkumu – viens no pierādījumiem tam, piemēram, valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu katrā studiju virzienā AIP neizstrādā, tikai precizē IZM priekšlikumus.
Nu sācies nākamais likvidācijas raunds, kuru plānots noslēgt 2026. gada 1. septembrī, paliekot AIP zem CAP, kurā augstākās izglītības (AI) jautājumus skatītu konsultatīvajā padomē, kur nozaru organizācijas darbotos bez balss tiesībām, vien kā padomdevēji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00