Bērns ir nozagts — uzskata tēvs itālis Korrado Kampanella, kurš vēlas
savu dēlu, sešus gadus veco Latvijas un vienlaikus Itālijas pilsoni
Marko audzināt pats. Māte, Latvijas pilsone Jeļizaveta Šneersone, kurai
bērns piedzima Itālijā un kura pirms diviem gadiem ar bērnu atgriezās
Latvijā, ir izmisumā. Jebkuru dienu uz Latviju var atceļot dokuments,
kas prasa izdot bērnu tēvam. Itālijas tiesa ir nolēmusi, ka sieviete ir
pārkāpusi Hāgas konvenciju, kura noteic, kādās situācijās bērna
aizvešana uzskatāma par nelikumīgu. Tā kā šajā gadījumā Itālijas tiesai
pieder izšķirošais vārds, Latvijas tiesu lēmumi par labu mātei
situāciju nav mainījuši. Cīņā par bērnu iesaistījusies arī Bērnu un
ģimenes lietu ministrija. Ministrijas pārstāve Inguna Potetinova
apgalvo, ka šādi strīdi par bērniem starp dažādu valstu pilsoņiem kļūst
arvien izplatītāki.
Paradīze pārvēršas ellē
Latvijas pilsone Jeļizaveta ar itāli Korrado iepazinās Rīgā. Itālim
Latvijā bija savs bizness. "Korrado bija ļoti simpātisks, pieklājīgs,
rūpīgs," stāsta Jeļizaveta. Drīz viņi sāka dzīvot kopā, un pieteicās
mazulis. Iepriekš Korrado neko nebija minējis par vēlmi atgriezties
dzīvot Itālijā, taču, uzzinot par gaidāmo mazuli, viņš ierosinājis
bērnu dzemdēt Itālijā. Jeļizaveta piekrita. Abu dēls Marko piedzima
2002.gada augustā Itālijas galvaspilsētā Romā. Marko ieguva Itālijas
pilsonību.
Apstākļi Itālijā, lai bērnu dzemdētu, iespējams, bija labāki, nekā tas būtu bijis Latvijā, taču sadzīviskie apstākļi kopdzīvei ne tuvu neuzlabojās, stāsta Jeļizaveta. Gluži pretēji. Korrado no veiksmīga uzņēmēja Latvijā savā dzimtenē bija kļuvis bezdarbnieks. "Viņam nebija pat vēlmes strādāt. Lai uzturētu bērnu, viņš aizņēmās naudu. Mainījās arī viņa attieksme un izturēšanās pret mani. Kad aizbraucām uz Itāliju, man bija sajūta, ka redzu viņu pirmo reizi. Skandāli kļuva par ikdienu," stāsta Jeļizaveta.
Kad Marko sasniedza gada vecumu, Jeļizaveta nolēma no Korrado šķirties, un sāka Romā dzīvot patstāvīgi. Vēl pēc gada Itālijas Nepilngadīgo tiesa nolēma par turpmāko bērna audzināšanas un uzturēšanas kārtību. Mātei tiesa noteica bērna aizgādību, bet tēvam piešķīra līdzdalības tiesības svarīgākajos lēmumos, kas skar mazgadīgā dzīvi, ieskaitot viņa varbūtējo pārcelšanos uz citu Itālijas pilsētu vai uz ārzemēm. Bija noteikta arī tēva un dēla tikšanās kārtība, taču, kā saka Jeļizaveta, tēvs bērnu apmeklēja reti, turklāt nemaksāja arī Itālijas tiesas noteikto alimentu apmēru.
Aizbrauca brīvdienās
Trīs gadus Jeļizaveta ar Marko Itālijā iztika par savu vecāku sūtīto naudu. Pati pelnīt nevarēja arī tad, kad Marko vairs nebija zīdainis — bērnudārzs Itālijā strādā līdz četriem pēcpusdienā, turklāt Itālijā saskārusies ar potenciālo darba devēju aizspriedumainu attieksmi kā pret sievieti no postpadomju valsts, uzskata Jeļizaveta. Līdztekus tam Jeļizaveta centās prasīt Korrado atļaut viņiem ceļot un doties uz Latviju, taču Korrado kategoriski pret to iebilda un savu piekrišanu nedeva. "Jutos kā ķīlniece."
Viņa ir arī pārliecināta, ka šajā laikā tikusi novērota. "Bieži vien manas mājas tuvumā uzkavējās dažādi svešinieki. Piemēram, reiz pie manis atnāca kāds nekustamo īpašumu aģents un pēc sarunas vēl ilgi uzkavējās mājas tuvumā man nesaprotamu iemeslu dēļ. Korrado vienreiz atzinās, ka viņš ir organizējis novērošanu, jo viņam bijis bail, ka es bērnu nozagšu, tāpēc viņam jāzina, kur esmu un ko daru," stāsta Jeļizaveta. Lieldienu brīvlaikā, kad, pēc Jeļizavetas vārdiem, viņa atradās traģiskā ekonomiskā situācijā, viņa ar dēlu devās uz Latviju un pēc tam Itāliju apmeklēja, vairs tikai piedaloties tiesā.
Šī aizbraukšana arī ir divu Itālijas tiesas tālāko lēmumu pamatā. Viens ir par to, ka aizbildnība par bērnu tiek noteikta tēvam, un otrs — ka Jeļizavetai bērns jānogādā uz Itāliju. Viņa pati likuma pārkāpšanas faktu neapstrīd, taču par Itālijas tiesas lēmumu ir sašutusi: "Kā var noteikt aizbildnības tiesības cilvēkam, kurš pēc tiesas lēmuma nevienu dienu nav maksājis alimentus? Tieši tēvs iepriekš pārkāpa likumu, un tāpēc man nebija citas izejas, kā vien braukt uz Latviju, lai izdzīvotu," uzsver Jeļizaveta.
Viņa netic Korrado patiesai interesei par bērnu. "Kad atgriezos Rīgā, Korrado zināja gan dēla telefonu, gan adresi. Taču viņš nav mēģinājis tikties ar bērnu," stāsta Jeļizaveta un atklāj: "Viņš nav pat apsveicis bērnu dzimšanas dienā." Vienīgais veids, kā Korrado sazinās ar dēlu, ir pa telefonu, taču saruna diez ko nevedas, jo Marko itāļu valodā nerunā. Korrado savukārt nerunā Marko mātes valodā. "Diemžēl Itālijas tiesā man trūka pierādījumu, ka viņš ir psihiski nenosvērts un ka bērns ir tikai instruments, lai atriebtos," saka Jeļizaveta.
Gatava tiesāties
Ierodoties Latvijā, pirmais, ko Jeļizaveta izdarīja — bērnam nokārtoja
pilsonības piešķiršanu, kā arī vēlāk panāca, ka aizbildnība par bērnu
tomēr tiek noteikta viņai. Marko dzīves apstākļus Latvijā par labiem
bija atzinusi Rīgas bāriņtiesa un psiholoģe Ilze Veitnere. No Itālijas
savukārt pienāca lēmums atdot bērnu, ko vairākas tiesu instances te
noraidīja, balstoties uz bažām par iespējamu fizisko un emocionālo
risku bērnam. Itālijas tiesa savukārt atsaucas uz Eiropas Komisijas
regulu par aizbildniecību, norādot, ka bērna aizsardzība Itālijā tiks
nodrošināta. Ja bērns tiks atgriezts Itālijā, Jeļizaveta dēlu
drīkstēšot apmeklēt Itālijā vien nākamajā gadā uz 15 līdz 30 dienām.
Māte sola par tiesībām audzināt bērnu cīnīties kaut Strasbūras cilvēktiesību tiesā. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāve Inguna Potetinova Dienai sacīja, ka izpildraksts par bērna atdošanu Itālijai jau ir saņemts, tagad tiek apsvērts, kā situāciju risināt. Piektdien paredzēta tikšanās ar Tieslietu ministriju, lai izsvērtu visus juridiskos argumentus un rīcību.