Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Sestdiena, 22. jūnijs
Ludmila, Laimdots, Laimiņš

Triecientempā pieņem likumu par finanšu ministra pilnvarošanu valsts kapitālsabiedrību vērtspapīru iegādei

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus "Likumā par budžetu un finanšu vadību", ar kuriem finanšu ministram piešķirtas pilnvaras ar Saeimas un valdības atbalstu izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei.

Ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajiem, otrdien valdībā atbalstītajiem un ceturtdien Saeimā pieņemtajiem grozījumiem piešķirts pilnvarojums finanšu ministram ar Ministru kabineta lēmumu un Saeimas atsevišķu lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Valsts budžeta ieguldījuma nosacījumus nosaka likumā paredzētie valsts fiskālās pārvaldības noteikumi, kas līdz šim neļāva Valsts kasei aizņemties, lai veiktu ilgtermiņa fiksēto ienākumu vērtspapīru iegādi. Tā vietā šie noteikumi pieļāva tikai īstermiņa darījumus, izmantojot brīvos līdzekļus.

SM skaidro, ka Saeimā pieņemtie grozījumi dod valstij iespēju iegādāties valsts kontrolētu uzņēmumu emitētās obligācijas, būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgu. Šīs izmaiņas ļaus valstij aktīvāk iesaistīties kā investoram ne tikai finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos uzņēmumos.

Veicot fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādi uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar privātajiem investoriem uzņēmumos, kas atrodas valsts izšķirošā ietekmē, valsts varēs veicināt pievilcīgāku un konkurētspējīgāku ieguldījumu vidi, informē SM. Šāda pieeja ne tikai stabilizēs un stiprinās šos uzņēmumus, bet arī radīs pozitīvu vidi Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ļaujot valstij uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā pārējiem investoriem iegādāties fiksēto ienākumu vērtspapīrus.

Likumā precizētas finanšu ministra pilnvaras izmantot valsts budžeta aizņemtos līdzekļus kapitālsabiedrību, kurā valstij ir izšķiroša ietekme, vērtspapīru iegādei, ja tas ir veikts ilgtermiņa stabilizācijas rezerves realizācijai.

Precizēts likuma tvērums, nosakot, ka valsts var veikt darījumus valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību jaunemitējamo fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādei ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus.

SM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) komercdarbības atbalsta nosacījumi pieļauj šādus ieguldījumus, ievērojot zināmus noteikumus, kas katru reizi būs jāizvērtē pirms ieguldījuma veikšanas. Atbilstoši ES tiesas praksei jebkuri saimnieciskie darījumi, ko veic valsts, nesniedz priekšrocību saņēmējam, ja tie tiek veikti saskaņā ar parastiem tirgus nosacījumiem.

Atkarībā no konkrētās situācijas parastie tirgus nosacījumiem tiek ievēroti, ja tos veic līdztekus privāto investoru ieguldījumam, vai arī tos veic pēc tirgus noteikumiem, ko apstiprina līdzvērtīgu darījumu izvērtējums. Ja darījums ir veikts saskaņā ar "pari passu" nosacījumiem, tas nodrošina tiešu pierādījumu par atbilstību tirgus nosacījumiem.

SM arī norāda, ka, veicot ieguldījumus kopā ar starptautiski atzītiem investoriem, valsts ne tikai apvienojas ar cienījamiem partneriem, bet arī nostiprina savu apņemšanos veicināt stabilas ieguldījumu iespējas valsts ekonomikā.

Kā ziņots, valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā izskatīja SM iesniegto informatīvo ziņojumu "Par "Air Baltic Corporation" obligāciju refinansēšanas procesa gaitu". Šim ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss un tas nav publiski pieejams.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) otrdien pēc Ministru kabineta sēdes preses konferencē sacīja, ka augstāk minētie grozījumi "Likumā par budžetu un finanšu vadību" dos iespēju valstij līdztekus un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā starptautiskajiem privātajiem investoriem arī piedalīties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju emisijā.

Viņš iepriekš norādīja, ka otrdien valdības sēdē "airBaltic" ziņoja par aktuālo statusu obligāciju pārfinansēšanas procesā, kurā "airBaltic" piedāvāja arī valdībai iespēju piedalīties vērtspapīru emisijā līdztekus ar starptautiskajiem privātajiem investoriem.

Ministrs uzsvēris, ka šajā gadījumā valstij tiek piedāvāta iespēja vērtēt, vai valsts arī nevēlas uz līdzīgiem nosacījumiem ar to pašu procentu likmi, kas tiktu nofiksēta, piedalīties šajā obligāciju emisijā.

"Skaidrs, ka pašreizējos apstākļos šāda veida emisijas ir ar zināmiem izaicinājumiem, jo gan finansiālā, gan ģeopolitiskā situācija, gan bāzes procentu likmes ir mainījušās, tāpēc "airBaltic" strādā ciešā sadarbībā ar saviem konsultantiem, gan ar investīciju bankām, lai šajā emisijas procesā atrastu labāko risinājumu," norāda ministrs.

Tādējādi Latvija potenciāli var izmantot šo situāciju, lai simetriski ar "airBaltic" privātajiem investoriem, līdzdarbotos šajā emisijā.

Valdības un SM virzītās un Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā nosaka tiesības valstij investēt valsts kontrolēto kapitālsabiedrību šāda veida obligāciju vērtspapīros, kas ir nozīmīgs solis arī valsts aktīvākai iesaistei kapitāltirgus attīstībā, skaidrojis Briškens.

Viņš paudis, ka parlamentā pieņemtās izmaiņas noteikti palīdzēs Latvijai kā valstij būt vēl aktīvākam akciju turētājai un palīdzēs attīstīties valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām - ne tikai "airBaltic", bet arī citiem uzņēmumiem, kas patlaban ir iesaistījušies kapitāla tirgū, tostarp emitējot obligācijas jeb parāda vērtspapīrus.

Briškens norādījis, ka obligāciju pārfinansēšana ir priekšnosacījums arī tālākai akciju emisijai - sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, kā rezultātā "airBaltic" iegūtu vēl papildu līdzekļus savai tālākai attīstībai.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) otrdien preses konferencē uzsvēra, ka šāda valsts kapitālsabiedrību obligāciju iegāde, ko valsts varētu veikt uz tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie investori, nerada spiedienu uz valsts budžeta deficītu. Vienlaikus Ašeradens norādīja, ka šādu obligāciju iegādi var finansēt tikai aizņemoties, tāpēc tas palielinātu aizņemtās naudas apjomu.

Ašeradens piebilda, ka valdībai ir pienākums pārdot savas kapitāldaļas "airBaltic" līdz 2024.gada beigām, tāpēc arī lidsabiedrība tiek virzīta uz biržu.

Jau ziņots, ka 2024.gada jūlijā beidzas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklē ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots aviokompānijas 2023.gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Tāpat pārskatā minēts, ka aviosabiedrība ir arī sākusi sarunas ar akcionāriem, tostarp Latvijas valdību, lai izpētītu to gatavību līdztekus privātiem investoriem finansēt daļu jaunā parāda saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas