Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs

Nākamā gada sporta budžetu vērtē kā stabilu

Nākamā gada sporta budžets iezīmē stabilitāti, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā secināja nozares pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs informēja, ka 2018.gada budžeta projekts un trīs gadu ietvars iezīmē "zināmu stabilitāti", savukārt sporta infrastruktūras jomā parādās pat pieaugums.

Severs uzsvēra, ka līdz šim Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar sporta organizācijām nācies cīnīties par to, ka sporta budžeta bāzei ir jābūt nemainīgai, tādējādi nodrošinot nozares stabilitāti. Šogad izdevies panākt papildu 2,3 miljonu eiro piešķīrumu, savukārt vēl veiktas arī līdzekļu pārdales.

Nākamā gada sporta budžets, kas ir aptuveni 51 miljons eiro, esot vēsturiski lielākais, skaidroja Severs, piebilstot, ka lielākā daļa šīs summas tiks novirzīta sporta būvēm.

Severs uzsvēra, ka viens no nezināmajiem saistībā ar finansējumu sportam joprojām ir valsts kapitālsabiedrību ziedojumi un to apmērs turpmākajā periodā. Severs sacīja, ka esot signāli, kas liecinot par to, ka ziedojumu apmērs nākamajam gadam sportam varētu būt līdzvērtīgs šī gada līmenim.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis piekrita, ka pamatvajadzību apmierināšanai nākamā gada sporta budžetā līdzekļu pietiek. Taču vienlaikus viņš atgādināja, ka nākamā gada februārī notiks Ziemas olimpiskās spēles, kas rada lielas izmaksas. Ņemot vērā, ka vēl joprojām ir iespēja sieviešu kērlinga izlasei kvalificēties dalībai Olimpiādē, uz Ziemas olimpiskajām spēlēm varētu doties 42-45 Latvijas sportisti, kam būtu nepieciešami 700 000 eiro.

Tāpat nākamgad notiks 3.Jaunatnes olimpiskās spēles, kur arī varētu piedalīties 25 līdz 35 Latvijas jaunieši. Arī šis pasākums nozīmē lielas izmaksas - aptuveni 400 000 eiro, skaidroja Vrubļevskis.

Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis atzina, ka sporta finansējuma stabilitāte ir nodrošināta vismaz šā gada līmenī. Taču par nākotni vēl ir virkne neskaidrību. Viņš ir pārliecināts, ka papildu izdevumiem infrastruktūrā ir nopietni jādomā par ieguldījumiem arī cilvēkos.

Fogelis pastāstīja, ka, arvien lielākam sportistu skaitam izpildot prasītos normatīvus, rodas nepieciešamība domāt par lielākiem līdzekļiem sportistu un viņu treneru atbalstam. "Jau tagad veidojas summa, kas ir lielāka, lai finansētu sportistus, jo vairāk sportistu ir izpildījuši normatīvus un kritērijus. Ir jālauza galva, kā nodrošināt stipendijas treneriem un sportistiem, jo vairāk sportistu izpildījuši augstus normatīvus. Nevar veidoties situācija, ka, sportistiem izpildot kritērijus, summa jāsamazina, jo ierobežots budžets," piekodināta Fogelis.

Saeimas Spora apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks (Vienotība) pauda gandarījumu, ka patlaban, nākamā gada valsts budžetam nonākt Saeimā, "ugunsgrēka sporta nozares budžetā nav". Viņš gan piekodināja, ka nākotnē ir jādomā par to, kā palielināt atbalstu sportā iesaistītiem cilvēkiem.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Rīgas domes kaķis Muris(24)

Mūžībā devies viens no Rīgas domes kaķiem - Muris, sociālajā vietnē Facebook paziņojis bijušais Rīgas mērs un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (Saskaņa).

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas