Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss

Valdība atbalsta Latvijas Stabilitātes programmu par spīti negatīvai fiskālai telpai

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019.-2022.gadam, kurā 2020.gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Programma pirmdien tiks iesniegta Eiropas Komisijai.

Iepriekš Finanšu ministrijā skaidroja, ka Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2019., 2020., 2021. un 2022.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2019. gadam, salīdzinot ar 2018.gada septembrī izstrādāto prognozi, ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,2%. Savukārt 2020.gadā ekonomikas izaugsme prognozēta 3% apmērā.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, Latvijas tautsaimniecības cikliskā attīstība 2018.gadā ir sasniegusi maksimumu, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki nekā pērn, kad IKP pieaugums sasniedza 4,8%.

Atbilstoši ministrijas novērtējumam 2019.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,5% no IKP, kas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts, sagatavojot valsts budžetu 2019.gadam. Savukārt vidējā termiņā atbilstoši fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2020.gadā nedrīkstēs pārsniegt 0,4% no IKP, 2021.gadā - 0,2% no IKP un 2022.gadā - 0,3% no IKP.

Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2020.gadā un 2021.gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2022.gadā deficīts ir zemāks, atzīmēja ministrijā. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2020.un 2021.gadā veidojās negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,04% un -0,23% no IKP apmērā, turpretī 2022.gadā - pozitīva fiskālā telpa 0,48% no IKP apmērā.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2020.gadā ir -11,9 miljoni eiro, 2021.gadā -81,1 miljons eiro, bet pozitīva tā varētu būt 2022.gadā - 176,3 miljoni eiro.

"Tā kā Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, pašlaik valdībai nav nepieciešams pieņemt specifiskus ar vidēja termiņa budžetu saistītus lēmumus. Šā gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana," skaidroja ministrijā.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata Eiropas Komisija vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Līgo svinēšu:

Kopā nobalsojuši: 1330

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atgriešanās pēc ceļojuma uz valsts rēķina(5)

Kopš 2012. gada vasaras tautiešiem, kuri ārvalstīs nonākuši ārkārtas situācijā un nevar saņemt palīdzību citādi, ir iespēja vērsties Latvijas pārstāvniecībā, lai varētu atgriezties mājās. Ma...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas