Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Bordāns norāda Radzevičam uz divu pušu konfrontāciju 16.martā

Ceturtdien notikušajā diskusijā par pulcēšanās brīvību tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) Rīgas izpilddirektoram Jurim Radzevičam (GKR) norādīja uz pieļauto divu pušu konfrontāciju 16.marta leģionāru piemiņas dienas pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

Pēc ministra domām, Radzevičs varēja aizliegt abu konfrontējošo pasākumu norisi vienlaicīgi, nodēvējot Rīgas izpilddirektora attaisnošanos par abu pasākumu - leģionāru piemiņas gājiena dalībnieku ziedu nolikšanu un biedrības Apvienība pret nacismu aktīvistu pasākumu - atļaušanu vienlaicīgi par advokāta runu tiesas zālē.

Radzēvičs gan norādīja, ka Rīgas dome patlaban nevar aizliegt nevienu pasākumu, jo tas liecinātu par brīvības ierobežošanu. Savukārt drošības pasākumi kopumā nav domāti tam, lai aizliegtu pasākumu, bet lai nodrošinātu jebkuras personas tiesības uz izteikšanos.

Izsakoties par Apvienības pret nacismu skaļo krievu mūzikas atskaņošanu, Radzevičs paskaidroja, kas pirms tam nav bijis mēģinājuma vienoties par skaļumu, kas radās no skaņu pastiprinošajām ierīcēm. Tomēr kopumā viņš secināja, ka "tad, kad pasākumi tiek aizliegti, ir slikti, savukārt gadījumā, ja tie netiek aizliegti, tad arī ir slikti".

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka jāmeklē cēloņi, kāpēc "šādi pasākumi" vispār rodas. Komentējot policijas darbu, viņa norādīja, ka pulcēšanās brīvības iespējas tiek interpretētas ļoti plaši, savukārt policijas uzdevums ir uzturēt kārtību un nepieļaut vardarbību. Savukārt Bordāns izteicās, ka demokrātiskā valstī ir jānodrošina ne vien vārda un pulcēšanās, bet arī "sirdsapziņas" brīvība, to attiecinot uz leģionāru piemiņas dienu. Ministrs atsaucās, ka cilvēktiesības var ierobežot tādos apstākļos, ja prevalē sabiedrības intereses vai drošība.

Tikmēr Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnese paskaidroja, ka Administratīvās tiesas prakse ir bijusi diezgan viennozīmīga attiecībā uz pasākumu aizliegumu - tiesa lūdz atbildīgajai iestādei, kas aizliedz kādu pasākumu, norādīt reālu apdraudējumu, kas varētu rasties, to pieļaujot.

Tāpat tiesa, vērtējot aizliegumus, ņem vērā, vai netika izskatīti vairāk saudzējošie aizliegumi, - tie neaizliedz tiesības, bet pieļauj pasākumus citā laikā vai vietā.

Savukārt Saeimas Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Ādamsons (SC) sacīja, ka 16.marta notikumi bijuši likumsakarīgi un tie būs neizbēgami gadu no gada.

Diskusijas laikā tika runāts arī par likumu grozījumiem, kas attiecas uz pulcēšanās brīvību un pasākumu norisi. Viens no tiem ir likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumu projekts, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu.

Tāpat diskusija izvērtās arī par Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likuma pieņemšanu, kas konceptuāli atbalstīts pirms pirmā lasījuma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tādā veidā abiem objektiem iecerēts noteikt juridisko piederību, kā arī noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret šiem objektiem.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars iepriekš norādīja, ka likumprojekta tālākā izskatīšanas gaitā ir iespējami precizējumi un papildinājumi. Viņš pieļāva, ka jautājums par pasākumu aizliegšanu vai neaizliegšanu Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem pieguļošajā teritorijā varētu nebūt tikai Rīgas domes kompetencē.

IeM valsts sekretāre izteicās, ka policija pildīs tāda likuma prasības, kādu pieņems likumdevējs. Arī Radzevičs norādīja, ka jebkurš aizliegums ir nosakāms likumā - ja šāds likums būs, tad likums būs spēkā, bet nevienam nebūs monopola tiesību uz tā interpretāciju.

Savukārt attiecībā uz likuma grozījumu projektu, kas paredz aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku attiecināt arī uz publiskiem izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem, Pētersone-Godmane skaidroja, ka patlaban, kamēr vēl nav notikušas izvērstas diskusijas par likuma grozījumiem, likumprojekts ir sasteigts, tāpat šīs normas varētu ierobežot pamatbrīvības.

Viņa papildināja, ka 9.maija pasākumā visi gluži nestaigā ar PSRS sarkanajiem karogiem un citu atribūtiku. Kā ziņots, deputāti likumprojektam noteica steidzamību. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš pamatoja, ka steidzamība jānosaka, jo tuvojas 9.maijs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas