Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Raidījums: RNP maksātnespējīgās PNB bankas kontā palikuši seši miljoni eiro iedzīvotāju naudas

Maksātnespējīgās PNB bankas administrators šonedēļ publicēja aicinājumu bankas kreditoriem trīs mēnešu laikā pieteikt savus prasījumus. Iespējams, starp šiem kreditoriem būs arī pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), kuram bankas kontos palikuši seši miljoni eiro, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tā esot galvenokārt daudzdzīvokļu māju īpašnieku nauda, kuru RNP tikai turējis, tāpēc uzņēmums pats uzskata, ka klientiem būs tiesības uz valsts garantēto atlīdzību izmaksu, jo nevienam summa nepārsniedz 100 tūkstošus eiro. Raidījums gan atzīmē, ka šobrīd nav skaidrs, vai RNP patiešām ir izdarījis visu, lai nodrošinātos pret klientu naudas pazaudēšanu. 

PNB bankā naudu turējuši arī vairāki Rīgas pašvaldības uzņēmumi. Rīgas domes Īpašuma departamentā, kas pārrauga kapitālsabiedrības, de facto informēja, ka Rīgas pilsētbūvniekam  šīs bankas kontos bija 5945 eiro, Rīgas centrāltirgum - 48,5 tūkstoši, bet Rīgas namu pārvaldniekam – 6,07 miljoni eiro. Rīgas domei RNP pauda viedokli, ka tā patiesībā nav uzņēmuma, bet gan dzīvojamo māju īpašnieku nauda, tāpēc būtu atzīstamas viņu tiesības uz valsts garantēto atlīdzības izmaksu – līdz 100 tūkstošiem eiro katram. Runa ir par 2476  klientiem.

To pašu RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs apgalvo arī sarunā ar de facto: “Tā ir pilnīgi noteikti dzīvokļu īpašnieku nauda, ko dzīvokļu īpašnieki skaita iekšā bankā. Tā kā bankai nav citas opcijas... Jebkurā gadījumā RNP ir kā pilnvarotā persona, kura saņem no dzīvokļu īpašniekiem naudu un pārskaita to pakalpojuma sniedzējam. Un ir visa pilnīga detalizācija sniegta FKTK [Finanšu un kapitāla tirgus komisijai] par katru klientu, par katru šīs naudas patieso īpašnieku un par apjomu katras naudas. Tā ka jāgaida viņu lēmums. (..) Mums viss ir skaidrs. Tālāk ir valsts faktiski lēmums par to, kā pusē viņi nostājas: iedzīvotāju pusē vai banku pusē kā parasti. Tā ka te jautājums politisks.”

Par finansēm atbildīgais RNP valdes loceklis Ivo Lecis, kurš iepriekš ir bijis arī valdes priekšsēdētājs, interviju klātienē atteica. FKTK viņiem solījusi atbildi septembra beigās, tāpēc plašākus komentārus uzņēmuma klientiem un visai sabiedrībai RNP varēšot sniegt oktobrī.

Tikmēr FKTK uzsver, ka par konkrētiem banku klientiem viņi runāt nedrīkstot. Tomēr komisijā piekrīt paskaidrot, ko īsti paredz likums gadījumos, kad maksātnespējīgas bankas noguldītājs pārvaldījis savu klientu naudu.  “Ja noguldītājs plāno tieši veikt tādu funkciju – pārvaldīt trešo personu līdzekļus, tam noguldītājam vajag noslēgt attiecīgo līgumu ar banku, atklāt visu informāciju, nodrošināt, ka tās trešās personas, kuru naudu tas pārvaldīs, ir identificētas bankā, un bankai ir noteikti jānodrošina funkcija, ka visas šīs trešās personas tiek uzskaitītas atsevišķi,” skaidro FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva. 

Viņa arī nora'da - ja noguldītājs neveica šo darbību, teikšu tā – neizpildīja pienācīgi savus pienākumus, bankā attiecīgi nenoslēdza pareizu līgumu, neizdarīja visas tās darbības, kas ir nepieciešamas, tad šis noguldītājs tiek uzskatīts kā viens, un viņš saņem 100 tūkstošus eiro tikai. "Jo vairāk neko nevar izdarīt. Tā ir likuma prasība,” uzsver FKTK pārstāve.

Klientiem bija jābūt identificētiem pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas – tātad līdz augusta vidum. Vai RNP ar PNB banku tobrīd bija noslēdzis šādus līgumus, uzņēmums atbildēt atsakās. de facto norāda, ka prasīt šo naudu kā garantēto atlīdzību varētu tikai paši RNP klienti, jo to izmaksā uz personas norādīto bankas kontu. Arī tas izriet no FKTK pārstāves J. Ļebedevas teorētiskā skaidrojuma: “Manā skatījumā tieši pārvaldītājam ir pienākums informēt, vai [klientiem pēc garantētās atlīdzības] ir jāiet vai nē. Jo pārvaldītājs zina, ko viņš darīja, kā viņš formēja savus darījumus un darījumus ar klienta līdzekļiem. Un tad šim pārvaldītājam arī vajag ļoti skaidri sniegt informāciju saviem klientiem, kas viņiem jādara. Bet principā pārvaldītājs šajā gadījumā ir atbildīgs par to naudu, ko viņam uzticēja viņa klienti.”

RNP nav sniedzis nekādu informāciju saviem klientiem – daudzdzīvokļu  māju īpašniekiem, kuru nauda bijusi ieguldīta PNB bankas kontā.

Gan iepriekš medijiem, gan arī tagad rakstiskā atbildē de facto RNP minēja labākajā gadījumā neprecīzu apgalvojumu, ka PNB bankā esošo klientu naudas līdzekļu “kopējais apmērs nepārsniedz garantētās noguldījumu atlīdzības robežas”. Lai gan seši miljoni ir krietni vairāk nekā 100 tūkstoši, A. Gontarevs te nekādu problēmu nesaredz.

RNP kapitāldaļu turētājs ir Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (NDF), kurš uzņēmuma valdes atbildību šobrīd izvērtēt neplāno. Arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) vēlas sagaidīt FKTK skaidrojumu, taču RNP valdi aizstāvēt nesteidz: “Protams, ka par PNB banku izskanēja informācija... Tā informācija skan par viņiem, viņi nebija aizliegta banka, bet nu... Šis ir lēmums, par ko kapitālsabiedrībai vajadzētu, protams, šobrīd atbildēt.”

Ja izrādīsies, ka RNP  klienti naudu no Noguldījumu garantiju fonda saņemt nevar, uzņēmumam būs jāstājas PNB bankas kreditoru rindā. Savukārt vairāk nekā diviem tūkstošiem rīdzinieku no daudzdzīvokļu namiem var nākties par savas naudas atgūšanu tiesāties ar apsaimniekotāju.

 

Top komentāri

Scorseze
S
Viss pareizi, noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek arestēti:):):):)
ta nu gan
t
Varbūt RNP tarifi par lieliem? Kāpēc viņiem kontos 6 miljoni, kas iekasēti, bet nav samaksāti pakalpojumumu sniedzējiem?
Valsts uzlikts pienākums
V
glabāt naudu kādā no Latvijā reģistrētām bankām, ir Valsts uzlikts pienākums. Kāpēc uzņēmumiem ir jācieš, ja valsts ieceltās banku uzraudzības un kontroles iestādes nepilda savus pienākumus?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Levits rosina izveidot Valsts padomi(66)

Valsts prezidents Egils Levits rosina papildināt valsts konstitucionālos orgānus ar vienu jaunu konstitucionālo orgānu, proti, Valsts padomi, kuras mērķis būtu valsts ilgtspējīgas attīstības...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas