2025. gada 23. septembrī oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts oficiāls paziņojums par to, ka Rīgas brīvostas pārvalde, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/352 prasībām un Ministru kabineta pieņemtajiem “Rīgas brīvostas noteikumiem”, ar 2025. gada 16. septembra rīkojumu ir apstiprinājusi Minimālās prasības velkoņu pakalpojumu sniegšanai Rīgas brīvostā.
Tika noteikts, ka šīs prasības velkoņiem stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Prasības tika noteiktas uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā un ietvēra tostarp prasību ne tikai pēc labas reputācijas, bet arī velkoņu tehniskās prasības, kuras būtiski uzlabo arī Rīgas ostas pieejamību ārkārtas situācijās, tostarp militāra iebrukuma gadījumā. Prasības izstrādāja un pieņēma Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Prasībās tika īpaši noteikts, ka, lai Rīgas brīvostā sniegtu tādus velkoņu pakalpojumus, kas ietver drošas ienākšanas ostā vai iziešanas no tās nodrošināšanu vai ostā ienākošo kuģu drošu navigāciju ostā, pakalpojumu sniedzējam ir jāspēj nodrošināt velkoņu pakalpojumu pieejamība visiem lietotājiem bez pārtraukuma visu diennakti. Starp obligātajām prasībām, kuras tika saistītas tieši ar kuģu drošu navigāciju Rīgas ostā, bija prasības, ka vismaz diviem velkoņiem saskaņā ar ES atzītas kuģu klasifikācijas sabiedrības prasībām ir vismaz IB ledus klase un vismaz diviem velkoņiem jābūt ar ārējās ugunsdzēsības sistēmas aprīkojumu ar iespēju tos izmantot ostā atrodošos objektu dzēšanai no ūdens puses .
Ledus klase pēc savas būtības nozīmē to, ka velkonis ir ar biezāku korpusu, lielāku jaudu un ir tehniski labāk sagatavots sarežģītām manevrēšanas operācijām, tostarp ledus laušanai nelabvēlīgos ziemas laika apstākļos. Līdz ar to velkonis ar ledus klasi var apkalpot kuģi, kuram nav ledus klase, jo tā tehniskā funkcija sevī ietver arī ledus laušanu kuģa apkalpošanas laikā. Savukārt velkonis ar ārējās ugunsdzēsības sistēmas aprīkojumu ir tehniski sagatavots jebkurā brīdī nodrošināt ostā esošo objektu dzēšanu ugunsgrēka gadījumā no ūdens puses.
Prasības pēc ledus klases un ugunsdzēsības sistēmas aprīkojuma tiek atceltas vēl pirms tās stājas spēkā
Tomēr 2026. gada 5. janvārī tajā pašā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts jauns iepriekšējās publikācijas precizējums, kurā tika paziņots, ka ar Rīgas brīvostas valdes 2025. gada 17. decembra lēmumu ir atceltas prasības, kas apstiprinātas ar Rīgas brīvostas pārvaldes 2025. gada 16. septembra rīkojumu. Tātad Rīgas brīvostas valde atcēla pārvaldnieka A. Zeltiņa pieņemtu lēmumu ostas drošības jautājumos.
Ņemot vērā velkoņu ledus klases un ugunsdzēsības sistēmas aprīkojuma nozīmi kuģošanas un ostas drošības jautājumos, it īpaši šobrīd, kad drošības situācija pasaulē ir īpaši nozīmīga un neprognozējama, šāds Rīgas brīvostas pārvaldnieka rīkojums par prasībām nozarei šķita pamatots un loģisks, jo tādā veidā Rīgas brīvosta bija soli tuvāk ne tikai konkurētspējas palielināšanai, bet arī citām reģiona ostām, kurās jau gadiem ir pieejami vairāki jaudīgi ledus klases velkoņi, un tās ir labi aprīkotas reaģēt ārkārtas situācijās, kas padara tās par klientiem uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem.
Apskatot Regulas noteikumus, ar kuriem Rīgas brīvosta pamatoja prasību pieņemšanu, tad redzams, ka Regulas ievaddaļā noteikts, ka Ostas ir pilnībā jāintegrē nepārtrauktā transporta un loģistikas ķēdē, lai veicinātu izaugsmi un Eiropas transporta tīkla un iekšējā tirgus efektīvāku izmantošanu un darbību. Tam nepieciešami moderni ostas pakalpojumi, kas veicina ostu efektīvu izmantošanu un labvēlīgu vidi investīcijām, lai attīstītu ostas saskaņā ar pašreizējām un nākotnes transporta un loģistikas prasībām.
Diena rīcībā ir arī informācija, ka Eiropas Komisija 2025. gada 19. novembrī ir iesniegusi Eiropas Parlamentā regulas priekšlikumu par militārās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā (Nr. COM(2025)847). Šis priekšlikums šobrīd vēl izskatīšanā un nav stājies spēkā.
Regulas priekšlikums kopumā ir vērsts uz militārā personāla, tehnikas un kravu pārvietošanas uzlabošanu ES teritorijā. Vienlaikus tas paredz efektīvāku divējāda lietojuma (civilās un militārās) transporta infrastruktūras izmantošanu, kā arī ES līmeņa mehānismus rīcībai ārkārtas vai krīzes situācijās.
Šajā kontekstā regulas priekšlikumā ir paredzēts arī tā dēvētais Solidaritātes rezerves mehānisms (Solidarity Pool) – ES līmeņa koordinācijas mehānisms, kura mērķis ir apzināt un apvienot dalībvalstu un civilo operatoru transporta un loģistikas kapacitātes, lai tās nepieciešamības gadījumā varētu operatīvi izmantot militārās mobilitātes nodrošināšanai. Regulas priekšlikuma 35. pants paredz Solidaritātes rezerves mehānisma darbību 24 stundas diennaktī.
Attiecībā uz Rīgas ostu tas praksē varētu izpausties kā ostas iekļaušana nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos vai dialoga veidošana ar valsts institūcijām par iespējamu iesaisti ārkārtas situāciju gadījumā, tostarp tehnisko kapacitāšu apzināšanu plānošanas līmenī. Piemēram, izstrādājot plānu, lai ārkārtas gadījumā varētu uzreiz nodrošināt ostas darbību 24 stundas diennaktī jebkādos laika apstākļos, tostarp stiprā salā, kā arī jebkādās ārkārtas situācijās, tostarp, ugunsgrēki ostas objektos, kurus ir nepieciešams dzēst tieši no ūdens puses.
Līdz ar to Rīgas ostai jo īpaši ir jābūt pieejamiem pietiekamiem resursiem šādiem ārkārtas situāciju gadījumiem. Tieši tehniski labi sagatavoti velkoņi, kuri atbilst visām drošības prasībām, ir resurss, ar kura palīdzību Rīgas osta var nekavējoties reaģēt un nodrošināt tās darbību faktiski jebkādos apstākļos, tajā skaitā, militāra iebrukuma gadījumā. Tātad laikā, kad ES līmenī ir militāru apsvērumu diktēta skaidra virzība uz ostām, kas darbojas jebkādos apstākļos, Rīgas osta, tieši otrādi samazina drošības prasības un padara Rīgas ostu par ievainojamu kritiskos brīžos.
Prasība pēc ledus klases velkoņiem tiek atcelta, bet Rīgas ostas kapteinis pieņem rīkojumu ierobežot kuģu ienākšanu Rīgas ostā bez ledus klases.
Jau kopš janvāra mēneša vērojama strauja un noturīga gaisa temperatūras pazemināšanās, kas veicina intensīvu ledus veidošanos Latvijas ostās. Ilgtermiņa laika prognozes arī neliecina, ka laika apstākļi tuvākajā laikā varētu būtiski mainīties.
Pēc Diena rīcībā esošās informācijas Mērsraga ostā jau ir spēkā rīkojums, kurā ir noteikts aizliegums ienākt ostā kuģiem bez ledus klases. Tātad osta faktiski jau ir slēgta lielākajai daļai kuģu.
Arī Rīgas ostas kapteinis izdevis rīkojumu, kurā tiek rekomendēts neapkalpot kuģi bez ledus klases. Tomēr, ja kuģim vilkšanas pakalpojumu sniegtu velkonis ar ledus klasi, šāda kuģa ienākšana ostā ir iespējama un droša.
2026. gada 4. februārī ap plkst. 14 Diena nosūtīja Rīgas ostas kapteinim un Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājam jautājumus par kuģošanas apstākļiem Rīgas ostā. Diena uzdeva arī jautājumus par iemesliem prasību atcelšanai velkoņiem, tā radot situāciju, ka ostā darbojas ziemas apstākļiem nepiemēroti velkoņi.
Tajā pašā dienā 2026. gada 4. februārī ap plkst. 21 portālos Delfi un Apollo tika publicētas vairākas ziņas par to, ka pēc Rīgas ostas kapteiņa rīkojuma 1968. gadā būvētais ledlauzis "Varma" devies lauzt ledu Rīgas jūras līcī. Turklāt, tas noticis pēc astoņu gadu pārtraukuma. Iepriekšējo reizi "Varma" ledus laušanas misijā devās 2018. gada ziemā.
Līdz ar to saņemot Diena jautājumus Rīgas brīvostas pārvalde nekavējoties publiski paziņoja, ka pati ar tai pieejamiem resursiem nodrošinās ledus laušanu Rīgas ostā un Rīgas jūras līcī, lai gan vēl 2025. gada septembrī noteica prasības par ledus klases velkoņu nepieciešamību. Kamēr vieni komersanti pielāgojās jaunajām prasībām, citi izvēlējās naudu velkoņu pārbūvē neinvestēt, bet tā vietā pieprasīt un lobēt šo drošības prasību atcelšanu.
2026. gada 6. februārī Diena saņēma Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Lienes Ozolas atbildes e-pastu un aprakstu par kuģošanas apstākļiem Rīga ostā. Tomēr Rīgas brīvostas pārvalde ir izvairījusies no konkrētu atbilžu sniegšanas uz jautājumiem, tajā skaitā par to, kāpēc prasības pēc ledus klases velkoņiem tika atceltas brīdī, kad bija skaidri sagaidāma barga ziema.
Rīgas brīvostas pārvalde norāda, ka ostas akvatorijā šogad ledus laušanu veic Rīgas brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrības LVR Flote jaunais daudzfunkcionālais ledus klases kuģis LAURA. Rīgas brīvostas pārvalde nodrošina ziemas navigāciju ledus apstākļos ne tikai Rīgas ostas akvatorijā, bet arī Rīgas ostas atbildības rajonā – kuģu ceļā no ostas līdz Irbes bākai.
Līdz ar to Rīgas brīvostas pārvalde mēģina glābt neērto situāciju, kas saistīta ar ledus klases prasību atcelšanu, uzsverot tās rīcībā esošo resursu pietiekamību. Tātad situācijā, ja Rīgas ostā ir akūta nepieciešamība pēc intensīvas ledus laušanas, Rīgas brīvosta pati ar saviem resursiem to nodrošināt nevar, jo tie nav pietiekami, taču rīkojumu pēc tehniski spējīgiem velkoņiem atcēlusi pilnībā.
Prasības atceltas bez pamatojuma, iespējams, konkrēta Rīgas ostā strādājoša uzņēmuma SIA “OVI Towage” interesēs, kurš ierauts arī Krievijas ēnu flotes apkalpošanas skandālā.
Pēc Diena rīcībā esošās informācija pret prasībām aktīvi esot iebilduši Rīgas brīvostas pārvaldes valdes pārstāvji, kuri iespējams, lobē kāda velkoņu pakalpojumu uzņēmuma intereses, kura flotē nebija pietiekams daudzums (divi) ledus klases veloņi, lai atbilstu prasībām.
Diena jau iepriekš vēstīja, ka Rīgas ostā strādā uzņēmums, kurš, iespējams, apkalpo Krievijas "ēnu floti". Šis uzņēmums ir SIA OVI. Diena pētījumā tika atklāta šī uzņēmuma saistība ar citiem Rīgas ostā strādājošiem uzņēmumiem un vienu fizisko personu Vladimiru Oderovu. V. Oderovs ir arī vairākuma dalībnieks un patiesais labuma guvējs uzņēmumā SIA OVI TOWAGE, kurš, cik zināms, uz līguma pamata ar Rīgas brīvostas pārvaldi sniedz velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā.
Pēc Diena rīcībā esošās informācijas SIA OVI TOWAGE nespēja izpildīt prasības pēc ledus klases velkoņiem, kamēr citi ostas kuģu operatori bija tās izpildījuši. Prasību atcelšanas rezultātā tiek apdraudēta Rīgas ostas darbība sala apstākļos. Jau iepriekš, konstatējot SIA OVI un SIA OVI TOWAGE ‘ēnu flotes’ kuģu apkalpošanā, Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Bāne centās uzņēmuma darbību attaisnot, kas ir pretēji Latvijas ārlietu pozīcijai un arī Eiroparlamenta deputāts Rihards Kols aicināja šim uzņēmumam piemērot nacionālās sankcijas. Šobrīd jau citā ar SIA OVI TOWAGE saistītā jautājumā Rīgas brīvostas valde ir nonākusi pretrunā ar augstāku drošības standartu pieprasošo Rīgas ostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.
Iespējams, ka Rīgas osta nav tālu no situācijas, kas bija izveidojusies 2011. gada februāra beigās Rīgas jūras līcī, kad pēc ilgstošā stiprā sala Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi. Lielāko daļu kuģu no ledus atbrīvoja tieši Rīgas ostā strādājošais velkoņu pakalpojumu sniedzējs, kura rīcībā bija vairāki velkoņi ar ledus klasi. Taču šobrīd Rīgas osta šādu prasību pēc ledus klases velkoņiem ir atcēlusi pavisam.