Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Īvāns: Atgriezties tajā, kas bijis, neviens negribēja

Pirms divdesmit pieciem gadiem, 1991. gada 21. augustā, t. s. augusta puča apstākļos Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Ar šo aktu tika pasludināta pilnīga valsts neatkarība un atcelts Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteiktais pārejas periods Latvijas valsts varas atjaunošanai de facto.

Par šiem notikumiem Mārim Zanderam stāsta viens no tā laika politiskajiem līderiem Dainis Īvāns.Fragments no intervijas:Tajā, kā mēs vispār saprotam Latvijas valsti, nemainīgi klātesoša ir tēze, ka tik nelielu valstu gadījumā izšķiroši ir tas, par ko vienojas "lielie puiši". Šī tēze attiecas gan uz neatkarības atgūšanas posmu, par ko gribu parunāt ar tevi, gan, atklāti sakot, arī šodienu. "Būs tā, kā Kremlis vienosies ar Vašingtonu"...

Nu, tieši "lielie puiši" jau ir tie ieinteresētie, lai mūsu cilvēki tā justos (iesmejas), bet man viņi nenozīmē pilnīgi neko.

Mēs [Tautas frontes muzejs] tagad piedalāmies projektā Augusta hronikas, kur būs apkopotas tās preses ziņas, ko Augstākā Padome laida 1991. gada augustā, un tur ļoti skaidri iezīmējas, ka visu izšķīrām mēs paši. Ne tikai 1991. gada janvārī, kad būtiski izšķīrām arī impērijas likteni, bet arī augustā, jā. Janvārī mēs gan bijām gatavi, kā rīkoties. Es tajā laikā atrados Helsinkos, un atbilstoši Augstākās Padomes lēmumam man būtu jāpaliek tur apvērsuma gadījumā un jāorganizē pretošanās no turienes. Respektīvi, mēs nezinājām, protams, precīzus datumus, bet bija nojausma, ka kaut kas notiks janvārī. Bija izstrādāts arī nevardarbīgas pretošanās plāns, bija arī domāts par to, kā būvēt barikādes. Viss notika ļoti strauji, un tie uzbrucēji bija apjukuši - savos čekas un cekas kabinetos viņi nebija pieraduši domāt ātri. Viņi savu rīcību bija saplānojuši jau iepriekšējā gada novembrī un domāja, ka viss izies kā pa sviestu. Īsi sakot, pārsteiguma momenta mums nebija.

Augusta apvērsums faktiski bija pārsteigums, lai gan kopējā gaisotne bija smaga, neko labu gadīt nevarēja, notika slepkavības, spridzināšanas... Visu laiku tika uzturēta spriedze, lai mūsu puse - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas toreizējās valdības - "norautos" un būtu iemesls ievest ārkārtas stāvokli. Un tieši tajā 19. augusta rītā attapāmies, nezinot neko. Sapratām tikai to, ka, acīmredzot mācoties no janvāra kļūdām, puča rīkotāji jau naktī ir ieņēmuši tiltus, līdz ar to lauksaimniecības tehnika no Zemgales vai Kurzemes Rīgā nevar iebraukt, kā tas notika janvāra barikāžu laikā. Sakaru līdzekļi izslēgti, izņemot Augstākajā Padomē to, kas tolaik saucās "augstas frekvences līnija", pa kuru mēs varējām mēģināt sazvanīt pašus pučistus Maskavā - ar nosacījumu, ka viņi klausuli paceltu... Televīzija, Radio māja - ieņemtas.

Zināma gatavība gan mums bija, jo bija sagatavots rezerves raidītājs Ulbrokā, kas arī sāka darbu. Faktiski mēs bijām pata situācijā, komunikācijas ar ārzemēm nav, ar tautu komunikācijas arī nav. Latvijas televīzijā telecentrā viena drosmīga darbiniece, krievu tautības, starp citu, gan saslēdza tās sistēmas tā, ka Latvijā dīvainā kārtā bija iespējams redzēt CNN, kas bija vienīgais, ko varēja redzēt paralēli tiem "gulbju ezeriem", ko pučisti "laida" visos vietējos kanālos.

Mani personīgi augusta pučs pārsteidza 19. augusta rītā Zviedrijā, kur es atrados Zviedrijas Ārlietu ministrijas rīkotos kursos. Pilnvaras rīkoties, paliekot ārzemēs puča gadījumā, man joprojām bija, bet mēs sapratām, ka jābrauc uz Latviju, jo kāda jēga palikt, ja nav nekādas komunikācijas. Igaunijas kolēģis Edgars Savisārs brauca uz Igauniju ar kuģi un izkāpa kaut kur Igaunijas salās, Jānis Dinevičs aizlidoja uz Rīgu ar Aeroflot lidmašīnu, savukārt es lidoju caur Kopenhāgenu. Un zviedri neielika mani pasažieru sarakstā gadījumam, ja nu kāds, kā saka, stāv pie trapa, lai noņemtu. Veiksmīgi atbraucu. Augstākajā Padomē deputāti atradās zināmā izolācijā, bet tika izdomāts, ka noteiktos laikos un vietās mēģināsim izlīmēt lapiņas un paši runāt ar cilvēkiem, lai informētu par notiekošo. Visu laiku meklējām BBC un Amerikas balss ziņās informāciju par to, kas notiek Krievijā, jo tur viss izšķīrās...

Vai tev neliekas, ka tautas visveiksmīgāk mobilizējas tad, ja ir saprotams pretinieks? Savulaik tāds bija, tagad nav, tādēļ mēs esam tādi remdeni. Es saprotu, ka tas nelāgi skan, bet.

Ja runājam par valsts atjaunošanas sākumposmu, es teiktu, ka mobilizēja varbūt ne tik daudz tas, ka bija kaut kas kopīgs, pret ko nostāties, cik nācijas apdraudējuma sajūta. 1988. gadā latvieši faktiski bija sasnieguši pēdējo robežu. Atbilstoši PSRS statistikai latviešu Latvijā bija, šķiet, 51%, bet faktiski, domāju, bija zem 50 procentiem. Kaut vai ņemot vērā visu militāro kontingentu, kas netika uzskaitīts. Ja es mēģinu restaurēt prātā tās noskaņas, to skaitā 21. augusta sakarībā, man liekas, ka dominēja - arī starp politiķiem, kuri vēlāk sastrādāja visādas cūcības, - apziņa, ka, lai nu ko, bet atgriezties tajā, kas bijis, neviens negribēja. Un bija arī nojausma, ka nav jau daudz iespēju. Ja pučs izdodas un nodibinās asiņains režīms, ir jācīnās uz dzīvību un nāvi, jo variantu nav. Ja Gorbačovs atjauno savu varu, bet mēs neatjaunojam savu neatkarību, tad mēs stiepjam gumiju un turpinām lēnā garā izmirt. Mums par laimi izdevās īstenot trešo variantu.

Vispār es neesmu tik pesimistisks. Piemēram, agresija pret Ukrainu palielināja zemessargu rindas, armiju nokomplektēt vieglāk... Redzi, brīvība ir kaut kas vairāk par valstisku neatkarību. Brīvība paredz atbildību. Cilvēki brauc prom, jo viņiem vispār ir tāda iespēja, ko savukārt ir devusi neatkarība. Bet vai viņi apzinās savu brīvības uzlikto atbildību?

Visu sarunu ar Daini Īvānu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 17.augusta, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē