85% vardarbības gadījumu pret bērniem notiek ģimenēs

Mani vecāki ne sita, ne kliedza uz mani. Tas nebija vajadzīgs, jo viņi prata sevi nostādīt par autoritāti, kurai pretī runāt man nenāca ne prātā. Problēma ir tajā, ka daudzi cilvēki ir ar tik zemu pašapziņu un intelekta līmeni, ka savu autoritāti prot parādīt tikai kliedzot un sitot. Šādiem vecākiem ir jāpalīdz. Un doma par terapiju ir ļoti apsveicama. Man šķiet ar agresiju pret tādiem cilvēkiem (kaut tikai verbālu un kaut tikai komentāros) neviens bērns nav izglābts. Ir jāiemāca tam vecākam - tev nav vajadzības to bērnu sist, tu vari būt autoritāte viņa acīs arī bez kliegšanas, tu mācēsi, tev izdosies.

Apburtais loks... vecāki nespēdami tikt galā ar sīko dēmonu - sāk uz viņu kliegt un sist, savukārt tas viņu vēl vairāk attālina no cilvēciskas uzvedības. Man kaimiņos aiz sienas dzīvo alkašu ģimenīte, kas katru dienu no 8:00 - 22:00 kliedz uz bērniem, iekausta, saukā viņus par stulbajiem dauņiem u.t.t. - saprotams, ka sīkie attiecīgi arī uzvedās. Bezsmadzeņu vecāku ģimenē, kur neko citu nedara kā skandalējās - bērni mierīgi nesēdēs un nelasīs grāmatas. Vecāki grib mājās eņģelīti apmaiņā pret neko!

Šādus vecākus vajadzētu sodīt pašus. Mani vecāki mani klapēja. Es savus sīkos ne tik vien kā neklapēju, bet arī sekoju līdzi, lai nedod Dievs kāds pret viņiem roku nepaceltu. Ja kāds to izdarīs, tā dabūs pa dullo, ka negribēs pat atcerēties šo gadījumu.