Der Spiegel: Baltijas valstis lūdz NATO vērst pretraķešu aizsardzības sistēmu pret Krieviju

Kā vēsta vācu žurnāls, NATO amatpersonas apsver iespējas vērst ilgi plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmu arī pret Krieviju. Tās sākotnēji deklarētais mērķis bijis aizsargāt Eiropu no uzbrukumiem no Tuvajiem Austrumiem.Polija un Baltijas valstis aicinājušas pārējos NATO sabiedrotos samitā vienoties par formulējumiem, kas palīdzētu sagatavot ceļu šī plāna īstenošanai.Tomēr vairums NATO dalībvalstu, īpaši jau Vācija, esot pret šo ierosinājumu, kas nevajadzīgi provocētu Maskavu.NATO gadiem ilgi Maskavai apgalvojusi, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krieviju, atgādina šīs dalībvalstis.Tiesa gan, šie apgalvojumi pausti pirms Krievijas veiktās Krimas okupācijas un īstenotajiem Austrumukrainas destabilizācijas centieniem.NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs šomēnes brīdināja alianses dalībvalstis par "Ukrainas destabilizācijas scenārija" atkārtošanās draudiem.Ukrainā Krievija demonstrē "jaunu kara vešanas tipu". Tāpēc galvenais, lai NATO valstis būtu gatavas jauniem "zaļajiem cilvēciņiem", intervijā laikrakstam Welt am Sonntag sacīja ģenerālis.Pastāvošo draudu dēļ Austrumeiropas policijas un armijas spēkiem ir jābūt gataviem to pārvarēšanai, uzsvēra ģenerālis.Vaicāts, kādas būs sekas tam, ja citās Austrumeiropas valstīs parādīsies "zaļie cilvēciņi", ģenerālis atgādināja par Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kas paredz tiesības uz kolektīvo aizsardzību pierādītas trešās valsts agresijas gadījuma."Tāpēc mums ir jāizstrādā iekšējie, nacionālie scenāriji šādu darbību identificēšanai un to pārvarēšanai," viņš sacīja.Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.Savukārt Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no valstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.