Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.
Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.
Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.
Nākamajā rītā Beļeviča mēģināja akcijas pārvest no vērtspapīra konta “SEB bankā” uz “BluOr”, bet bankas darbinieks pamanīja, ka viņa atcelta no amata un darījumu apturēja.
Dažas dienas vēlāk čehi ieradās pie jaunākās mantinieces mātes un paziņoja, ka ir jaunie “Olmafarm” īpašnieki. Uzrādīja līgumu, kurā norādīta darījuma summa – 40 miljoni eiro. Dažas stundas vēlāk čehus aizturēja policija.
Pagājušajā gadā prokuratūra kriminālprocesā par mēģinājumu izkrāpt akcijas apsūdzēja MIlanu Beļeviču. Lietu pret Krastiņu, Velmeru un abiem čehiem – izbeidza.
“Par šo manu lēmumu tika iesniegta sūdzība no cietušās personas puses. Un, skatot šo sūdzību pēc būtības, mēs arī ar prokuratūras vadību, ar amatā augstāku prokuroru novadījām šīs sapulces, kuru gaitā mēs tomēr nonācām pie šī vienotā viedokļa, ka apsūdzība būtu ceļama arī visām pārējām personām,” norāda Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušels.
Šī gada septembrī kriminālprocesā beidzot notika pirmā tiesas sēde. Lieta tikusi tiesnesei Guntai Čepulei. Apsūdzētie čehi pieslēdzās no tiesas zāles Čehijā. Uz vietas Rīgas pilsētas tiesā Valērijas Seiles ielā bija trīs apsūdzētie, prokurors, tulks un astoņi advokāti.
Sēdi klausījās arī pāris žurnālisti. Lai visiem advokātiem pietiktu vietas, bija ienests papildu galds. Taču izrādījās, ka ar to nav gana. Gandrīz visu sēdi divu stundu garumā sēdes dalībnieki diskutēja par darba apstākļiem, jo Kārļa Krastiņa aizstāvim Normundam Duļevskim neatradās vieta pie galda. Citi sūdzējās, ka ir tikai viens ekrāns, kurā redzēt apsūdzētos čehus.
Tiesnese skaidroja, ka vienīgā tiesu nama lielā zāle vienmēr ir rezervēta un grūti dabūjama. Pat papildu galdu izdevies dabūt ar grūtībām. Ja advokāti vēlas, lai tiesa notiktu citā ēkā, tad lai piesaka noraidījumu visam tiesas sastāvam, viņa izmeta. Apsūdzētās Beļevičas advokāts Saulvedis Vārpiņš izaicinājumam piekrita un pieteica tiesnesei noraidījumu.
"Protams, protams. Šeit nebija nekā personīga. Šeit bija tiešām tikai jautājums par to, lai būtu normāli darba apstākļi. Pie šīs tiesneses esmu sēdējis citās lietās, un man nav bijuši nekādi iebildumi,” uz "Nekā personīga" jautājumu, vai jauna, lielāka zāle ar to pašu tiesnesi būtu risinājums, atbild Vārpiņš.
Trušels min, ka tiesnese ar ilggadēju pieredzi, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņas profesionalitāte neatbilst kaut kādiem augstajiem tiesnešiem izvirzītajiem standartiem. "Kas attiecas uz noraidījuma pieteikšanu, tad noraidījums bija pamatots ar to, ka tiesas sēžu zāle ir pārāk maziņa.”
Tiesnese Vārpiņa noraidījumu nepieņēma, ko nedēļu vēlāk pamatoja izvērstā lēmumā, ko nevar apstrīdēt. Tiesu kalendārs liecināja, ka nākamā tiesas sēde bija ieplānota 7. oktobrī – jau lielākā zālē.
Skaļajā krimināllietā par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” kontrolpaketi šonedēļ paredzētā tiesas sēde nenotika. Pēc apsūdzēto sūdzēšanās lietā nomainīts tiesnesis.
Lēmums pieņemts pēc Haralda Velmera advokāta Oskara Rodes un čehu investoru advokāta Armanda Smana iesnieguma tiesas priekšsēdētājai. Tajā viņi lūdz nodot lietu citam tiesu namam. To pamato ar visu pušu tiesībām uz taisnīgu tiesu, apelē pie cilvēktiesībām.
Noraidījumu tiesnesim var pieteikt, ja viņam ir interešu konflikts vai šaubas par objektivitāti. Tiesnese sev pieteikto noraidījumu lēmumā esot raksturojusi kā bērnišķīgu un pieļāvusi, ka diskusijas ap darba apstākļiem bijis neveiksmīgs mēģinājums provocēt tiesnesi.
“Es secināju, ka, iespējams, šajā lēmumā iekļautie motīvi varētu būt pamats nākamajā tiesas sēdē tiesnesei pieteikt noraidījumu vai arī uz šiem motīviem vēlāk lietas izskatīšanas gaitā, jo atsevišķi motīvi tādam vērotājam no malas radītu, varētu radīt iespaidu, ka tiesnese daļēji jau ir paudusi savu attieksmi pret kādu no lietas dalībniekiem," stāsta Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede.
Šādi raksturojumi radot risku, ka turpmākajās sēdēs advokāti jau pamatoti varēs pieteikt noraidījumu vai arī apelācijas instance tajā saskatīs iemeslu apšaubīt tiesneses lēmumu.
Tiesu namā Seiles ielā, kas kādreiz bija zināms kā Latgales priekšpilsētas tiesa, gandrīz visas telpas ir vienāda izmēra. Te skatītas arī lielas un sarežģītas lietas. Tiesu noslodzes dēļ rīdzinieku lietas nereti nonāk ne tikai Rīgas priekšpilsētu tiesās, bet pat citās pilsētās. Nozares pārstāvji neatceras, ka telpas vai tiesas atrašanās vieta kādreiz kļuvusi par iemeslu tiesneša maiņai.
Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajā cīņā par “Olainfarm” bijušas neskaitāmas tiesvedības un strīdi. To risināšanā puses iesaistījušas bāriņtiesu, mēģinot atņemt jaunākās mantinieces mātei tiesības pārvaldīt mantojumu. Zemgales rajona tiesa lielākajam akcionāram atņēma balsstiesības.
Puses nolīga bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa firmu. Viņš, būdams Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē, piedalījās apspriedēs par rīcību ar Maligina mantojumu. Vēlāk cita puse piesaistīja tā brīža tieslietu ministra Jāņa Bordāna advokātu biroju. Būdams ministra krēslā, viņš tikās ar vienu no pusēm – čehu investora “Black Duck Invest” pārstāvjiem un pēc tam pieprasīja paskaidrojumus no tiesneses, kas bija lēmusi čehiem par sliktu.
Jaunais tiesnesis lietā ir Imants Dzenis. Viņa lietvedībā jau ir vismaz viena apjomīgas lieta. Tajā apsūdzēts kādreizējais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit personas. Lieta tiek skatīta jau 7 gadus. Pirms dažām nedēļām Dzenis nolasīja spriedumu Rīgas pils ugunsgrēka lietā, attaisnojot apsūdzētos.