Laika ziņas
Šodien
Apmācies

PNB bankas īpašnieks caur Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no drošības iestādēm

PNB bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, izriet no Juraša gatavotās atskaites, ar kuras saturu iepazinies LTV raidījums de facto.

PNB banku (iepriekš zināmu kā Norvik banka) pērn Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvēra naudas nepietiekamības dēļ. Bankas īpašnieks Guseļņikovs bankas problēmās allaž vainoja banku regulatora - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – prasības. Viņš arī apsūdzēja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču naudas izspiešanā. Par to Guseļņikovs iesūdzēja Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā.

Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017.gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu Immunitas sniegt bankai juridiskos pakalpojumus. LTV raidījumam de facto kļuvis zināms, ko Jurašs norādījis atskaitē par padarīto darbu.

Viņa pienākums bijis panākt, lai tiktu sāktas izmeklēšanas par Latvijas Bankas un FKTK darbinieku, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamiem noziegumiem.

Jurašs rakstījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē vai arī vairākās iestādēs saistībā ar situāciju ap PNB banku. Zinot Juraša saspīlētās attiecībās ar Valsts drošības dienestu, lielāka varbūtība, ka Juraša avots nācis no otra specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja.

Jurašs pats neatklāj, ar ko 2017.gadā ticies, arī to, vai tas bijis nesen kukuļošanas lietā aizturētais bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš vienlaikus apkalpo arī PNB banku

“Es labprāt tiešām atbildētu, bet tas nav, vismaz no manas puses, pieļaujams,” Jurašs atbild, ka nedrīkstot atklāt detaļas. Tomēr viņš apstiprina, ka līguma izpildes ietvaros viņam bijušas sarunas ar Valsts policijas, KNAB un drošības iestāžu darbiniekiem. Jurašs informējis šo iestāžu darbiniekus par iespējamiem noziegumiem un “palīdzējis noorganizēt vienu vai otru pasākumu”, lai sekmētu šo izmeklēšanu veikšanu.

Latvijas bankas un FKTK darbinieki, par kuru prettiesiskām darbībām Jurašs ziņojis, atskaitēs nav vārdā minēti, bet no bankas īpašnieka Guseļņikova iepriekšējiem izteikumiem var pieļaut, ka runa visticamāk ir par Ilmāru Rimšēviču un Pēteru Putniņu. 

PNB bankas īpašnieks Guseļņikovs tikai dažas nedēļas vēlāk - 2017.gada beigās - pret Latvijas valsti iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā, kurā apgalvots, ka Rimšēvičs no Guseļņikova spiedis kukuļus. 

Ļoti iespējams, ka Guseļņikovs un banka, izmantojot Juraša iespējas, gribēja vēl pirms valsts iesūdzēšanas tiesā panākt vismaz kāda kriminālprocesa sākšanu pret Latvijas bankas un FKTK vadību.

Jurašs neapstiprina amatpersonu vārdus, bet atklāj, ka faktiski bijis ne tikai ziņu novedējs valsts iestādēm, bet arī piegādāja informāciju pretējā virzienā – bankai. “Visu to informāciju, kas tajā brīdī bija aktuāla un pieejama, tā visa tika nodota bankas pārstāvjiem, kuri tad tālāk lēma kā šo informāciju izmantot un kādā veidā tālāk rīkoties,” sacīja Jurašs.

Valsts drošības iestādes pamatā strādā ar slepenu informāciju, kuras izpaušana pa labi, pa kreisi nav atļauta. Jurašs uzsver, ka nav pārkāpis likumu ne strādājot KNAB, ne arī vēlāk. Tiesa, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Jurašu pašlaik tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu, vēl strādājot KNAB, taču politiķis pats to uzskata par safabricētu lietu.

Jurašam 2017.gada rudenī, pildot PNB bankas pasūtījumu, arī bijušas tikšanās atskaitē neatšifrētās tiesībsargājošās iestādēs par iesnieguma gatavošanu policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas līdzekļu izspiešanu, ko esot veicis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš tobrīd atradās apcietinājumā citas bankas - Trasta komercbankas krimināllietā. 

Sprūds de facto rakstiskā atbildē apgalvoja, ka Guseļņikovs viņu savulaik brīdinājis netraucēt viņa interesēm, norādot, ka pieņēmis darbā Juraša sievu Allu Jurašu. Advokātu birojs Berezins un Juraša bankai nu jau vairākus gadus sniedz juridiskos pakalpojumus.

“Ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu,” raidījumam rakstīja Sprūds.

Jurašs šos izteikumus nekomentē, liekot noprast, ka tie esot izdomājumi un meli. Bet savu versiju neatklāj, jo nevarot to darīt bez pasūtītāja piekrišanas.

Jāatzīmē, ka pats PNB bankas akcionārs Guseļņikovs, kad de facto pirms diviem mēnešiem jautāja par bankas līgumu ar Juraša firmu Immunitas, atbildēja, ka viņam par to nekas nav zināms. Taču tagad atklājies, ka Jurašs rakstījis atskaitē, ka viņš ar Guseļņikovu ticies vismaz trīs reizes, vienu no tām Londonā. Tas liek domāt, ka Jurašs apkalpoja tieši akcionāru.  

PNB bankas Bankas maksātnespējas administrators Vigo Krasiņš atklāj, ka banka Immunitas par aptuveni divu mēnešu darbu samaksājusi aptuveni astoņus tūkstošus eiro, ieskaitot PVN. Kopš tā laika bankai citi pasūtījumi Immunitas nav bijuši.

Krastiņš apliecina, ka bankā nav atradis nekādu slepenu informāciju, kas varētu būt nākusi no drošības iestādēm. Viņš uzskata, ka Juraša sniegtais pakalpojums bijis bankas interesēs, lai gan atzīst, ka  “sausais atlikums uz šo brīdi taustāmā veidā nav.”

Tiesa, vēlāk vismaz viens kriminālprocess pēc Guseļņikova liecībām par izspiešanu tika ierosināts. Tas no Valsts policijas pērn pārsūtīts KNAB.

Top komentāri

Kriminālapsūdzēts Saeimā
K
vada juridisko komisiju
Uldis
U
Juraš, Bordāns , un vissi kuri iekavās cīnījās ar korupciju patiesībā novāca sev nevēlamos konkurentus.
Tirgojās ar informāciju
T
Tāds iespaids, ka Jurašs ar sievas starpniecību tirgoja baņķieriem valsts dienestā iegūtu slepenu informāciju.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas